Pāriet uz galveno saturu
Eiropas pilsoņu iniciatīvas forums

| Ar toksisko vielu pārvaldību saistīto izmaksu samazināšana (slimības atvaļinājumi, darbinieku motivācijas trūkums un produktivitāte)

Autors: LÉONARD SARGSYAN |
Atjaunināšanas datums: 06 October 2026 |
Skatījumu skaits: 265

Vai vadībai Eiropā būtu jākļūst par reglamentētu profesiju?

Sveiki visiem,

Vēlos izpētīt iespēju uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), lai izveidotu Eiropas vadības spēju sertifikātu (EMAC), kas sastāv no divām versijām: EMAC un EMAC C-Suite. Sertifikāti tiks izsniegti tikai kandidātiem, kuri nokārtos visas eksāmenu sadaļas, nedaudz līdzīgi kā valodas testos, piemēram, TOEFL vai IEALTS: viens izpaužas viņiem, ja viņi runā angliski. Eiropas Vadītāju piemērotības sertifikācijas (EMAC) princips ir viens un tas pats: ja cilvēks vēlas kļūt par menedžeri vai C-Suite menedžeri, tad viņam ir jānokārto atbilstošais pārbaudījums: EMAC visiem vadītājiem un/vai EMAC C-Suite augstākā līmeņa vadošajiem amatiem uzņēmumā (CEO, CFO, COO, CIO utt.). EMAC eksāmeni sastāvēs no rakstiskām un mutiskām daļām tāpat kā valodas testi, un tos vērtēs komisijas, kuru sastāvā būs vismaz 3 vērtētāji. Un vienu EMAC testēšanas komisija sertificēs tikai tad, ja viņam/viņai ir nepieciešamās spējas un viņš/viņa atbilst prasībām: iegūstot vismaz 2/3 vērtējošās komisijas balsu.

Šīs iniciatīvas pamatideja un loģika ir vienkārša:

Ja kādam tiek piešķirta profesionāla atbildība un pilnvaras attiecībā uz citu cilvēku darba dzīvi, vai nevajadzētu būt obligātajiem Eiropas standartiem attiecībā uz zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo atbildību?

Šobrīd cilvēki var kļūt par vadītājiem ļoti dažādos veidos. Daži no viņiem saņem plašu apmācību vadības un cilvēku pārvaldības jomā, savukārt citi var kļūt atbildīgi par darbiniekiem, kuriem ir maza formāla sagatavošanās vai tās nav vispār, tādās jomās kā komunikācija, konfliktu pārvaldība, cilvēku pārvaldība, darba vietas psiholoģija, psihosociālie riski, aizskaršanas novēršana vai atbalsts darbiniekiem, kuri saskaras ar garīgās veselības grūtībām. Visos gadījumos ir daudz cilvēku, kas cieš no toksiskas un kaitīgas pārvaldības. Dažreiz viņi dodas slimības atvaļinājumā. Tas maksā dārgi ikvienam. Es uzskatu, ka tas ir pelnījis nopietnas Eiropas mēroga diskusijas.

Vīzija ir noteikt vadītāja kā reglamentētas profesijas lomu, līdzīgi kā santehniķim, farmaceitam, brokerim, juristam vai arhitektam. Ar grādu tiesību zinātnēs vai finansēs parasti nepietiek, lai kļūtu par advokātu vai brokeri dažādās ES valstīs, jo tās ir reglamentētas profesijas, kurām nepieciešama papildu pārbaude vai sertifikācija. Mēs vēlamies tādu pašu loģiku vadītājiem, jo daudzi vadītāji, kuriem ir grāds vadībā no dažādām universitātēm, ne tikai nespēj būt labi cilvēki vadītāji vai labi līderi, bet arī bieži izraisa izdegšanu, brūnus izdalījumus, urbumus un pat uzmākšanos. Universitātes grāds nepadara tādu, kas spēj vadīt cilvēkus. Ir pētījumi, kas apstiprina saikni starp kaitīgu pārvaldību un augstu slimības lapu līmeni.

Mums ir jāuzlabo visi šie jautājumi, lai samazinātu slimības atvaļinājumu skaitu un palielinātu darbinieku motivāciju un produktivitāti. Tāpēc mums ir jānosaka labāki standarti, lai noteiktu un izveidotu visaptverošu principu sistēmu vadības talantu attīstīšanai un vadīšanai.

Šīs izmaiņas palīdzēs vadītājiem apgūt cilvēka pamatprasmes pirms komandu vadīšanas uzsākšanas un ļaus darbiniekiem piedzīvot mazāku izdegšanu, samazināt uzmākšanos un palielināt motivāciju un produktivitāti. Būtībā mūsu iniciatīva varētu radīt ietaupījumus sociālajam nodrošinājumam, samazinot slimības atvaļinājumu skaitu visā ES. Slikta pārvaldība var būt diezgan dārga, un mums ir jāveic pasākumi, lai to mainītu.

Kāpēc vadība un garīgā veselība?

Garīgo veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp personīgie apstākļi, darba slodze, darba drošība, darba laiks, darba apstākļi un daudzi citi faktori.

Tomēr lielākās sabiedrības veselības organizācijas atzīst, ka veids, kā darbs tiek organizēts un pārvaldīts, var ietekmēt darbinieku garīgo veselību.

Neraugoties uz to, ka daudzi uzņēmumi ierosina programmas un stimulus, kuru mērķis ir uzlabot darbinieku labklājību, samazināt psihosociālā riska faktorus, palielināt informētību par aizskarošas izturēšanās novēršanu un trauksmes celšanas kanāliem, lielākā problēma joprojām ir plaisa starp uzņēmumu oficiālajiem diskursiem un to, ar ko darbinieki saskaras savā ikdienas profesionālajā dzīvē.

Turklāt dažos uzņēmumos tiek pieļautas kaitīgas pārvaldības metodes, un dažos gadījumos tās veicina augstākā līmeņa vadītāji un C-Suite vadītāji. Minēto iemeslu dēļ vadītāju lomas reglamentēšana, izmantojot Eiropas Vadītāju kvalifikācijas sertifikātu, ievērojami samazinās risku kaitēt darbinieku labbūtībai, vienlaikus stiprinot darbinieku motivāciju un produktivitāti, jo Eiropas Vadītāju kvalifikācijas sertifikācijas centri varēs atsaukt un/vai neatjaunināt jau izsniegtos sertifikātus. Tās ir būtiskas atturošas pilnvaras, kas atturēs vadītājus un jo īpaši C-Suite vadītājus no toksisku un kaitīgu pārvaldības metožu izmantošanas. Eiropas vadības atbilstības sertifikācijai ir ļoti liels potenciāls palīdzēt ietaupīt naudu gan uzņēmumam, gan darbiniekiem, gan valdībām.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) identificē psihosociālos riskus darbā, tostarp pārmērīgu darba slodzi, darbinieku trūkumu, ilgu vai neelastīgu darba laiku, kontroles trūkumu, sliktu organizatorisko kultūru, ierobežotu vadības vai kolēģu atbalstu, autoritāru uzraudzību, neskaidras lomas, diskrimināciju, vardarbību, uzmākšanos un iebiedēšanu.

PVO īpaši iesaka apmācīt vadītājus, lai viņi varētu atpazīt emocionālo stresu un reaģēt uz to, atklāti sazināties, aktīvi klausīties un saprast, kā darba vietas stresa faktori ietekmē garīgo veselību.

Svarīgi ir tas, ka tas nenozīmē vadītāju pārveidošanu par psihologiem vai ārstiem. Vadītājiem jāspēj atpazīt problēmas, pienācīgi reaģēt un vajadzības gadījumā novirzīt darbiniekus uz kvalificētu profesionālu atbalstu.

Arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) par iespējamiem psihosociāliem riskiem uzskata sliktu darba organizāciju un pārvaldību, pārmērīgu darba slodzi, neskaidras lomas, neefektīvu saziņu un vadības atbalsta trūkumu.

EU-OSHA arī uzsver svarīgo lomu, kāda vadītājiem var būt psihosociālo risku novēršanā un pārvaldībā, un to, cik svarīga ir atbilstoša vadītāju apmācība.

Ir arī īpaši interesants randomizēts kontrolēts pētījums, kas publicēts The Lancet Psychiatry. Pētnieki studēja garīgās veselības apmācības programmu vadītājiem Austrālijas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijā.

Pēc sešiem mēnešiem apmācītā grupa samazināja darba kavējumu slimības dēļ, kas atbilst aptuveni par 6,45 stundām mazāk vienam darbiniekam sešu mēnešu laikā. Pētnieki arī atzīmēja, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu, cik plaši konstatējumus varētu piemērot.

Kāpēc tas varētu būt svarīgi Eiropai?

Garīgās veselības problēmas var ietekmēt cilvēku dzīves kvalitāti, spēju strādāt un dalību darba tirgū. Tie var arī radīt izmaksas darba devējiem un plašākai sabiedrībai.

PVO lēš, ka aptuveni 15 % darbspējas vecuma pieaugušo jebkurā laikā ir garīgi traucējumi, un ir aplēsusi milzīgas ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar depresiju un trauksmi produktivitātes zuduma dēļ.

Punkts ir tāds, ka, ja darbavietas organizācija un vadība ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt garīgo veselību, tad vadības kompetences uzlabošana un jo īpaši vadītāju lomas regulēšana potenciāli varētu būt daļa no plašākas Eiropas stratēģijas veselīgākām darbavietām un ekonomisko līdzekļu mazākai izšķērdēšanai.

 

Svarīgs jautājums ir:

Kas kādam patiesībā ir jāzina un jāspēj darīt, pirms viņam tiek uzticēta būtiska atbildība par citu cilvēku darbu?

Tādējādi turpmākajā EMAC mācību programmā varētu iekļaut:

1. komunikācija un aktīva klausīšanās;

2. konstruktīva atgriezeniskā saite;

3. konfliktu risināšana;

4. cieņpilna un ētiska vadība;

5. psihosociālo risku atzīšana un novēršana;

6. darba slodzes un darba organizācijas principi;

7. iebiedēšanas un uzmākšanās novēršana;

8. vienlīdzība un nediskriminācija;

9. ar nodarbinātību un arodveselību saistītie pamatpienākumi;

10. psiholoģiskā drošība;

11. organizatorisko pārmaiņu vadība;

12. sarežģītu sarunu risināšana;

13. atzīstot, kad darbiniekam var būt nepieciešams profesionāls atbalsts;

14. zināt, kad nosūtīt kādu uz arodveselības, medicīniskajiem vai psiholoģiskajiem pakalpojumiem;

15. izprast robežas starp vadību un veselības aprūpi;

16. saprātīgs atbalsts un izmitināšana darba vietā;

17. darbinieku līdzdalība un konsultācijas;

18. ētisku lēmumu pieņemšana;

19. snieguma pārvaldība bez pazemošanas vai ļaunprātīgas rīcības;

20. stresa un spiediena pārvaldība;

21. izpratne par to, kā vadības lēmumi var ietekmēt darbinieku labklājību.

Un viens princips būtu ārkārtīgi svarīgs:

EMAC nevajadzētu pārvērst vadītājus par ārstiem vai psihologiem.

Kompetentam vadītājam jāzina atšķirība starp vadības problēmu, arodveselības problēmu un situāciju, kad nepieciešama kvalificēta medicīniska vai psiholoģiska palīdzība.

Ir daudz jautājumu, kas mums būtu jāatrisina

Es nedomāju, ka ideja būtu jāuzsāk tā, it kā katra detaļa jau būtu izlemta. Šis punkts ir ļoti svarīgs.

Ir nopietni jautājumi, kas ir jāizpēta:

Kam būtu vajadzīga EMAC?

Vai tas attiektos uz katru personu, kas uzrauga darbiniekus, vai tikai uz personām ar oficiālām vadības pilnvarām? (Es domāju abus, bet debates ir atklātas).

Kā ir ar komandu vadītājiem, projektu vadītājiem, direktoriem, uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri nodarbina citus? (Es domāju, ka viņiem ir nepieciešama šī sertifikācija ,, bet debates ir atklātas).

Kādam vajadzētu būt pārbaudes pasākumam?

Mums būtu vajadzīgas zinātniski apstiprinātas kompetences, nevis subjektīvi viedokļi par to, kas ir "labs vadītājs".

Vai EMAC vai EMAC C-Suite sertifikāciju var atsaukt?

Jā, jo īpaši, ja ir ziņots par vairākiem aizskaršanas vai izdegšanas gadījumiem un tie ir labi dokumentēti. Diskusija par modalitātēm, protams, ir atvērta, lai attīstītu šo sviru.

Cik bieži sertifikācija būtu jāatjauno?

2 vai 3 gadi!

Kam būtu jāpārvalda EMAC?

EMAC Viseiropas struktūra, kas organizēs pārbaudījumu sesijas un publicēs mācību grāmatas, lai palīdzētu kandidātiem pienācīgi sagatavoties rakstiskajam un mutiskajam eksāmenam.

Kā būtu jāizturas pret esošajiem vadītājiem?

Kā mazie uzņēmumi varētu izvairīties no nesamērīgām administratīvajām izmaksām?

Uzņēmumi nemaksās par testiem. Kandidātiem, kuri vēlas kļūt par vadītājiem, par pārbaudījumiem ir jāmaksā tāpat kā par citiem diplomiem un sertifikātiem. EMAC nav ne skola, ne universitāte. Tā ir testēšanas un sertifikācijas struktūra, taču tā var publicēt oficiālas vadlīnijas un mācību grāmatas, lai palīdzētu kandidātiem sagatavoties eksāmenam.

Kā EMAC mijiedarbotos ar dažādajiem ES dalībvalstu darba tiesību aktiem?

Vai Eiropas Savienībai faktiski ir juridiskā kompetence ieviest šādu sistēmu un kāds būtu atbilstošais juridiskais pamats?

Un tieši tāpēc es šeit meklēju citus cilvēkus.

Ko es meklēju?

Izpētīsim, vai mēs varam padarīt manu ideju zinātniski pamatotu, juridiski iespējamu un praktiski realizējamu.

Jums nav jābūt ekspertam.

Jums vienkārši ir jābūt patiesi ieinteresētam šajā idejā un gatavam palīdzēt to izpētīt.

Tātad, šeit ir mans jautājums jums:

Vai jūs būtu ieinteresēts palīdzēt izmeklēt un, iespējams, izveidot Eiropas pilsoņu iniciatīvu Eiropas vadības spēju sertifikācijai (EMAC)?

Ja jā, lūdzu, komentējiet zemāk vai nosūtiet man privātu ziņojumu.

Un, ja jūs zināt kādu, kas strādā arodveselības, psiholoģijas, cilvēkresursu, darba tiesību, vadības, darbinieku pārstāvības vai ES politikas jomā un kas varētu būt ieinteresēts, lūdzu, atzīmējiet viņu vai nosūtiet viņam šo ziņu.

Mani īpaši interesē atrast cilvēkus no dažādām ES valstīm, jo organizatoru grupai ir vajadzīgi pilsoņi, kas dzīvo vismaz septiņās dažādās dalībvalstīs.

Sākumā mums nav jāvienojas par katru detaļu.

Mēs varam sākt ar vienu jautājumu:

Vai Eiropai būtu jānosaka minimālie kompetences standarti cilvēkiem, kuriem ir uzticēta profesionāla atbildība par citu cilvēku pārvaldību?

Ja jūs domājat, ka šis jautājums ir pelnījis, lai to izpētītu, es labprāt dzirdētu no jums.

2
Balsis

Ierakstīt komentāru

Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.

Komentāri

SAIF AL MAYALI | 04 October 2026

Leonard, paldies par jūsu ziņu. Esmu ieinteresēts pievienoties kā Zviedrijas līdzorganizators. Lūdzu, precizējiet oficiālos pienākumus, juridiskās vai finansiālās saistības un to, kā personas dati tiks aizsargāti reģistrācijas procesā. Vēlos arī zināt, vai ir kādas izmaksas un vai iniciatīvas juridiskais pamats ir pārskatīts. Paldies, ka izskatījāt manus jautājumus.
 

Elena Lambri | 04 October 2026

Sveiki!

Es esmu Elena, 24 gadus veca no Itālijas.

Uz papīra es esmu neformāls NVO pedagogs. Patiesībā es esmu jauns pieaugušais, kurš ir dzīvojis četrās Eiropas valstīs, pabeidzis sešas prakses pirms stabila darba uzsākšanas un guvis plašu pieredzi Erasmus+ projektos.

Savos iepriekšējos amatos es piedzīvoju iebiedēšanu darbavietā un vecumu no saviem vadītājiem līdz pat nepieciešamībai pēc terapijas un sajūtai, ka esmu spiests maskēt gan savu neirodiverģenci, gan savu patieso sevi, lai tikai iekļautos ikdienas biroja dzīvē.

Es vēlos sniegt ieguldījumu šajā iniciatīvā, radot unikālu perspektīvu, kas sakņojas neformālajā izglītībā un intersekcionalitātē — atziņās un instrumentos, kurus diemžēl pārāk bieži nedzird cilvēkresursu speciālisti.

EMANUELE PACCHIAROTTI | 04 October 2026

Labrīt, vakarā vai pēcpusdienā,

Esmu Emanuele, 22 gadus vecs zēns, kurš studē jurisprudenci Romā (Itālijā). Mani aizrauj ES tiesību akti, un tagad es vēlos izmantot savas zināšanas kādā reālā lietā. Es labākajā gadījumā palīdzēšu, ja izvēlēšos palīdzēt šim cēlajam mērķim.

Ticībā

Emanuele Pacchiarotti

Diego Marcos | 05 October 2026

Sveiki, Leonards.

Es uzskatu, ka priekšlikums ir ļoti interesants, un uzskatu, ka tas risina reālu problēmu, kas, manuprāt, kļūst arvien svarīgāka. Es pilnībā piekrītu mērķim uzlabot vadības kvalitāti un samazināt negatīvās sekas, ko slikta vadība var radīt gan cilvēkiem, gan organizācijām.

Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgs jautājums par to, kā priekšlikums tiek formalizēts.

Manas galvenās bažas ir par to, vai vadītāju individuāla sertifikācija vai pārbaude faktiski var atrisināt pamatproblēmu.

Uzņēmumiem jau ir ļoti spēcīgi mehānismi, lai izdarītu spiedienu uz saviem vadītājiem, lai tie sasniegtu noteiktus rezultātus: prēmijas, mērķi, ar darbības rezultātiem saistīti stimuli, motivācijas programmas, darbības rezultātu novērtējumi utt. Jo īpaši vadības līmenī pastāv spēcīga kultūra, kas vērsta uz mērķu sasniegšanu un izaugsmi (es biju C līmenis IBEX-35 uzņēmumā).

Tāpēc es neesmu pārliecināts, ka uzņēmumiem noteikti ir pietiekami stimuli piešķirt prioritāti sertifikācijai, kuras mērķis ir garantēt veselīgāku pārvaldību, ja pats tirgus noteiktos kontekstos turpina apbalvot daudz agresīvāku rīcību, kas vērsta tikai uz rezultātiem.

Varētu rasties pat neparedzētas sekas.

Iedomājieties divus vienlīdz spējīgus vadītājus. Viens pabeidz sertifikāciju, pieņem noteiktus pārvaldības standartus un ierobežo noteiktu uz spiedienu balstītu praksi attiecībā uz savām komandām. Otrs to nedara un turpina izmantot daudz agresīvākas metodes mērķu sasniegšanai.

Ja tirgus turpina apbalvot rezultātus virs visa pārējā, pirmais menedžeris galu galā varētu kļūt mazāk profesionāli konkurētspējīgs nekā otrais.

Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka šo problēmu nevajadzētu risināt tikai no individuālās apmācības viedokļa.

Man ir arī šaubas par to, vai pārbaude ir pareizais mehānisms.

Ikviens, kurš ir attīstījis vadības karjeru lielos uzņēmumos, iespējams, jau ir izgājis daudzus testus, psihometriskos novērtējumus, vadības programmas, vadības kursus un kompetenču novērtējumus.

Eksāmena nokārtošana parāda, ka persona saprot noteiktus principus.

Bet tas ne vienmēr parāda, ka viņi piemēro šos principus, kad viņi ir pakļauti spiedienam, kad viņiem ir ļoti prasīgi mērķi, kad viņu bonuss ir atkarīgs no noteiktiem rezultātiem vai kad organizācija, kurā viņi strādā, atalgo uzvedību, kas var būt pretrunā ar šiem principiem.

Citiem vārdiem sakot: zināšanas par to, kā komanda būtu jāpārvalda, ne vienmēr nozīmē, ka tā ir labi jāpārvalda.

Un es uzskatu, ka šī atšķirība ir būtiska.

Ir arī vēl viena svarīga problēma: ne visi vadītāji strādā vienā un tajā pašā kontekstā.

Tehnoloģiju uzņēmuma, rūpnīcas, slimnīcas, finanšu iestādes, mazumtirdzniecības uzņēmuma vai infrastruktūras uzņēmuma vadība var ietvert pilnīgi atšķirīgu spiediena, riska, atbildības un gaidu līmeni.

Tāpēc es uzskatu, ka būtu bīstami izveidot pārāk viendabīgu sistēmu, kas galu galā pieņem, ka ir tikai viens pareizs pārvaldības veids.

Standartā būtu jānosaka minimālie principi, bet tam būtu arī jāļauj pielāgoties katras nozares, uzņēmuma un pozīcijas kontekstam.

Paaudžu komponents

Es arī uzskatu, ka mums ir jāiekļauj mainīgais lielums, kas var būt pretrunīgs, bet ko es uzskatu par ļoti svarīgu: sociālo standartu izmaiņas.

Man ir 45 gadi un esmu redzējis, cik būtiski ir mainījušies priekšstati par stresu, darba laiku, profesionālo spiedienu un to, kas tiek uzskatīts par pieņemamām attiecībām starp uzņēmumu un tā darbiniekiem.

Uzvedību, ko pirms 20 gadiem varēja uzskatīt par normālu, šodien var uzskatīt par pilnīgi nepieņemamu. Un, iespējams, tas pats notiks nākamo 20 gadu laikā.

Tāpēc jebkurai novērtēšanas sistēmai jābūt dinamiskai un jāattīstās līdzās jaunajām paaudzēm un sociālajām pārmaiņām.

Šodien mēs nevaram noteikt galīgo vērtējumu par to, kas ir "slikta pārvaldība", un pieņemt, ka tas paliks spēkā gadu desmitiem.

Pāreja no sertificējošām personām uz sertificējošām organizācijām

Visu šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka būtu daudz interesantāk mainīt priekšlikuma fokusu.

Tā vietā, lai jautātu sev: "Vai šis vadītājs ir sertificēts?"

mums vajadzētu sev jautāt: "Vai šai organizācijai ir mehānismi, kas spēj atklāt un labot sliktu pārvaldību?"

Šeit es redzu interesantu analoģiju ar tādiem standartiem kā ISO 27001.

ISO 27001 mērķis nav pierādīt, ka konkrēta persona zina par kiberdrošību. Tās mērķis ir nodrošināt, ka organizācijai ir vadības sistēma, kontroles, procesi, pienākumi, atklāšanas mehānismi un nepārtrauktas uzlabošanas procedūras.

Es uzskatu, ka kaut ko līdzīgu varētu piemērot vadībai.

Varētu izveidot Eiropas standartu atbildīgai cilvēku pārvaldībai, saskaņā ar kuru uzņēmumiem būtu jāpierāda, ka tiem ir pastāvīgi mehānismi noteiktu ar pārvaldību saistītu risku atklāšanai.

Tehnoloģija kā atklāšanas mehānisms

Un šeit es uzskatu, ka ir īpaši interesanta iespēja.

Organizācijām pašlaik ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, ko var izmantot, lai atklātu neparastus modeļus.

Piemēram: pārmērīga mainība noteiktās komandās, nenormāls prombūtnes pieaugums, atkārtoti slimības atvaļinājumi, pārmērīgi ilgs darba laiks, produktivitātes zudums, darbinieku aiziešanas koncentrēšanās ap konkrētiem vadītājiem, neparasti zemi apmierinātības rezultāti noteiktās komandās, iekšējo konfliktu pieaugums, atkārtotas sūdzības, talantu zaudēšana, nenormāls organizatoriskā stresa līmenis vai jebkurš cits rādītājs, kas varētu palīdzēt noteikt pasliktināšanās modeli.

Tehnoloģiju varētu izmantot, lai atklātu šos modeļus apkopotā un preventīvā veidā.

Mērķis nebūtu pastāvīgi "uzraudzīt" darbiniekus vai pārveidot sistēmu par individuālu uzraudzības instrumentu. Mērķis būtu atklāt, ka, piemēram, konkrēta nodaļa sešus mēnešus uzrāda ievērojami sliktākus rādītājus nekā pārējā organizācija.

Tam būtu jāizraisa pārskatīšana.

Un šis pārskats ļautu analizēt, vai problēma nāk no vadītāja, organizatoriskās struktūras, slikti definētiem mērķiem, pārmērīgas darba slodzes, resursu trūkuma vai jebkura cita iemesla.

Nepārtraukta sertifikācija, nevis pārbaude ik pēc dažiem gadiem

Šāda pieeja atrisinātu arī citu problēmu.

Tas, ka cilvēks šodien ir ieguvis sertifikātu, nenozīmē, ka viņš pareizi pārvaldīs divus gadus no šī brīža. Cilvēki mainās. Organizācijas mainās. Tirgi mainās. Mērķi mainās. Komandas mainās. Tāpēc novērtējumam vajadzētu būt nepārtrauktam.

Ir arī ekonomisks arguments, jo es uzskatu, ka šāda pieeja arī padarītu iniciatīvu daudz pievilcīgāku pašiem uzņēmumiem.

Slikta vadība ir ne tikai darbinieku labklājības problēma.

Tam ir arī ekonomiskas izmaksas.

Tāpēc šis arguments varētu kļūt par: "Uzņēmumiem vajadzētu būt mehānismiem, lai noteiktu un samazinātu cilvēku un ekonomiskās izmaksas, ko rada slikta pārvaldība."

Es uzskatu, ka šo pieeju varētu būt daudz vieglāk aizstāvēt pašiem uzņēmumiem.

Mans secinājums:

Tāpēc es uzskatu, ka iniciatīva ir ļoti laba un nepieciešama.

Mana kritika nav vērsta pret mērķi, bet gan pret mehānismu. Es uzskatu, ka būtu pārāk ierobežoti mēģināt atrisināt sistēmisku problēmu, veicot individuālu pārbaudi vadītājiem.

Es uzskatu, ka būtu daudz spēcīgāk izstrādāt Eiropas standartu atbildīgai pārvaldībai, pamatojoties uz organizatoriskiem kontroles pasākumiem, objektīviem rādītājiem, pastāvīgu novērtēšanu, periodiskām revīzijām un uzlabošanas mehānismiem.

Pārvaldnieks paliktu sistēmas būtiska daļa, bet nebūtu vienīgais novērtējuma objekts.

Jautājums būtu, ja uzņēmumam ir pietiekami stabila sistēma, lai noteiktu, kad vadība izraisa nepamatotu pasliktināšanos cilvēku vidū un pašā organizācijā, un vai tam ir mehānismi, lai rīkotos, pirms problēma pārvēršas par izdegšanu, apgrozījumu, talantu zaudēšanu vai rezultātu pasliktināšanos.

Es uzskatu, ka šī pieejas maiņa varētu pārvērst labu ideju par daudz spēcīgāku, mērogojamu un dzīvotspējīgu priekšlikumu Eiropas līmenī.

LÉONARD SARGSYAN | 06 October 2026

Godātais Djego kungs!

Paldies par jūsu pārdomāto komentāru. Esmu to rūpīgi izlasījis un patiesi novērtēju jūsu atziņas un bažas. Šādas diskusijas ir nenovērtējamas — tās ļauj mums kliedēt šaubas, pilnveidot idejas un stiprināt manu sākotnējo projektu. Mans mērķis ir uzklausīt, mācīties un iekļaut atsauksmes, lai padarītu lūgumrakstu visaptverošāku, skaidrāku un ietekmīgāku. Katrs komentārs piešķir dziļumu un precizitāti, un laika gaitā šis sadarbības process nodrošinās, ka galīgā versija ir izturīga un gatava oficiālai palaišanai.

Es darīšu visu iespējamo, lai rūpīgi izskatītu jūsu apsvērumus. Tas nozīmē, ka man ir arī sava perspektīva dalīties.

Galvenie precizēšanas punkti

1. EMAC kā individuālas sertifikācijas nepieciešamība

EMAC ir izstrādāta kā individuāla sertifikācija un eksāmens vadītājiem, nevis kā uzņēmuma līmeņa pārskatatbildības vai privātu uzņēmumu iekšējo iniciatīvu aizstājējs. Tas nodrošina personisku atbildību par vadītājiem, vienlaikus saglabājot uzņēmuma atbildību par organizācijas iniciatīvām. Šie divi aspekti ir savstarpēji papildinoši, nevis savstarpēji izslēdzoši, jo lielisks un ļoti labi sertificēts uzņēmums dažreiz pieņem darbā kaitīgu izpilddirektoru un citus toksiskus vadītājus, kuri izmanto uzņēmuma labo reputāciju un augsta līmeņa sertifikātus kā vairogu, aiz kura tiek veicinātas kaitīgas un dažreiz letālas metodes. Tāpēc, lai pabeigtu uzņēmumu iniciatīvas, mums ir nepieciešams saprātīgs vadītāju un jo īpaši C-Suite vadītāju personīgās atbildības līmenis. EMAC ir atbilde uz šo vajadzību.

Jūs savā komentārā minējāt:

“Uzņēmumiem jau ir ļoti spēcīgi mehānismi, lai izdarītu spiedienu uz saviem vadītājiem, lai tie sasniegtu noteiktus rezultātus: prēmijas, mērķi, ar darbības rezultātiem saistīti stimuli, motivācijas programmas, darbības rezultātu novērtējumi utt. ... Jo īpaši vadības līmenī pastāv spēcīga kultūra, kas vērsta uz mērķu sasniegšanu un izaugsmi (es biju C līmenis IBEX-35 uzņēmumā).”

Mana atbilde:
EMAC nav domāts par vadītāju mācīšanu MBA līmeņa komerciālās vai finanšu stratēģijas, lai sasniegtu mērķus vai veicinātu izaugsmi. Tā vietā tā koncentrējas tikai uz psihosociālajiem riskiem — uzmākšanos, izdegšanu, izsīkšanu un izsīkšanas novēršanu. Tā mērķis ir sniegt vadītājiem un C-Suite vadītājiem zināšanas, lai integrētu attiecību prasmes esošajā komerciālajā, stratēģiskajā un finanšu lietpratībā, vienlaikus atgādinot, ka neatbilstība EMAC sertifikācijai viņiem var izmaksāt sertifikācijas atsaukšanu. Nav derīga EMAC sertifikāta = nav iespējas būt par vadītāju Eiropas Savienībā.

Citiem vārdiem sakot, EMAC apliecina attiecību piemērotību— spēju efektīvi strādāt ar cilvēkiem. Tehniskās, komerciālās vai finanšu zināšanas vien negarantē un neuzlabo spēcīgas attiecību prasmes. Lai vadītu cilvēkus, ir nepieciešams atsevišķs kompetenču kopums, kas bieži vien tiek nepietiekami novērtēts vai izlaists tradicionālajā vadības apmācībā. 

Katrs vadītājs joprojām saglabās savu komerciālo vadības stilu un savas finanšu stratēģijas un politiku. Vienīgais komponents, kas tiks regulēts ar EMAC starpniecību vadības visumā, ir absolūts un kategorisks kaitīgu metožu aizliegums (nevajadzīgs stress, uzmākšanās, izdegšana, padoto noniecināšana, kredīta uzkrāšana, citu vainošana par neveiksmēm, baiļu un iebiedēšanas kultūras veicināšana, iebiedēšana, mikrovadība, gāzes apgaismojums un pasīvā agresija) neatkarīgi no tā, vai tas ir komerciāls, finansiāls, stratēģisks utt. 

Problēma ir ļoti redzama arī dažās vidēs, kur vadītāji bieži ierodas C-Suite ierakstos no nepotisma. 

2. EMAC kā pārbaudes un līdzsvara mehānisms

EMAC kalpos kā juridisks un atturošs instruments, lai atsauktu sertifikātus vadītājiem, kuri iesaistās atkārtotā uzmākšanās vai ļaunprātīgā izmantošanā. Līdzīgi aizliegumi praktizēt kā vadītājam atbilst noteikumiem citās profesijās (piemēram, apkures tehniķiem, brokeriem, juristiem, medmāsām) visā ES.

Sertifikācija attur no kaitīgas pārvaldības prakses, jo īpaši tādas, ko izmanto, lai piespiestu darbiniekus sasniegt mērķus par katru cenu, dažkārt izraisot garīgu sabrukumu un pašnāvību.

3. Neparedzētu seku riska novēršana

Jūs paudāt pamatotas bažas:

“Varētu rasties pat neparedzētas sekas. Iedomājieties divus vienlīdz spējīgus vadītājus. Viens pabeidz sertifikāciju, pieņem noteiktus pārvaldības standartus un ierobežo uz spiedienu balstītu praksi pret savām komandām. Otrs to nedara un turpina izmantot agresīvākas metodes mērķu sasniegšanai. Ja tirgus turpina apbalvot rezultātus virs visa pārējā, pirmais menedžeris galu galā varētu kļūt mazāk profesionāli konkurētspējīgs nekā otrais. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka šo problēmu nevajadzētu risināt tikai no individuālās apmācības viedokļa.”

Mana atbilde:
Agresīvas metodes mērķu sasniegšanai ir ne tikai neproduktīvas, bet bieži vien nelikumīgas. Ja pirmais vadītājs ievēro ētikas standartus, viņu nevajadzētu sodīt par atteikšanos pieņemt kaitīgu praksi. Un, ja otrais vadītājs ievēro agresīvas metodes un ja ir pierādījumi no saviem darbiniekiem, EMAC var izmantot savu atsaukšanas rīku un neitralizēt agresīvo vadītāju vai C-Suite vadītāju. EMAC mērķis ir novērst neētisku vai agresīvu personu ienākšanu vai palikšanu vadošos amatos.

4. “Sliktas pārvaldības” definēšanas iespējamība

Jūs atzīmējāt:

“Šodien mēs nevaram noteikt galīgo vērtējumu par to, kas ir “slikta pārvaldība”, un pieņemt, ka tas paliks spēkā gadu desmitiem. Pāreja no sertificējošām personām uz sertificējošām organizācijām...”

Mana atbilde:
Jā, mēs varam definēt kaitīgu pārvaldību, un EMAC tiek izstrādāta tā, lai to izdarītu pēc iespējas precīzāk. EMAC kā līdzsvara un atsvara sistēma būs pilnvarota atsaukt sertifikātus vadītājiem, kuri ir atbildīgi par vairākiem pašnāvību, depresijas, izdegšanas vai uzmākšanās gadījumiem.

Līdzīga pieeja jau ir standarts dažām reglamentētām profesijām (piemēram, brokeriem, juristiem, medmāsām, ugunsdzēsējiem, apkures tehniķiem) visā ES. Atsaukšanas kritēriji laika gaitā attīstīsies un kļūs labāki, taču satvars un redzējums ir juridiski un strukturāli pamatots un nepieciešams.

4. Nodarbības no France Telecom: Gadījuma izpēte neētiskajā pārvaldībā

France Telecom pašnāvību krīze, kurā laikā no 2008. līdz 2010. gadam dzīvību zaudēja vairāk nekā 30 darbinieku, ir traģisks piemērs tam, kas notiek, ja prioritāte tiek piešķirta agresīvai vadības taktikai, nevis darbinieku labklājībai un tā sauktajai “izaugsmes politikai vai stratēģijai”. Izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmuma vadība ir īstenojusi brutālus pārstrukturēšanas plānus, tostarp piespiedu pārvietošanu un darbinieku publisku pazemošanu, kas radīja toksisku darba vidi. Lai gan uzņēmums vēlāk tika saukts pie atbildības, zaudējumi bija neatgriezeniski . Šis gadījums uzsver steidzamo vajadzību pēc individuālas pārskatatbildības pārvaldībā. EMAC atsaukšanas pilnvaras darbotos kā kritisks aizsardzības pasākums un spēcīgs atturošs instruments, nodrošinot, ka vadītāji, kas veicina šādu vidi, nevar vienkārši pārcelties uz citu uzņēmumu un atkārtot savu kaitīgo rīcību tikai tāpēc, ka, ja kāds vēlas strādāt par vadītāju, viņam/viņai ir jābūt derīgam EMAC sertifikātam. Bez individuālas sertifikācijas, kas saistīta ar ētikas standartiem, organizācijas var turpināt pārstrādāt toksiskos vadītājus, turpinot ļaunprātīgas izmantošanas ciklus.

5. Eiropas vadītā publiskā individuālā sertifikācija pret privāto organizāciju sertifikāciju

Jūs ierosinājāt:

“Tā vietā, lai sev jautātu: "Vai šis vadītājs ir sertificēts?", mums vajadzētu sev jautāt: "Vai šai organizācijai ir mehānismi, kas spēj atklāt un labot sliktu pārvaldību?"

Mana atbilde:
Pat vispareizāk sertificētie uzņēmumi var neizdoties novērst uzmākšanos vai ļaunprātīgu izmantošanu. Visā ES ir daudz gadījumu, kad augsti sertificēti uzņēmumi un to vadītāji ir notiesāti par psihosociālajiem riskiem, kas bieži izriet no C-Suite līmeņa stratēģijām, kurās prioritāte ir agresīviem mērķiem, nevis darbinieku labklājībai.

EMAC novērš šo kritisko plaisu:

Saukšana pie atbildības par savu pārvaldības praksi.

kalpo kā preventīvs un strukturāls aizsargmehānisms uzņēmumiem.

Nodrošināt, ka tehniskā un stratēģiskā izcilība tiek apvienota ar uz cilvēku vērstu vadību.

Pētījumi liecina, ka C-Suite vadītāji sasniedz labākus rezultātus, ja viņi pieņem pozitīvus, uz cilvēku vērstus pārvaldības stilus, nevis paļaujas uz agresiju vai ekspluatāciju.

6. EMAC principu attīstība

EMAC nav statisks noteikumu kopums. Tāpat kā jebkura stabila sertifikācijas sistēma, tās principi laika gaitā attīstīsies un uzlabosies, izmantojot atgriezenisko saiti, izpēti un pielāgošanos.

7. Profesijas regulējuma galvenie mērķi

Mēs bieži reglamentējam dažādas profesijas, lai samazinātu kaitīgus riskus cilvēka psiholoģiskajai vai fiziskajai integritātei. Mūsdienās daudzi vadītāji pārāk bieži izraisa sliktu pašsajūtu darbavietā. Šīs profesijas reglamentēšana ne tikai palīdzēs uzņēmumiem un valstīm ietaupīt naudu slimības atvaļinājumam, bet arī palīdzēs mums iegūt motivētākus un produktīvākus darbiniekus, kuri efektīvāk sniegs ieguldījumu uzņēmumos un līdz ar to arī valstīs:)

Vadītājam ir tikpat liela ietekme uz cilvēku dzīvi, iztiku un labklājību kā juristiem, ugunsdzēsējiem, brokeriem, apkures tehniķiem, ārstiem vai jebkurai citai reglamentētai profesijai. Nav nekāda pamatojuma vadītāju izslēgšanai no regulējuma. Viņu lēmumi veido komandas, karjeru un veselas organizācijas, un pārraudzības trūkums ir nepieņemama atbildības plaisa. Regulējums ir ne tikai pamatots, bet arī nokavēts.

8. Zinātne aiz cilvēku vadītas vadības: Kā ētiskā pārvaldība veicina veiktspēju

Desmitgades pētījumi organizatoriskajā psiholoģijā un uzvedības ekonomikā apstiprina, ka ētiska, iekļaujoša un uz cilvēku vērsta vadība ievērojami pārspēj toksisku vai uz spiedienu balstītu pārvaldību. Nozīmīgā 2015. gada metaanalīzē, kas publicēta The Leadership Quarterly (autors Hoch et al.), kurā tika pārskatīti 170 pētījumi 198 000 cilvēku vidū, tika konstatēts, ka ētiska vadība, kas definēta kā taisnīgums, pārredzamība un cieņa, ir cieši saistīta ar lielāku darbinieku iesaistīšanos, radošumu un darba izpildi. Līdzīgi Hārvardas biznesa pārskata pētījums (2021), kurā analizēti 1,2 miljoni darbinieku 500 organizācijās, atklāja, ka vadītāju vadītās komandas, kuru prioritāte ir psiholoģiskā drošība (jēdziens, ko popularizē Google Project Aristotle), bija ne tikai laimīgākas, bet par 30 % produktīvākas nekā tās, kas darbojas augsta spiediena, toksiskā vidē.

Papildu pierādījumi ir iegūti no Gallup 2023. gada ziņojuma par stāvokli globālajā darbavietā, kurā konstatēts, ka darbiniekiem, kuri jūtas atbalstīti un kurus novērtē viņu vadītāji, ir par 60 % mazāka izdegšanas iespējamība un 4 reizes lielāka inovācijas iespējamība. Tiek ietekmēti pat finanšu rezultāti: Journal of Corporate Finance 2022. gada pētījums parādīja, ka uzņēmumi ar augstiem ētikas standartiem un darbinieku labbūtības programmām desmit gadu laikā pārspēja savus vienaudžus S&P 500 par 2,5 % gadā. Šie konstatējumi atbilst Ādama Granta pētījumam Wharton, kas liecina, ka uz cilvēku orientētu līderu darbinieki izrāda augstāku uzticības, sadarbības un noturības līmeni, kas tieši pārvēršas labākos uzņēmējdarbības rezultātos.

Turpretī toksiskā pārvaldība, ko raksturo iebiedēšana, nereālas prasības un darba un privātās dzīves līdzsvara neievērošana, rada lielāku apgrozījumu (līdz 50% dažās nozarēs, saskaņā ar MIT Sloan Management Review pētījumu), lielāku darba kavējumu skaitu un ilgtermiņa kaitējumu reputācijai. France Telecom lieta ir spilgts atgādinājums par šīm izmaksām. Turpretī EMAC koncentrēšanās uz attiecību prasmēm un ētisko pārskatatbildību nodrošina, ka vadītāji ir ne tikai tehniski kompetenti, bet arī psiholoģiski aprīkoti, lai veicinātu vidi, kurā sniegums plaukst, nezaudējot labbūtību.

 

Nobeiguma domas

EMAC ir kas vairāk nekā tikai sertifikācija — tā ir kultūras un strukturāla pāreja uz ētisku, atbildīgu un efektīvu pārvaldību. Apvienojot individuālo pārskatatbildību ar Eiropas un valsts līmeņa regulējumu, kas ir EMAC mērķis, ar organizāciju privātajām iniciatīvām, mēs varam izveidot taisnīgāku sistēmu, kas sniedz labumu gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem.

Dārgais Djego, esmu pateicīgs par jūsu iesaistīšanos un pievienošu visus projekta precizējumus, lai tas kļūtu skaidrāks un spēcīgāks visiem.

Ar cieņu,

Leonards Sargsjans

Shashi Bhushan | 06 October 2026

Dārgais Leonard, Labdien!

Paldies, ka uzsākāt šādu cēlu iniciatīvu. Mani tas ļoti interesē, jo es stingri pieskaņojos tā mērķiem.

Es piekrītu, ka palīdzība vadītājiem izprast darba cilvēcisko pusi var pozitīvi ietekmēt darbiniekus un, plašākā nozīmē, sabiedrību kopumā.

Tas ir ļoti saistīts ar manu pētījumu Luksemburgā, kur es pašlaik intervēju emigrantu laulātos par viņu darba meklēšanas pieredzi. Tas ir saskaņots arī ar to, kāda veida darbu veic mana bezpeļņas asociācija.

Ar cieņu,

Shashi BHUSHAN

SOLACE asbl

Luksemburga