https://www.facebook.com/groups/eciofficialgroup/permalink/1613466067178145/
Vai vadībai Eiropā būtu jākļūst par reglamentētu profesiju?
Sveiki visiem,
Vēlos izpētīt iespēju uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), lai izveidotu Eiropas vadības spēju sertifikātu (EMAC).
Pamatideja ir vienkārša:
Ja kādam tiek piešķirta profesionāla atbildība un pilnvaras attiecībā uz citu cilvēku darba dzīvi, vai nevajadzētu būt obligātajiem Eiropas standartiem attiecībā uz zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo atbildību?
Šobrīd cilvēki var kļūt par vadītājiem ļoti dažādos veidos. Daži no viņiem saņem plašu apmācību vadības un cilvēku vadības jomā, savukārt citi var kļūt atbildīgi par darbiniekiem, kuriem ir maza formāla sagatavošanās vai tās nav vispār, tādās jomās kā komunikācija, konfliktu pārvaldība, darba vietas psiholoģija, psihosociālie riski, aizskarošas izturēšanās novēršana vai atbalsts darbiniekiem, kuri saskaras ar garīgās veselības grūtībām. Visos gadījumos ir daudz cilvēku, kas cieš no sliktas vadības. Dažreiz viņi dodas slimības atvaļinājumā. Tas maksā dārgi ikvienam. Es uzskatu, ka tas ir pelnījis nopietnas Eiropas mēroga diskusijas.
Kāpēc vadība un garīgā veselība?
Es neapgalvoju, ka katru garīgās veselības problēmu izraisa vadītājs. Garīgo veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp personīgie apstākļi, darba slodze, darba drošība, darba laiks, darba apstākļi un daudzi citi faktori.
Tomēr lielākās sabiedrības veselības organizācijas atzīst, ka veids, kādā darbs tiek organizēts un pārvaldīts, var ietekmēt darba ņēmēju garīgo veselību.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) identificē psihosociālos riskus darbā, tostarp pārmērīgu darba slodzi, darbinieku trūkumu, ilgu vai neelastīgu darba laiku, kontroles trūkumu, sliktu organizatorisko kultūru, ierobežotu vadības vai kolēģu atbalstu, autoritāru uzraudzību, neskaidras lomas, diskrimināciju, vardarbību, uzmākšanos un iebiedēšanu.
PVO īpaši iesaka apmācīt vadītājus, lai viņi varētu atpazīt emocionālo stresu un reaģēt uz to, atklāti sazināties, aktīvi klausīties un saprast, kā darba vietas stresa faktori ietekmē garīgo veselību.
Svarīgi ir tas, ka tas nenozīmē vadītāju pārveidošanu par psihologiem vai ārstiem. Vadītājiem jāspēj atpazīt problēmas, pienācīgi reaģēt un vajadzības gadījumā novirzīt darbiniekus uz kvalificētu profesionālu atbalstu.
Arī Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) par iespējamiem psihosociāliem riskiem uzskata sliktu darba organizāciju un pārvaldību, pārmērīgu darba slodzi, neskaidras lomas, neefektīvu saziņu un vadības atbalsta trūkumu.
EU-OSHA arī uzsver svarīgo lomu, kāda vadītājiem var būt psihosociālo risku novēršanā un pārvaldībā, un to, cik svarīga ir atbilstoša vadītāju apmācība.
Vai ir pierādījumi, ka vadītāju apmācība var palīdzēt?
Ir pētījumi, kas liecina, ka tā var.
Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē par intervencēm darbavietā tika konstatēts, ka vadītāju apmācība ar garīgo veselību saistītās zināšanās un prasmēs uzlaboja vadītāju zināšanas, samazināja stigmatizējošu attieksmi un uzlaboja viņu paziņoto uzvedību, atbalstot darbiniekus, kuriem ir garīgās veselības problēmas.
Pētnieki bija piesardzīgāki par to, vai šīs iejaukšanās tieši samazināja darbinieku psiholoģiskos simptomus, jo nebija pietiekami daudz pētījumu, lai to pārliecinoši noteiktu.
Ir arī īpaši interesants randomizēts kontrolēts pētījums, kas publicēts The Lancet Psychiatry. Pētnieki studēja garīgās veselības apmācības programmu vadītājiem Austrālijas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijā.
Pēc sešiem mēnešiem apmācītā grupa samazināja darba kavējumu slimības dēļ, kas atbilst aptuveni par 6,45 stundām mazāk vienam darbiniekam sešu mēnešu laikā. Pētnieki arī atzīmēja, ka ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai noteiktu, cik plaši konstatējumus varētu piemērot.
Tas nepierāda, ka EMAC sistēma samazinātu prombūtni slimības dēļ visā Eiropas Savienībā.
Taču tas liecina, ka vadītāju apmācību var pētīt kā iejaukšanos darba vietā un veselības aprūpē un ka tās ietekme var būt plašāka nekā pašiem vadītājiem.
Kāpēc tas varētu būt svarīgi Eiropai?
Garīgās veselības problēmas var ietekmēt cilvēku dzīves kvalitāti, spēju strādāt un dalību darba tirgū. Tie var arī radīt izmaksas darba devējiem un plašākai sabiedrībai.
PVO lēš, ka aptuveni 15 % darbspējas vecuma pieaugušo jebkurā laikā ir garīgi traucējumi, un ir aplēsusi milzīgas ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar depresiju un trauksmi produktivitātes zuduma dēļ.
Svarīgi ir tas, ka, ja darbavietas organizācija un vadība ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt garīgo veselību, tad vadības kompetences uzlabošana, iespējams, varētu būt daļa no plašākas Eiropas stratēģijas veselīgākām darbavietām.
Ko varētu iesaistīt EMAC?
Mērķis nebūtu vienkārši izveidot vēl vienu birokrātisku sertifikātu.
Svarīgajam jautājumam vajadzētu būt šādam:
Kas kādam patiesībā ir jāzina un jāspēj darīt, pirms viņam tiek uzticēta būtiska atbildība par citu cilvēku darbu?
Nākotnes EMAC mācību programmā varētu iekļaut:
komunikācija un aktīva klausīšanās;
konstruktīva atgriezeniskā saite;
konfliktu risināšana;
cieņpilna un ētiska vadība;
psihosociālo risku atzīšana un novēršana;
darba slodzes un darba organizācijas principi;
iebiedēšanas un aizskarošas izturēšanās novēršana;
vienlīdzība un nediskriminācija;
pamatpienākumi nodarbinātības un arodveselības jomā;
psiholoģiskā drošība;
organizatorisko pārmaiņu pārvaldība;
sarežģītu sarunu risināšana;
atzīt, kad darbiniekam var būt nepieciešams profesionāls atbalsts;
zināt, kad nosūtīt kādu uz arodveselības, medicīniskajiem vai psiholoģiskajiem pakalpojumiem;
izpratne par robežām starp pārvaldību un veselības aprūpi;
saprātīgs atbalsts darbavietā un izmitināšana;
darbinieku līdzdalība un konsultācijas;
ētiska lēmumu pieņemšana;
snieguma pārvaldība bez pazemošanas vai ļaunprātīgas rīcības;
stresa un spiediena pārvaldība;
izpratne par to, kā vadības lēmumi var ietekmēt darbinieku labklājību.
Un viens princips būtu ārkārtīgi svarīgs:
EMAC nevajadzētu pārvērst vadītājus par ārstiem vai psihologiem.
Kompetentam vadītājam jāzina atšķirība starp vadības problēmu, arodveselības problēmu un situāciju, kad nepieciešama kvalificēta medicīniska vai psiholoģiska palīdzība.
Ir daudz jautājumu, kas mums būtu jāatrisina
Es nedomāju, ka ideja būtu jāuzsāk tā, it kā katra detaļa jau būtu izlemta. Šis punkts ir ļoti svarīgs.
Ir nopietni jautājumi, kas ir jāizpēta:
Kam būtu vajadzīga EMAC?
Vai tas attiektos uz katru personu, kas uzrauga darbiniekus, vai tikai uz personām ar oficiālām vadības pilnvarām? (Es domāju abus, bet debates ir atklātas).
Kā ir ar komandu vadītājiem, projektu vadītājiem, direktoriem, uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri nodarbina citus? (Es domāju, ka viņiem ir nepieciešama šī sertifikācija ,, bet debates ir atklātas).
Kādam vajadzētu būt pārbaudes pasākumam?
Mums būtu vajadzīgas zinātniski apstiprinātas kompetences, nevis subjektīvi viedokļi par to, kas ir "labs vadītājs".
Cik bieži sertifikācija būtu jāatjauno?
Kam būtu jāpārvalda EMAC?
Kā būtu jāizturas pret esošajiem vadītājiem?
Kā mazie uzņēmumi varētu izvairīties no nesamērīgām administratīvajām izmaksām?
Kā EMAC mijiedarbotos ar dažādajiem ES dalībvalstu darba tiesību aktiem?
Vai Eiropas Savienībai faktiski ir juridiskā kompetence ieviest šādu sistēmu un kāds būtu atbilstošais juridiskais pamats?
Un tieši tāpēc es šeit meklēju citus cilvēkus.
Ko es meklēju?
Izpētīsim, vai mēs varam padarīt manu ideju zinātniski pamatotu, juridiski iespējamu un praktiski realizējamu.
Jums nav jābūt ekspertam.
Jums vienkārši ir jābūt patiesi ieinteresētam šajā idejā un gatavam palīdzēt to izpētīt.
Tātad, šeit ir mans jautājums jums:
Vai jūs būtu ieinteresēts palīdzēt izmeklēt un, iespējams, izveidot Eiropas pilsoņu iniciatīvu Eiropas vadības spēju sertifikācijai (EMAC)?
Ja jā, lūdzu, komentējiet zemāk vai nosūtiet man privātu ziņojumu.
Un, ja jūs zināt kādu, kas strādā arodveselības, psiholoģijas, cilvēkresursu, darba tiesību, vadības, darbinieku pārstāvības vai ES politikas jomā un kas varētu būt ieinteresēts, lūdzu, atzīmējiet viņu vai nosūtiet viņam šo ziņu.
Mani īpaši interesē atrast cilvēkus no dažādām ES valstīm, jo organizatoru grupai ir vajadzīgi pilsoņi, kas dzīvo vismaz septiņās dažādās dalībvalstīs.
Sākumā mums nav jāvienojas par katru detaļu.
Mēs varam sākt ar vienu jautājumu:
Vai Eiropai būtu jānosaka minimālie kompetences standarti cilvēkiem, kuriem ir uzticēta profesionāla atbildība par citu cilvēku pārvaldību?
Ja jūs domājat, ka šis jautājums ir pelnījis, lai to izpētītu, es labprāt dzirdētu no jums.
EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.

Ierakstīt komentāru