Valstu pilsoņu iniciatīvas un Eiropas pilsoņu iniciatīvas: proporcionāli ir vajadzīgs vairāk parakstu īsākā termiņā.

Lai gan daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis ļauj pilsoņiem piedalīties likumdošanas procesā, izmantojot pilsoņu iniciatīvas, neviena no tām nenodrošina tādu atbalsta līmeni Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizatoriem, ko Eiropas Komisija piedāvā Eiropas pilsoņu iniciatīvas forumā. Tas ir viens no galvenajiem konstatējumiem, kas gūti nesenajā četrpadsmit dalībvalstu iestāžu apsekojumā par noteikumiem un to pilsoņu iniciatīvas instrumentu izmantošanu. 

Valstu pilsoņu iniciatīvām kopumā ir vajadzīgs lielāks parakstu īpatsvars, un organizatoriem tiek dots īsāks laiks to vākšanai, salīdzinot ar robežvērtību un termiņu sekmīgai Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) parakstu vākšanai. 

Apspriešanās, ko no 2023. gada marta līdz jūnijam veica Democracy International, mērķis bija apkopot paraugpraksi specifikācijās un procesos attiecībā uz valsts darba kārtības noteikšanas iniciatīvām vai līdzīga veida lūgumrakstu iesniegšanas instrumentiem, kas ietver parakstu vākšanu valsts līmenī. Konkrētāk, apspriešanas mērķis bija apkopot organizatoru noteikumus par to, kā izveidot iniciatīvas, organizatoriem piedāvātajiem atbalsta pakalpojumiem, ar iniciatīvu saistīto tiešsaistes infrastruktūru, parakstu vākšanas sliekšņiem un, ja iespēja ir parakstu vākšana tiešsaistē, kā tiek pārvaldīti digitālie paraksti, un par valstu iniciatīvu parakstītāju minimālo skaitu dalībvalstīs.

Derīgas atbildes tika saņemtas no 13 no 18 valstīm ar iedzīvotāju līdzdalības rīkiem: Austrija, Bulgārija, Dānija, Somija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.

Procedūras

Visas 13 valstis darbojas līdzīgi attiecībā uz procedūru un pilsoņu instrumentu specifikācijām.  Līdzīgi kā Eiropas pilsoņu iniciatīvā, dažu valstu iestādes pieprasa izveidot organizatoru grupu. Attiecībā uz EPI šī prasība ir 7 ES pilsoņu grupa, kas dzīvo 7 dažādās dalībvalstīs. Šajā pētījumā aplūkotajām 13 valstīm prasības dažādās valstīs atšķiras. 

Piemēram, Polijā ir jābūt likumdošanas komitejai, kurā ir 15 cilvēki. Latvijā jābūt 10 pilsoņu grupai, kurai ir tiesības balsot. Somijā prasība ir vismaz 5 balsstiesīgo pilsoņu grupa, kurā ir viens pārstāvis un viens aizstājējs. Ungārijā tiek sākts referendums, vācot parakstus no 20 līdz 30 cilvēkiem.  

Attiecībā uz parakstu vākšanu parakstu skaits un laiks, kas atvēlēts šo parakstu vākšanai, dažādās analizētajās valstīs nedaudz atšķiras. EPI organizatoriem jāsavāc vismaz viens miljons parakstu par atbalstu, vienlaikus sasniedzot minimālo slieksni vismaz septiņās ES valstīs. Lielākajā daļā šajā pētījumā aptaujāto valstu Eiropas pilsoņu iniciatīvas parakstīšanas robežvērtības, izteiktas procentos no (vispārējiem) iedzīvotājiem, ir zemākas nekā salīdzināmiem instrumentiem. Piemēram, Bulgārija ir vienīgā valsts, kurai nav nekādu robežvērtību attiecībā uz parakstu skaitu, kas vajadzīgs, lai iniciatīva būtu derīga. Salīdzinājumā ar Latviju, kurā ir vajadzīgi 10 procenti tās iedzīvotāju, kuriem ir tiesības balsot. Sk. konkrētus skaitļus par katru valsti zemāk redzamajā grafikā. 

Attiecībā uz parakstu vākšanas termiņu jānorāda, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas parakstu vākšanai atvēlētais laiks ir ievērojami ilgāks nekā salīdzināmie valstu instrumenti šajā ziņojumā. EPI organizatoriem ir 12 mēneši (1 gads), lai savāktu vismaz vienu miljonu parakstu. Nīderlandē un Portugālē nav noteikta termiņa, un Spānijā šis termiņš ir deviņi mēneši. Sk. konkrētus skaitļus par katru valsti zemāk redzamajā grafikā.

Tiešsaistes un bezsaistes parakstu vākšanas un parakstu vākšanas sistēmas

Jau no paša sākuma EPI piedāvāja gan parakstu vākšanu tiešsaistē (izmantojot individuālas vākšanas sistēmas un tagad tikai centralizēto vākšanas tiešsaistes sistēmu), gan bezsaistes (papīra) parakstu vākšanu. Salīdzinājumam — Lietuva, Nīderlande, Dānija, Latvija, Austrija, Spānija, Slovēnija, Somija un Portugāle atļauj gan vākšanu tiešsaistē, gan bezsaistes (papīra) parakstu vākšanu, savukārt Bulgārija, Polija un Ungārija nepieļauj vai nenodrošina infrastruktūru parakstu vākšanai tiešsaistē. No otras puses, Slovākija piedāvā tikai tiešsaistes vākšanas sistēmu bez iespējas vākt parakstus uz papīra.

No valstīm, kurām ir iespēja vākt parakstus tiešsaistē, tikai Spānija nenodrošina oficiālu centralizētu sistēmu. Nīderlandē, Latvijā, Portugālē un Somijā līdztekus centralizētajai sistēmai ir atļauta arī alternatīva individuāla sistēma, kas jāapstiprina katrai valstij. Lai varētu izmantot paši savu vākšanas sistēmu Somijā, organizatoriem ir vajadzīgs Somijas Komunikāciju regulatīvās iestādes sertifikāts.  

Attiecībā uz prasībām iniciatīvu parakstīšanai tās būtībā ir tādas pašas kā EPI. Parakstītājiem jābūt tiesīgiem balsot, viņiem jābūt vismaz 18 gadus veciem (izņemot Latviju un Austriju, kur attiecībā uz lūgumrakstiem minimālais vecums ir 16 gadi), viņiem jānorāda arī vārds, uzvārds, adrese un — atkarībā no valsts — personas identifikācijas numurs. Valstīm, kas strādā tikai ar parakstiem uz papīra, vienmēr ir vajadzīgs paraksts rokrakstā. Dānijā, Somijā un Austrijā ir atļauts izmantot valsts eID.

Informētība

Iedzīvotāju informētība par pilsoņu iniciatīvu esamību dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Saskaņā ar Bulgārijas, Lietuvas, Nīderlandes un Portugāles attiecīgo iestāžu sniegto informāciju instrumenti nav populāri un tiek izmantoti reti. Līdzīgi Slovākija ziņoja, ka instruments ir “nepietiekami izmantots”. Tikai 5 valstis: Latvija, Austrija, Slovēnija, Somija un Dānija ziņoja par zināmu panākumu līmeni un salīdzinoši augstu izmantošanas līmeni. Slovēnijā instrumenta izmantošana kopš Covid-19 pandēmijas ir īpaši palielinājusies. 2022. gadā tika reģistrētas 13 iniciatīvas, un līdz 2023. gada vidum jau bija reģistrētas 12 jaunas iniciatīvas. Latvijā kopš 2013. gada, kad tika uzsākts instruments, ir iesniegtas 46 iniciatīvas. Dānijā instrumenta pastāvēšanas piecu gadu laikā īpašā tīmekļa vietnē ir publicēti 1500 priekšlikumi. Tāpat pēdējos 11 gados ir palielinājusies arī informētība par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kopš 2012. gada ir reģistrētas 103 Eiropas pilsoņu iniciatīvas. Informētība par šiem līdzdalības demokrātijas instrumentiem ir tieši saistīta ar to panākumiem. Tā kā vairāk iedzīvotāju ir informēti par šiem instrumentiem, vairāk pilsoņu uzsāks un parakstīs iniciatīvas. 

Zināšanu trūkums par attiecīgajiem valsts instrumentiem bieži vien bija saistīts ar komunikācijas pasākumu trūkumu. Lietuva šajā pētījumā bija vienīgā valsts, kurā pilsoņu iniciatīvas rīks tika publiskots valsts plašsaziņas līdzekļos. Tomēr vairumā gadījumu tikai valdības tīmekļa vietnes ziņo par iniciatīvām vai informē tās: Nīderlandes Pārstāvju palāta, Parlamenta tīmekļa vietne Dānijā un Ungārijas Valsts vēlēšanu birojs. Somijā šo rīku popularizē plašs valdības tīmekļa vietņu kopums, viena no tām, Demokratia.fi ir tīmekļa vietne, ko izmanto demokrātijas pakalpojumu sniegšanai vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Spānijas gadījumā intervētās valsts iestādes norādīja, ka tās nenodrošina vai nepalielina informētību par rīku. Tādējādi instrumentu “nepilnīga izmantošana” šajās valstīs var būt iemesls saziņas trūkumam par šo instrumentu.

Atbalsts organizatoriem

Attiecībā uz atbalstu organizatoriem jānorāda, ka neviena dalībvalsts nesniedz atbalstu valsts pilsoņu iniciatīvas organizatoriem, kas būtu salīdzināms ar atbalstu, ko Eiropas Komisija sniedz EPI forumā. Nīderlandē, Polijā, Somijā un Latvijā informāciju par valsts pilsoņu iniciatīvu var atrast vai pieprasīt to attiecīgajā valdības platformā. Tomēr nevienā no šajā pētījumā aptaujātajām valstīm nav izveidots tiešās palīdzības centrs, kas būtu līdzīgs EPI forumam. Bulgārija ir vienīgā valsts, kas ziņoja, ka palīdzību organizatoriem sniedz NVO vai ārējie dalībnieki. 

Finansējuma ziņā lielākā daļa valstu nenodrošina finansējuma shēmas organizatoriem. Iniciatīvas galvenokārt finansē no ārējiem avotiem, piemēram, ziedojumiem. Dažos gadījumos ir jāziņo par ziedojumiem. Piemēram, Somijā ir jāziņo par ziedojumiem, kas pārsniedz EUR 1500 uz vienu donoru. Tas ir līdzīgi EPI, kurā jāziņo par atbalsta avotiem vai finansējumu, kas pārsniedz 500 EUR. 

Šajā pētījumā tikai divas valstis atšķiras no citām valstīm attiecībā uz finansējuma shēmām, kas pieejamas organizatoriem: Spānija un Austrija. Austrija ir īpašs gadījums, kad organizatoriem ir jāmaksā iemaksa par savas iniciatīvas reģistrāciju (622 EUR par reģistrāciju un 2 799,50 EUR pēc pieprasījuma apstiprināšanas). Ja iniciatīva ir sekmīga (palielina parakstu vākšanas slieksni utt.), izmaksas tiek no jauna segtas pieckārt, kas ir aptuveni 17 000 EUR. Tāpat Spānija nodrošina finansējumu veiksmīgas iniciatīvas gadījumā, t. i., kad iniciatīva nonāk Parlamentā, kas var sasniegt EUR 341000. Kopumā slieksnis finansējuma saņemšanai no dalībvalstīm, kuras to piedāvā, ir diezgan augsts.

Lasīt vairāk: Vienoti daudzveidībā: valstu iestāžu aptauja liecina par milzīgām atšķirībām pilsoņu iniciatīvu popularitātes, juridiskā statusa un ietekmes ziņā ES dalībvalstīs