Visā Eiropā aktīvi iedzīvotāji, studenti, darba ņēmēji un kaimiņattiecību aktīvisti jau cenšas veidot taisnīgākas, veselīgākas un ilgtspējīgākas kopienas, bieži vien neapzinoties, ka cēloņi, par kuriem viņi cīnās vietējā līmenī, varētu kļūt par Eiropas mēroga kampaņām. Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) piedāvā viņiem skaidru ceļu, kā izvērst savas idejas no vietējās ietekmes līdz ES līmeņa politikas pārmaiņām.
Vietējā līmeņa rīcība un tās Eiropas potenciāls
Kaut kur Eiropā students cenšas panākt labākus garīgās veselības resursus un atbalstu jauniešiem, arodbiedrības darbinieks rīko kampaņas par apmaksātu slimības atvaļinājumu nepilnas slodzes darba ņēmējiem savā reģionā, un viena persona organizē protestus par labākām reciklēšanas iekārtām vietējā apkaimē. Eiropas nākamie lielie kampaņas dalībnieki jau ir klāt. Varbūt viņi to vēl nezina.
Šīm vietējām kampaņām var būt lielāka ietekme uz Eiropu, nekā jūs varētu ticēt, ārpus tuvākajām kopienām. Daudzi risināmie jautājumi — studentu labklājība, taisnīgi darba apstākļi vai vides aizsardzība — ir jomas, kurās Eiropas Savienība (ES) var rīkoties un uzņemties vadību. Tēmas un jautājumi, kas rodas vietējā līmenī, var ietekmēt Eiropas politiku. Piemēram, darbavieta var ietekmēt sociālās vai darba tiesības. Pludmales sakopšana vai apkārtnes parks var ietekmēt Eiropas pieeju ilgtspējai. Šie jautājumi sniedzas pāri robežām un rezonē visā kontinentā. Trūkst tikai pareizo instrumentu un atbalsta, ar kuru palīdzību šīs iniciatīvas varētu izvērsties par Eiropas mēroga kampaņām, kas mobilizē iedzīvotājus visā Eiropā un veido tiesību aktus.
Foto - Tommaso Pecchioli / Pexels (Avots: https://www.pexels.com/photo/people-holding-flags-11636475/)
Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) kā platformas
Šeit tiek īstenota Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI). Tā kā Eiropa un pasaule ir vienīgais transnacionālais līdzdalības demokrātijas instruments, tā dod iedzīvotājiem skaidru iespēju mobilizēties no pašiem pamatiem saistībā ar viņiem svarīgiem jautājumiem. Viena miljona parakstu vākšana un pilsoniskas kustības veidošana kļūst par virzītājspēku, kas piešķir redzamību un nozīmi plašākai aizstāvības kampaņai.
Skaidras tendences no vietējā līdz valsts un Eiropas līmenim
Lai gūtu labāku izpratni par tematiem, kas tiek izskatīti lūgumrakstos un pilsoņu iniciatīvās vietējā un valsts līmenī, un tādējādi par iespējamajām EPI tendencēm, Democracy International veica pētījumus piecās ES valstīs un Eiropas Parlamenta lūgumrakstu līmenī un kartēja populārus lūgumrakstus. Daudzi pievēršas jautājumiem, kuros ES var rīkoties. Organizatoru loks sniedzas no NVO un tautas koalīcijām līdz individuāliem aktīvistiem, kas satricina vietējās kopienas.
Tendences ir skaidras. Veselība, vides aizsardzība, dzīvnieku labturība un sociālās un ekonomiskās tiesības ir vieni no visbiežāk apspriestajiem tematiem, kas pilnībā atbilst jomām, kurās ES ir kompetence rīkoties.
Nav pārsteigums, ka daudzas no šīm vietējām kampaņām jau atspoguļo problēmas, kas saistītas ar iepriekšējām EPI. Šie vietējā līmeņa centieni nav tikai vietēja mēroga stāsti, bet tiem ir potenciāls kļūt par nākamo EPI, kas faktiski ietekmē Eiropas politiku.
No Bavārijas laukiem līdz Briselei — stāsts par “Glābiet bites un lauksaimniekus”
Tas, kas sākās 2019. gadā kā neliela vietēja kampaņa Bavārijā, kuru vadīja nedaudzi biškopji un attiecīgie lauksaimnieki, ir kļuvis par vienu no redzamākajām Eiropas vides mobilizācijām. Pirmais mērķis bija vienkāršs un steidzams: aizsargāt apputeksnētājus no kaitīgiem pesticīdiem un atbalstīt lauksaimniekus pārejā uz agroekoloģisku praksi. Kampaņas pamatā bija Bavārijas referenduma Rettet die Bienen (“Glābiet bites”) panākumi, kurā tika savākti 1,7 miljoni parakstu un kurš kļuva par veiksmīgāko valsts līmeņa lūgumrakstu Vācijas vēsturē. To ierosināja Ekoloģiski demokrātiskā partija (ÖDP) kopā ar Bavārijas Putnu aizsardzības biedrību (LBV), BUND Naturschutz Bayern (Vācijas Bavārijas federālās zemes draugi) un Umweltinstitut München, vides pētniecības un aizstāvības institūtu.
Pēc referenduma panākumiem šīs grupas palīdzēja iedvesmot plašāku Eiropas aliansi. Tie paši tīkli kopā ar partneriem no citām dalībvalstīm sadarbojās ar ekspertu un aktīvistu grupu PAN Europe, lai uzsāktu Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus”, apvienojot vides NVO, zinātniekus un lauksaimnieku kopienas visā Eiropā ar kopīgu mērķi.
Kā EPI “Glābiet bites un lauksaimniekus” tika īstenots viss process. Paraksti tika pārbaudīti, organizatori iepazīstināja ar savu lietu atklātā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā, un Eiropas Komisija sniedza oficiālu atbildi, atsaucoties uz pašreizējiem un plānotajiem pasākumiem bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas un pesticīdu samazināšanas jomā. Likumdošanas debatēs kampaņa saglabāja spēcīgu sabiedrības spiedienu, un 2024. gada jūnijā ES oficiāli pieņēma Dabas atjaunošanas regulu, kas ir pamatlikums degradētu ekosistēmu atjaunošanai. Darbs pie pesticīdu samazināšanas joprojām ir strīdīgs, taču iniciatīva palīdzēja ES darba kārtībā stingri iekļaut saistošus samazināšanas mērķrādītājus un apputeksnētāju aizsardzību.
Kustība turpina augt, sasaistot lauksaimniekus, zinātniekus un vides NVO visās dalībvalstīs un izsekojot pesticīdu lietas, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus līdz 2035. gadam. Arī saruna paplašinās. Šoruden Eiropas Komisija rīkoja savu pirmo Jauno pilsoņu asambleju par apputeksnētājiem, kurā pulcējās simts pēc nejaušības principa atlasītu jauniešu, lai apspriestu turpmākos risinājumus.
Ar pārrobežu organizāciju un konsekventu atbalstu “Glābiet bites un lauksaimniekus” parāda, kā vietējais aktīvisms var kļūt par Eiropas spēku, kas veido tiesību aktus, ietekmē publiskās debates un saglabā bioloģiskās daudzveidības aizsardzību ES politikas centrā.
Fotoattēls: “Glābiet bites un lauksaimniekus” / Eiropas pilsoņu iniciatīva, Brisele (2023)
2023. gadā Latvijas sieviešu tiesību aizstāvju grupa iesniedza lūgumrakstu ar vienkāršu, bet pārveidojošu mērķi: padarīt menstruālās higiēnas produktus brīvi pieejamus skolās. Kampaņas, ko uzsāka Sieviešu NVO sadarbības tīkls (Women’s NGOs Cooperation Network ),mērķis bija nodrošināt, lai neviena meitene vai jauna sieviete nepalaistu garām skolu, jo nevar atļauties higiēnas pamatproduktus.
Tas, kas sākās kā vietējie centieni atjaunot cieņu un vienlīdzību, drīz vien piesaistīja valsts uzmanību, savācot vairāk nekā 12 000 parakstu un liekot Latvijas parlamentam pieņemt priekšlikumu oficiālā analīzē. Kampaņa veiksmīgi mudināja valdību pieprasīt skolām nodrošināt bezmaksas menstruālās higiēnas produktus, tādējādi iezīmējot nozīmīgu soli uz priekšu dzimumu līdztiesības un veselības tiesību jomā Latvijā. Tā pārveidoja perioda nabadzību par pamattiesību, nevis labdarības jautājumu, parādot, kā sabiedrības virzītas iniciatīvas var pārvērst ikdienas nevienlīdzību strukturālās pārmaiņās.
No perioda nabadzības līdz politikas maiņai – Latvijas cīņa par menstruālo taisnīgumu
2023. gadā Latvijas sieviešu tiesību aizstāvju grupa iesniedza lūgumrakstu ar vienkāršu, bet pārveidojošu mērķi: padarīt menstruālās higiēnas produktus brīvi pieejamus skolās. Kampaņas, ko uzsāka Sieviešu NVO sadarbības tīkls (Women’s NGOs Cooperation Network ),mērķis bija nodrošināt, lai neviena meitene vai jauna sieviete nepalaistu garām skolu, jo nevar atļauties higiēnas pamatproduktus.
Tas, kas sākās kā vietējie centieni atjaunot cieņu un vienlīdzību, drīz vien piesaistīja valsts uzmanību, savācot vairāk nekā 12 000 parakstu un liekot Latvijas parlamentam pieņemt priekšlikumu oficiālā analīzē. Kampaņa veiksmīgi mudināja valdību pieprasīt skolām nodrošināt bezmaksas menstruālās higiēnas produktus, tādējādi iezīmējot nozīmīgu soli uz priekšu dzimumu līdztiesības un veselības tiesību jomā Latvijā. Tā pārveidoja perioda nabadzību par pamattiesību, nevis labdarības jautājumu, parādot, kā sabiedrības virzītas iniciatīvas var pārvērst ikdienas nevienlīdzību strukturālās pārmaiņās.
Līdzīgi veiksmīgajai EPI My Voice, My Choice, kas no nelielas pārrobežu kampaņas pārtapa par Eiropas mēroga kustību reproduktīvo tiesību jomā, Latvijas iniciatīva parāda, ka ķermeņa autonomija un līdztiesība ir cieši savstarpēji saistīti jautājumi visā Eiropā. Neatkarīgi no tā, vai uzsvars tiek likts uz piekļuvi abortam vai piekļuvi menstruālajai aprūpei, šīm kustībām ir kopīgs vēstījums: patiesa dzimumu līdztiesība sākas tad, kad neviena cilvēka ķermenis nekļūst par šķērsli viņa tiesībām vai līdzdalībai sabiedrībā.
Vai pēdējais reģionālais lūgumraksts, ko parakstījāt, varētu būt nākamā EPI?
Mūsu piederības sajūta sākas lokāli, vietās, kur mēs augam, mācāmies un dzīvojam. Šīs pazīstamās vides veido to, kā mēs redzam pasauli un kas mums rūp visvairāk. Bieži vien tieši šajos vietējos apstākļos mēs vispirms atzīstam problēmas un sākam rīkoties, vai nu sākot lūgumrakstus, pievienojoties apvienībām, vai organizējot kaimiņvalstu kampaņas. Tā veidojas pilsoniskā sabiedrība un rodas enerģija kopīgām pārmaiņām. Tomēr daudzi no šiem jautājumiem attiecas ne tikai uz vietējo līmeni. Bažas par izglītību, līdztiesību un vidi vieno cilvēkus visā Eiropā, atklājot, cik cieši ir saistītas mūsu personiskās identitātes un Eiropas realitāte.
Eiropas pilsoņu iniciatīva balstās uz šo saikni, pārvēršot vietējo rīcību Eiropas ietekmē. Izmantojot EPI forumu, iedzīvotāji var atrast rīkus, padomus un praktisku atbalstu, lai virzītu savus cēloņus tālāk, pārvēršot mazos kopienas centienus kampaņās, kas ietekmē politiku visā Eiropas Savienībā. Katra Eiropas kustība sākas ar cilvēkiem, kuriem rūp tas, kas notiek viņu pašu kopienās, un dažreiz tieši tur jau veidojas nākamā lielā ideja par Eiropu.
Par autoru:
Maya Kaufmann ir European Intern at Democracy International, kur viņa atbalsta projektus par pilsoņu līdzdalību un Eiropas demokrātiju. Viņai ir pieredze pētniecībā un komunikācijā par ES pilsonisko līdzdalību un politisko komunikāciju. Viņai ir bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un organizācijās Leidenes Universitātē, kur viņa specializējās dezinformācijas un stratēģiskās komunikācijas jomā globālajos medijos.
EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.
Ierakstīt komentāru