Veicināt lauku izaugsmi, aizsargāt un veicināt kultūras tradīcijas un nodrošinātību ar pārtiku

Iniciatīvas “ES lauku mantojuma, pārtikas nodrošinājuma un piegādes aizsardzība” mērķis ir palielināt informētību un piesaistīt vairāk ES ieguldījumu lauku apvidos, lai atbalstītu uzņēmumus un darbības, kas saglabā lauku vidi un uztur pārtiku mūsu galdos.

Šīs EPI pamatā ir tas, ka lauksaimniecība vairs nav jauniešiem finansiāli pievilcīga profesija, kas veicina iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos, intelektuālā darbaspēka emigrāciju un kultūras tradīciju zudumu. Ja šīs tendences turpināsies, ES nodrošinātību ar pārtiku (mūsu pārtikas neatkarību un suverenitāti) apdraudēs pieredzējušu lauku saimniecību vadītāju un stimulu trūkums sākt un ieviest jauninājumus šajā profesijā. Galu galā jāpanāk lielāka sabiedrības cieņa un lauksaimnieku lomas atzīšana.

Pārtikai jābūt cenas ziņā pieejamai, un lauksaimniecībai jābūt rentablai

ES jau vairākus gadu desmitus ir centusies nodrošināt pārtikas pamatražošanas pašpietiekamību, un kopējā lauksaimniecības politika visā Savienībā ir atzīstama par pamatpolitiku, kas atbalsta lauksaimniekus, nodrošinātību ar pārtiku un nodrošina, ka patērētājiem pārtika ir plaši pieejama par pieņemamu cenu.

Taču mūsdienās patērētāji maksā (relatīvi) vairāk nekā iepriekšējās desmitgadēs par pārtikas pamatvielām, tomēr lauksaimnieki arī saskaras ar grūtībām ražošanas ķēdes pretējās pusēs.

Būt lauksaimniekam mūsdienās ir dārgāk, jo šī profesija kļūst arvien nevēlama. Lai uzskaitītu dažus no izplatītākajiem faktoriem: dzīves izmaksu krīze; enerģijas izmaksas; jaunāko vides un dzīvnieku labturības standartu īstenošanas izmaksas; mēslošanas līdzekļu un citu izejvielu rekordlielas izmaksas; progresīvākas izglītības prasības modernām lauksaimniecības praksēm; biežāki sausuma periodi un citi klimata pārmaiņu veidi; kā arī to nopietnība... viss veicina profesiju, kurai trūkst ilgtermiņa stabilitātes un pozitīvu finanšu perspektīvu. Ja ugunsgrēks tiek papildināts ar vairāk degvielas, lauksaimniekus vairāk nekā jebkad kontrolē cilvēki un iestādes, kas nesaprot un saskata vērtību, ko lauksaimniecība sniedz pārējiem iedzīvotājiem. Nav šaubu, ka līdz 2022. gada beigām Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku centrālā savienība (MTK) bija paziņojusi, ka laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam visā valstī tika slēgtas 1000 saimniecības.

Taču, ja lauksaimniecības darbs ir samazinājis rentabilitāti un mazāk cilvēku vēlas ar to sadarboties, mēs riskējam ar Eiropas nodrošinātību ar pārtiku. Tā ir mūsu spēja ražot pārtiku, nepaļaujoties uz importu no valstīm ārpus ES. Ja mūsu lauksaimnieki nevar nopelnīt labus iztiku, kā mēs varam sagaidīt, ka nākamā paaudze sekos līdzi savām kājām un garantēs, ka pārtika turpinās uz mūsu plātnēm?

Kā norāda Eiropadome “Jaunie lauksaimnieki”, gados jauniem lauksaimniekiem tā ir vēl smagāka, bieži vien trūkst līdzekļu, lai segtu galvenās vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar saimniecības iegādi un izveidi, un kurām bankas vilcinās aizdot naudu, pamatojoties uz viņu vecumu. Turklāt klimata pārmaiņu rezultātā dažu nākamo desmitgažu laikā gados jaunie lauksaimnieki, viņu zeme un kultūraugi cietīs daudz vairāk nekā viņu partneri, kuri pēc dažiem gadiem pensionēsies. Jaunieši, kas sāk strādāt šajā profesijā, to zina, un to apliecina fakts, ka tikai 11 % no visām lauku saimniecībām ES pārvalda lauksaimnieki, kas jaunāki par 40 gadiem. Turpretī 57,6 % ES lauku saimniecību vadītāju ir vismaz 55 gadus veci, uzsverot vecuma demogrāfijas trūkumu šajā profesijā. Kā norādīts šajā BBC vispārējā pārskatā, Kipra no visām ES valstīm šīs atšķirības uzrāda visvairāk. Uz katru lauksaimnieku, kas jaunāks par 35 gadiem, ir 33 lauksaimnieki, kas vecāki par 65 gadiem.

Atzīstot šīs paaugstinātās darbības izmaksas un pieaugošo nenoteiktību, kāda būs sausumam un citiem vides faktoriem, mūsu lauksaimniekiem un lauku kopienām, kurās viņi dzīvo, ir vajadzīga lielāka uzmanība, ieguldījumi un finanšu stabilitāte, lai uzturētu sevi un līdz ar to saglabātu mūs visus. Tikai tad profesija var tikt atjaunota un kļūt vēlama.  

Ņemot vērā šos iemeslus, šo EPI atbalsta un veicina vairākas Eiropas lauksaimniecības apvienības un organizācijas: Avec (mājputnu gaļa); CarniSostenibili; CLITRAVI (pārstrādāta gaļa); Euro Foie Gras, Eiropas lopkopības balss; FEAP (akvakultūra), Starptautiskā Mūku federācija, UECBV (gaļa un mājlopi) un Verband der Deutschen Lederindustrie e.V (Vācijas ādas asociācija).

Lauku kultūru un tradīciju zudums

Lauku apvidu nākotne visā ES galvenokārt ir atkarīga no tās jauniešiem. Tomēr visā ES jaunieši pamet laukus, lai studētu, strādātu un dzīvotu pilsētās. Somijas Nākotnes pētniecības centra (FFRC) pētniecības direktora Tuomas Kuhmonen nesen sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka šī pāreja notiek nevis tāpēc, ka pilsētas piedāvā visu jauniešu vēlmi (pievilcējfaktori), bet gan tāpēc, ka to vietējā teritorija nevar nodrošināt attālināti salīdzināmas ekonomiskās iespējas (push faktori). Šis gados jaunu lauku darba ņēmēju zaudējums ekonomiskās konkurētspējas trūkuma dēļ visvairāk veicina lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos, un tas ir piemērs migrācijas parādībai, ko dēvē par intelektuālā darbaspēka emigrāciju.

Būtiski ir tas, ka lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās apdraud kultūras mantojuma prakses, lauku tradīciju un dažos gadījumos minoritāšu valodu vai dialektu zaudēšanu. Visā ES ir vietēji festivāli, svinības un gadsimtu pagātnes daiļrades, ko atbalsta vietējie iedzīvotāji, kuri sliecas savas teritorijas bagātās vēstures turpināšanā. Diemžēl, tā kā lauku reģionu jaunieši jūtas spiesti pamest, tradīcijas, kas ir definējušas un saglabājušas šos apgabalus tik ilgi un unikālas, tiek vājinātas līdz brīdim, kad tās tiek zaudētas uz mūžu.

ES pamatoti piešķir milzīgu vērtību Eiropas iedzīvotāju daudzveidībai un viņu pieredzei. Lai gan ir pašsaprotami, ka dažas tradīcijas izzūd tāpēc, ka laiki ir mainījušies, mēs pašlaik dzīvojam laikā, kad lauku apvidos visā ES tiek masveidā zaudēta kultūras mantojuma prakse, un tas viss notiek līdzīgu ekonomisku iemeslu dēļ. Viņi ir pelnījuši par to cīnīties.

Secinājums

Kopumā lauku kultūras mantojums var šķist dīvains, un tas rada bažas par nodrošinātību ar pārtiku, taču skartie cilvēki lielākoties atrodas vienā un tajā pašā fondā, un arī risinājumi ir daudz savstarpēji saistīti. Tas viss ir saistīts ar ieguldījumiem lauku apvidos un to bagātināšanu. Mums ir jāpanāk, lai tie būtu vēlami un cenas ziņā pieejami gados jauniem darba ņēmējiem, kuri ir ieinteresēti lauksaimniecības karjerā, un jāizmanto politika, lai parādītu, ka lauku lauksaimniecība ir tikpat cienīta un novērtēta kā darbs pilsētās.

Tāpēc, lai saglabātu to, ka mūsu lauku reģioni ir unikāli nākamajām paaudzēm, un nodrošinātu produktīvo kopienu ilgtspēju visā ES, mums ir vajadzīga lielāka ES apņemšanās veicināt ienesīgu lauksaimniecību, reģionālo mantojumu, ilgtspējīgu izaugsmi lauku apvidos un paaugstināt dzīves līmeni laukos.

Rīkojieties tagad! 

Kampaņa ilgs līdz 2023. gada novembrim, un ES pilsoņi, kuriem ir tiesības parakstīt EPI, var parakstīt šo iniciatīvu: www.protectruralheritage.eu

Apmeklējiet iniciatīvas oficiālo lapu šeit: https://citizens-initiative.europa.eu/initiatives/details/2022/000007_en