Iespēju nodrošināšana pilsoņiem, Eiropas stiprināšana: EPI kā noturības instruments

Laikā, kad globālā nenoteiktība un demokrātijas nogurums apdraud pilsoņu iesaistīšanos, Eiropas pilsoņu iniciatīva ir spēcīgs atgādinājums, ka demokrātija Eiropā nozīmē ne tikai pārstāvību, bet arī līdzdalību. Dodot pilsoņiem iespēju savas bažas tieši iekļaut ES darba kārtībā, EPI stiprina uzticēšanos starp eiropiešiem un viņu iestādēm, pierādot, ka ikviens paraksts var palīdzēt veidot Savienības nākotni.

Šis vēstījums bija pamatā darbsemināram, ko organizēja Eiropas Pilsoņu rīcības dienests (ECAS) Sabiedrisko lietu samitā Briselē 2025. gada 6. novembrī. David Knight no Eiropas Komisijas Šefčovič kabineta pievienojās dalībniekiem no ES iestādēm, pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskajām aprindām un privātā sektora, lai apsvērtu, kā līdzdalības demokrātijas instrumenti — no pilsoņu paneļdiskusijām līdz tiešsaistes konsultācijām — var padarīt politikas veidošanu iekļaujošāku un noturīgāku.

Unikāls transnacionāls instruments demokrātiskai
līdzdalībai 

David Knight raksturoja EPI kā “unikālu un mainīgu instrumentu”, kas ļauj eiropiešiem ierosināt ES mēroga jautājumus tieši Eiropas iestādēm — 

“Šobrīd svarīgāk nekā jebkad agrāk,” 

viņš uzsvēra, ka demokrātiskās vērtības tiek pakļautas spiedienam arvien nestabilākā pasaulē.

Piecpadsmit gadus pēc EPI izveides un piecus gadus pēc tās regulas pārskatīšanas EPI turpina kļūt par līdzdalības demokrātijas stūrakmeni. Tā piedāvā iedzīvotājiem konkrētu veidu, kā augšupēji ietekmēt ES politiku, padarot Savienību reaģētspējīgāku uz publiskajām prioritātēm.

Piecpadsmit progresa un reformu gadi: taustāma ietekme uz ES politiku

Kopš tās uzsākšanas ir reģistrēta 121 iniciatīva. Ar 2019. gada EPI regulas reformu un tās stāšanos spēkā 2020. gadā tika panākti būtiski uzlabojumi: mazāk reģistrācijas atteikumu, vienkāršākas procedūras un jauni rīki, piemēram, centralizētā vākšanas tiešsaistes sistēma, divu posmu reģistrācijas process un EPI forums, kas organizatoriem sniedz ekspertu juridiskās un kampaņas konsultācijas. Šīs norises ir padarījušas procesu pārredzamāku, pieejamāku un lietotājdraudzīgāku. 

Bruņinieks norādīja uz vairākām EPI, kas jau ir veidojušas ES politiku:

• Tiesības uz ūdeni, kas palīdzēja pārskatīt Dzeramā ūdens direktīvu.
• “Glābiet bites un lauksaimniekus” un “Aizliegiet glifosātu”, kas rosināja ES līmeņa debates par bioloģisko daudzveidību un pesticīdu regulējumu.

Lai gan daži organizatori uzsvēra problēmas, kas saistītas ar turpmāko pasākumu tempu, bruņinieks uzsvēra, ka 

EPI spēks ir tās darba kārtības noteikšanas pilnvarās. 

Tas ir agrīns signāls par iedzīvotāju bažām, ietekmējot ES debates un iedvesmojot likumdošanas pārdomas pat ārpus tām iniciatīvām, kas pārsniedz viena miljona parakstu slieksni.

Piemēram, Reclaim Your Face palīdzēja veidot ES diskusijas par digitālajām tiesībām, neraugoties uz to, ka tās nesasniedz robežvērtību, savukārt reklāmguvumu terapijas aizliegums, kas joprojām tiek pārbaudīts, jau ir sniedzis informāciju ES LGBTQ+ stratēģijai.

Papildus Komisijas atbildei: kā padarīt EPI ietekmīgāku

Sesijas laikā dalībnieki sniedza idejas interaktīvā Slido diskusijā par to, kā stiprināt EPI ietekmi ārpus Komisijas oficiālās atbildes.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, NVO un pilsoņu aizstāvji aicināja nodrošināt plašāku sabiedrības informēšanu un praktisku apmācību, lai palīdzētu eiropiešiem saprast, kā efektīvi uzsākt un atbalstīt iniciatīvas. Dalībnieki arī uzsvēra, ka valstu koalīcijām, kurās darbojas ieinteresēti dalībnieki, tostarp valdības, parlamenti un pilsoniskā sabiedrība, ir jāsadarbojas, lai sekmīgās EPI pārvērstu konkrētos politikas vai juridiskos rezultātos.

Citi uzsvēra, cik svarīgi ir pastāvīgi iesaistīt iedzīvotājus visā procesā: ne tikai pēc iniciatīvas iesniegšanas, bet arī pirms tās izvērtēšanas, tās laikā un pēc tās, nodrošinot patiesu dialogu starp pilsoņiem un iestādēm. Vairāki dalībnieki ierosināja sasaistīt EPI ar citiem līdzdalības instrumentiem, piemēram, pilsoņu paneļdiskusijām vai konsultācijām tiešsaistē, lai radītu spēcīgāku sinerģiju un uzlabotu vispārējo demokrātisko līdzdalību ES līmenī. 

Raugoties nākotnē: uzticības stiprināšana ar līdzdalības palīdzību,

Bruņinieks paziņoja, ka nākamā EPI regulas pārskatīšana notiks 2027. gadā, galveno uzmanību pievēršot turpmākai redzamības, efektivitātes un ietekmes uzlabošanai. Ir plānoti arī jauni daudzvalodu komunikācijas centieni un uz jauniešiem orientētas izglītības iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka vairāk eiropiešu, jo īpaši jaunieši, saprot un izmanto EPI kā demokrātisku instrumentu.

Viņš secināja, ka, lai gan EPI nav bez problēmām, tā joprojām ir būtiska Eiropas demokrātijas nākotnei. Iedzīvotāju iespēcināšana ir ne tikai demokrātisks imperatīvs, bet arī stratēģiska nepieciešamība noturīgai Eiropas nākotnei.

Par autoru:

Marta Azevedo Silva ir komunikācijas speciāliste un komunikācijas vadītāja Eiropas Pilsoņu rīcības dienestā (ECAS). Viņa vada stratēģiskās komunikācijas un ieinteresēto personu iesaistes iniciatīvu izstrādi un īstenošanu, pārraugot ECAS digitālo klātbūtni un virzot komunikācijas, izplatīšanas un izmantošanas centienus saistībā ar ES finansētiem projektiem.

Viņai ir pieredze sabiedrības informēšanā, interešu aizstāvībā, starptautisko pasākumu pārvaldībā, partnerības veidošanā un attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem, un viņa iepriekš ir strādājusi komunikācijas un preses jomā Beļģijā, Maltā un Portugālē.