Kā Stop Glyphosate izraisīja nelielu revolūciju

Pilsoņu iniciatīva, ar kuru izbeidz ES pesticīdu apstiprināšanu, pamatojoties uz slepeniem nozares pētījumiem

Lai Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) būtu sekmīga, nepietiek ar to, ka tiek savākts miljons parakstu visā Eiropā. Tā arī pieņem, ka Komisija vēlas pārvērst cerīgi veiksmīgās EPI prasības tiesību akta priekšlikumā, un Parlaments un Padome vēlas pieņemt šo tiesību akta priekšlikumu, nemazinot to. Par to, cik svarīgi EPI organizatoriem ir aktīvi sekot visam likumdošanas procesam, ko tie bija sākuši, liecina EPI “Apturēt glifosātu” piemērs un tās panākumi, atceļot slepenu nozares pētījumu izmantošanu no ES apstiprināšanas procedūrām.

Attēls. EPI “Izbeigt glifosātu” organizētāji apmeklē Eiropas Komisiju 2017. gada septembrī. No kreisās uz labo: Vytenis Andriukaitis (EK, veselības komisārs), Franziska Achterberg (Greenpeace), Martin Pigeon (Eiropas Korporatīvā observatorija), Jorgo Riss (Greenpeace), Helmut Burtscher-Schaden (GLOBAL 2000 — FOE Austria), David Schwartz (WeMove), Angeliki Lyssimachou (Eiropas pesticīdu rīcības tīkls Eiropā), Mika Leandro (WeMove), Lisa Vickers (Avaaz) un Frans Timmermans (EK, priekšsēdētāja vietnieks).

Tagad ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, bet atceros, ka tas bija vakar. Dienā, kad toreizējais ES veselības komisārs Vītenis Andrjukaitis iesniedza tiesību akta priekšlikumu, lai izbeigtu rūpniecisko pētījumu slepenību. Šis priekšlikums bija oficiāla atbilde uz EPI “Izbeigt glifosātu”, ko man bija tas gods organizēt kā GLOBAL 2000 — Zemes draugu grupas (Austrija) pārstāvis. Ar šo EPI mēs prasījām aizliegt pasaulē labāko un ļoti pretrunīgo pesticīdu — nezāļu glifosātu. Mums tas tika liegts. Tomēr mūsu prasība nodrošināt, lai pesticīdu zinātniskais novērtējums ES atļaujas saņemšanai būtu balstīts tikai uz publicētiem pētījumiem, noveda pie šā tiesību akta priekšlikuma.

ES piedalījos vilcienā atpakaļ uz Vīni no NVO sanāksmes Briselē un nupat sāku pētīt tiesību akta tekstu, kad mani uzaicināja kāds vācu žurnālists un aicināju izteikt savu viedokli par priekšlikumu. Tā kā man bija tikai novājināts likuma teksts un es arī neesmu advokāts, mana atbilde bija nedaudz piesardzīga, bet joprojām diezgan pozitīva. ES teicu, ka, ja tiktu veikta visu nozares pētījumu automātiska publicēšana visās atļauju piešķiršanas procedūrās (kā paziņoja Komisija), tas būtu tikai neliela revolūcija. 

Tas notika 2018. gada aprīlī. Pa to laiku šī nelielā revolūcija faktiski ir notikusi: Kopš 2021. gada 27. marta, pamatojoties uz nozares slepeniem pētījumiem, visā ES nedrīkst atļaut ar pārtiku saistītus produktus, piemēram, pesticīdus, piedevas, iepakojuma materiālus vai ģenētiski modificētus organismus. Tā ir paradigmas maiņa, un tai ir potenciāls kļūt par pasaules mēroga noteicēju: Pirmo reizi vēsturē neatkarīgi akadēmiskie zinātnieki spēj pārbaudīt tos ražotāju pētījumus, kurus nozare jau gadu desmitiem ir izmantojusi, lai apliecinātu savu produktu drošumu.

“Un ir ļoti labi pateikt vairāk nekā miljonam eiropiešu, kuri ir parakstījuši mūsu EPI: jūsu paraksts ir apmaksāts”.

Ar Jūsu atbalstu mēs varējām panākt būtiskus tiesību aktu uzlabojumus Eiropas Savienībā. Uzlabojumi, kam būs globāla ietekme. Jo, tiklīdz pētījums ir publicēts ES, tas ir visur.

Trīs izšķirošie panākumu faktori

Atskatoties atpakaļ, es saskatu trīs būtiskus elementus, kas ļāva tos sekmīgi īstenot: Pirmkārt, Eiropas iedzīvotāji, plašsaziņas līdzekļi un NVO joprojām bija ļoti ieinteresēti glifosāta jautājumā. Šīs intereses pamatā bija reta publiska rinda, kurā piedalījās divas starptautiskas sabiedrības veselības iestādes — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC).

“Strīdu kauls bija glifosāta kancerogenitāte”.

IARC vēža eksperti vienbalsīgi secināja, ka šī viela ir iespējams kancerogēns cilvēkiem, savukārt EFSA glifosātu neiekļāva nevienā vēža kategorijā (pat ne “aizdomu par kancerogēnu”). Saskaņā ar ES tiesību aktiem pesticīdu jomā, lai glifosātu atzītu par iespējamu kancerogēnu, būtu bijis jāaizliedz herbicīds. Šī pretruna, kas līdz šai dienai vēl nav atrisināta, deva mūsu EPI nepieciešamo vēju, lai savāktu vienu miljonu parakstu mazāk nekā piecu mēnešu laikā.

Otrs mūsu panākumu iemesls bija tas, ka pēc šīm domstarpībām arvien lielāks skaits ES lēmumu pieņēmēju atzina mūsu aicinājumu nodrošināt pārredzamību kā saprātīgu un galu galā nepieciešamu pašreizējā tiesiskā regulējuma uzlabojumu. Attiecībā uz izmaksām ES iestādes tik lielā mērā uzticējās tam, ka glifosāta kartonu blanche gandrīz pilnībā pamatojās uz nozares pētījumiem, kas tika turēti slepenībā, savukārt PVO vēža klasifikācija bija balstīta tikai uz publicētiem zinātniskiem pētījumiem.

“Tādējādi PVO klasifikācija bija pārredzama un bija pieejama zinātniskai pārbaudei. ES “carte blanche” nebija.”

ES Komisija to drīzāk apzinājās. Jau 2016. gada martā veselības komisārs Andrjukaitis preses konferencē norādīja, ka vēlas pārbaudīt, vai sabiedrības interese par pētījumu publiskošanu nepārsniedz ražotāju interesi saglabāt to slepenību. Kad bija skaidrs, ka atbilde ir “jā”, viņš ierosināja tiesību akta priekšlikumu un veltīja lielu laiku, lai to popularizētu Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Austrijas prezidentūrai. Tas man kā Austrijas EPI “Stop Glyphosate” pārstāvei deva pagodinājumu kopīgai preses konferencei ar komisāru Vīnē. Tas mums ļāva vērst uzmanību uz šīs likumdošanas iniciatīvas nozīmi un Austrijas prezidentūras svarīgo lomu tās īstenošanā jau divus mēnešus pirms pašas prezidentūras sākuma.

“Lai panāktu lielāku pārredzamību, mēs reaģējam uz eiropiešu bažām,” preses konferencē Vīnē teica veselības komisārs Andrjukaitis: “ES ceru, ka likumu varēs pieņemt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā. Tam ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un dalībvalstu atbalsts. Šajā ziņā izšķiroša nozīme var būt ES prezidentūrai Austrijā.”

Trešais (un, manuprāt, vissvarīgākais) faktors bija tas, ka mums, t. i., NVO, kas bija organizējušas EPI, bija vēlme, resursi un speciālās zināšanas, kas vajadzīgas, lai sekotu likumdošanas procesam un piedalītos tajā.

Kāpēc tas bija tik svarīgi? Neilgi pēc publicēšanas Komisijas pārredzamības priekšlikums saskārās ar spēcīgu pretestību no lielo nozaru puses.

Nozares slēptā cīņa pret pārredzamību

Lai gan nozare savos publiskajos paziņojumos nevarēja pietiekami uzsvērt, cik svarīga viņiem bija pārredzamība, aiz skatuves tā spēlēja citu spēli. Pesticīdu ražotāju, pārtikas rūpniecības un ķīmiskās rūpniecības starptautiskās apvienības apgleznoja scenārijus par nelabvēlīgiem konkurences apstākļiem Eiropas ekonomikā, kas negatīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību. Nostājas dokumentos un vēstulēs Padomes prezidentūrai nozares pārstāvji pieprasīja veikt nopietnas izmaiņas Komisijas priekšlikumā. Piemēram, priekšlikumā būtu jāpaplašina skaidri definētie un šaurie konfidencialitātes kritēriji un — pretēji Komisijas nodomam — ražotāja pētījumi nebūtu jāpublicē katras atļaujas piešķiršanas procedūras sākumā, bet tikai tās beigās. Turklāt nozarei nav jāpierāda, ka iestādes veikta datu izpaušana kaitētu tās uzņēmējdarbības interesēm, bet pierādīšanas pienākums būtu jāuzņemas iestādei.

Bija skaidrs, ka šie nozares grozījumi, ja tie būs veiksmīgi, pārvērtīs pārredzamības tiesību aktu nolūku pretējo. Tomēr viņi pauda izšķirošu atbalstu no referentes Eiropas Parlamenta vadošajā Vides komitejā — Vācijas konservatīvās EP deputātes Renate Sommer. Viņa pārņēma praktiski visas iepriekš minētās nozares prasības un integrēja tās savā priekšlikuma projektā. Tas notika 2018. gada vasarā.

Šajā spēles posmā ļoti atzinīgi bija tas, ka Client Earth — NVO, kas specializējusies vides tiesībās, juristi — iesaistījās un piedāvāja mums atbalstu. Sīki izstrādātā juridiskā analīzē viņi uzsvēra tās Komisijas priekšlikuma stiprās puses, kas būtu jāsaglabā, un vienlaikus norādīja uz vairākām konkrētām iespējām turpmākai uzlabošanai.

Atkal apturēt glifosāta blokus

Mūsu, EPI organizatoru, Client Earth juridiskās analīzes vērtība bija zelta vērtība. Tas veidoja pamatu kopīgas nostājas dokumentam, ar ko mēs nāca klajā Stop Glyphosate vārdā preses konferencē Briselē 2018. gada 14. septembrī. Un tam bija jākļūst par mūsu visspēcīgāko instrumentu, lai vērstos pret nozares mēģinājumiem mazināt pārredzamības priekšlikumu turpmākajos mēnešos. Mēs to darījām vēstulēs, kā arī sarunās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, dalībvalstu pārstāvjiem, Padomes Austrijas prezidentūru un ES Komisiju.

Tas, ka mēs varējām pārliecināt savus argumentus, kļuva redzams 2018. gada oktobra vidū, kad informācijas noplūdes dēļ kļuva redzams jau tā brīža augstais Padomes sarunu stāvoklis.

“Tas, ko mēs konstatējām nopludinātajos Padomes dokumentos, bija labāks nekā viss, ko mēs būtu uzdrošinājušies cerēt.”

Padome ir pastiprinājusi Komisijas priekšlikuma pozitīvos elementus, novērsusi iepriekšējās neskaidrības un saglabājusi esošās tiesības piekļūt vides informācijai. Tomēr nozares grozījumi, kas būtu vājinājuši pārredzamības priekšlikumu ne tikai atzīšanas jomā, bet arī netika atspoguļoti Padomes nostājā.

Tādējādi ir ievērojami uzlabojušās iespējas priekšlaicīgi izbeigt nozares pētījumu slepenību. Tomēr dažus nopietnus klupšanas šķēršļus joprojām bija nepieciešams apiet, un šķēršļi bija jālikvidē nākamajā mēnesī, pirms veselības komisārs Andrjukaitis 2019. gada februārī varēja skaidri pateikt, ka “pirmajai pilsoņu iniciatīvai tiek pieņemti saskaņoti tiesību akti”. Šos šķēršļus atkal radīja konservatīvā referente Eiropas Parlamenta Vides komitejā Renate Sommer. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka ne Komisija, ne Padome neatbalstīja nozares vājināšanas mēģinājumus, Renate Sommer mēģināja atlikt priekšlikuma izskatīšanas grafiku līdz nākamajam likumdošanas periodam. Tas būtu radījis šaubas par to, vai jaunievēlētais Parlaments un jaunā Komisija pat atkal uzņemtos pārredzamības iniciatīvu. Un, ja tas tā būtu, nozarei līdz tam būtu bijis laiks darīt zināmas savas vēlmes izšķirošajos punktos, pienācīgi uzsverot to. Ir pilnīgi iespējams, ka politisko uzskatu veidošanas process otrajā mēģinājumā būtu bijis citā virzienā.

Tādējādi 2018. gada 15. oktobrī, ņemot vērā ES Komisijas un Padomes pārsteigumu, Renate Sommer ziņu portālā POLITICO paziņoja, ka visas parlamentārās grupas ir vienojušās, ka pašreizējā likumdošanas periodā pārredzamības priekšlikumu vairs nevajadzētu pabeigt. Ar šo stimulu viņa guva gandrīz panākumus. Taču šajā posmā kļuva skaidrs, cik svarīgs ir ceturtais panākumu faktors: laipni.

Vajadzīgais plūdmaiņu bits

Šis laipnis nodrošināja, ka mēs atradāmies īstajā vietā, lai savlaicīgi atpazītu alus darīšanu. Sazinoties ar citu grupu ēnu referentiem, mēs konstatējām, ka, pretēji apgalvotajam, ne visas no tām piekrita atkāpties no grafika. Ne Komisija, ne Padome nav rīkojušās. Tā rezultātā tika ieviestas daudzas sviras. Parlamentā, kura laikā septiņas dienas un vēl vairāk grupu sanāksmju rezultātā 23. oktobrī notika ziņu portāla POLITICO priekšgalā, Parlamenta Vides komiteja atgriezās pie sākotnējā grafika.

Laimests bija arī izšķirošs faktors vairākos balsojumos, kad tiesību akta teksta vājināšanu bieži vien varēja novērst tikai ar dažām balsīm. Tā kā arī Renate Sommer grozījumi pirmajā plenārsēdes balsojumā 11. decembrī neguva balsu vairākumu, viņa sāka pēdējo mēģinājumu “iznīcināt” regulu, ko viņa raksturoja kā “bīstamu” ES. Neparasti viņa lūdza plenārsēdē noraidīt Komisijas priekšlikumu kopumā.

2018. gada 11. decembrī referente Renate Sommer plenārsēdē aicināja noraidīt pārredzamības priekšlikumu kopumā. 244 EP deputāti, no kuriem lielākā daļa bija no Eiropas Tautas partijas, pēc tam sekoja viņai un balsoja pret likumprojektu, 60 citi atturējās, bet lielākā daļa no 360 EP deputātiem balsoja par pārredzamības priekšlikumu. Pēc tam Renate Sommer atkāpās no amata.

Renate Sommer atkāpšanās ļāva sākt konstruktīvu un intensīvu trialogu, kas sākās 2019. gada janvāra sākumā un veiksmīgi noslēdzās februārī.

Pārredzamība — priekšnoteikums, bet nav uzticēšanās garantijas

Viens no ES Komisijas galvenajiem motīviem, lai izbeigtu nozares pētījumu slepenību, bija uzticēšanās pastiprināšana ES atļauju piešķiršanas sistēmai un iesaistītajām iestādēm. Un jā, ir taisnība, ka pārredzamība ir uzticēšanās priekšnoteikums. Taču tas nekādā ziņā nav tā garantija. Galu galā, lai nodrošinātu uzticēšanos, izšķiroša nozīme ir tam, kas kļūst pamanāms ar pārredzamības palīdzību. Piemērojot pesticīdu atļaušanas procedūru, tā būs, no vienas puses, iepriekš slepeno nozares pētījumu zinātniskā kvalitāte un, no otras puses, šo pētījumu novērtējuma kvalitāte, ko veic iestādes.

Pašreizējā ES, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūra atkārtoti apstiprinātu glifosātu, ir pirmā procedūra, ko veic saskaņā ar jaunajiem pārredzamības noteikumiem. Tas ir tāpēc, ka Glyphosate Renewal Group ir atklājusi savus pētījumus, tādējādi ļaujot neatkarīgam trešam zinātniekam veikt zinātnisku pārbaudi. Tas nesen ir novedis pie kritiskiem vērtējumiem attiecībā uz nozares genotoksicitātes pētījumu zinātnisko kvalitāti un iestādes precizitāti, novērtējot nozares grauzēju kancerogenitātes pētījumus (ar EKT spriedumu šo pētījumu neatkarīgais novērtējums bija iespējams agrāk). Tas, kā iestādes pieņems šos neatkarīgo zinātnieku kritiskos spriedumus, noteiks, vai Eiropas Savienība spēs atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm un atļauju piešķiršanas procedūrām. Glifosāts, kas bija ES jaunā pārredzamības režīma virzītājspēks, arī kļūs par litmusa testu tā darbībai.