Eiropas pilsoņu iniciatīva: nav ES līdzekļu valstīm, kurās nav neatkarīgas tiesu varas un tiesiskuma?

Eiropas pilsoņu iniciatīva: noteikt jaunajām ES dalībvalstīm noteiktu termiņu savu tiesu sistēmu reformai un paredzēt nosacījumus visu locekļu piekļuvei tiesiskumam.

Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Izbeigt korupciju ES” ir ierosināts konkrēts termiņš jaunajāmdalībvalstīm, lai tās varētu veikt reformas savās tiesu sistēmās. Tā arī aicina ievērot tiesiskumu kā nosacījumu, lai ikviena dalībvalsts saņemtu ES līdzekļus.  

Mēs, iniciatīvas “Apturēt korupciju Eiropas Savienībā”, iniciatori esam pārliecināti, ka krāpšana un Eiropas līdzekļu ļaunprātīga izmantošana ietekmē visas valstis, kā arī visus iedzīvotājus, kuri kā nodokļu maksātāji veic iemaksas ES budžetā. Tāpēc mēs ierosinām izmaiņas Eiropas tiesību aktos, kas palīdzēs nodrošināt tiesiskumu un ierobežot korupciju.

Korupcija ir parādība, ko nekad nevar pilnībā izskaust, bet tās radīto kaitējumu var mazināt un ierobežot, efektīvi īstenojot tiesiskumu.

Saskaņā ar Eirobarometra aptauju 71,6 % eiropiešu uzskata, ka krāpšana ar ES līdzekļiem ir ierasta parādība, un vairāk nekā 80 % atbalsta un atzīst tiesiskuma galveno principu nozīmi.

Daudzas Eiropas mēroga iestādes un mehānismi ir iesaistīti krāpšanas riska pārvaldībā ar Eiropas fondiem, bet tikai atsevišķu dalībvalstu pārvaldes iestādes var vienlaikus piedalīties visos četros procesa posmos — novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā un sankciju piemērošanā.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Prokuratūras izveide dos ES papildu tiesības izmeklēt šādus pārkāpumus un sodīt par tiem, taču tā neatcels vai nemazinās valstu iestāžu būtisko lomu korupcijas apkarošanā, tiesiskuma īstenošanā un uzturēšanā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs, EPI “Apturēt korupciju ES” iniciatori, esam noteikuši šādus divus mērķus:

1. Stingra termiņa ieviešana jaunajām dalībvalstīm, lai tās varētu veikt reformas savās tiesu sistēmās;

Pēdējās trijās ES paplašināšanās kārtās pievienojās 13 jaunas dalībvalstis — Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Čehijas Republika 2004. gadā, Bulgārija un Rumānija — 2007. gadā un Horvātija — 2013. gadā.

Jaunās dalībvalstis var izmantot pirmspievienošanās un kohēzijas fondus, kā arī Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP).

Atšķirībā no valstīm, kas pievienojās 2004. gadā un Horvātijai 2013. gadā, Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007. gadā bija saistīta ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (SPM), jo abas valstis vēl nebija panākušas pietiekamu progresu tiesu sistēmas reformas, korupcijas un (attiecībā uz Bulgāriju) organizētās noziedzības jomā.

Mūsu iniciatīvas reģistrācijas laikā pagājušā gada septembrī Bulgārija un Rumānija bija ES dalībvalstis vairāk nekā 12 gadus. Pēc tam 2019. gada novembrī Eiropas Komisija nolēma, ka Bulgārijai var atcelt SPM uzraudzību (par to balso Eiropas Parlamentā, bet ne ES Padomē), bet to turpinās piemērot Rumānijā.

Līdz šim Bulgārija vēl nav pabeigusi kriminālvajāšanas sistēmas reformu, krāpšana ar ES līdzekļiem ir ļoti izplatīta, un tikai 3 no 40 novērotajām augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanām laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam ir beigušās ar notiesājošiem spriedumiem.

Lai gan sadarbības un pārbaudes mehānismā ir noteikti precīzi un skaidri mērķi, tajā nav noteikti termiņi to īstenošanai (kopējais SPM ilgums) vai sekas to nesasniegšanas gadījumā.

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pieredzi un turpmāko ES paplašināšanos, mēs ierosinām ieviest stingru 10 gadu periodu, kura laikā jaunajām dalībvalstīm ir jāveic reformas savās tiesu sistēmās un jānodrošina efektīva cīņa pret korupciju.

2. Tiesiskuma sasaiste ar ES līdzekļu saņemšanu atsevišķās dalībvalstīs

Trūkumi tiesiskuma piemērošanā ietekmē ne tikai spēju samazināt krāpšanu ar ES līdzekļiem un korupciju, bet arī galveno iestāžu neatkarīgu darbību, uzņēmējdarbības vides kvalitāti un ekonomikas attīstību, plašsaziņas līdzekļu neatkarību, publisko finanšu pārredzamību un daudzas citas jomas, kas ir būtiski svarīgas visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Pašreizējā Eiropas Komisija ir paziņojusi par nodomu uzraudzīt tiesiskumu visās ES dalībvalstīs. Eiropas Parlaments 2019. gada aprīlī balsoja par direktīvu, kas ES līdzekļu saņemšanu saista ar tiesiskumu. Ir pagājuši 14 mēneši, gaidot Eiropas Savienības Padomes lēmumu par šo direktīvu.

Mūsu pilsoņu iniciatīva ierosina noteikt skaidrus kritērijus un kritērijus saistībā ar tiesiskumu, lai precīzi ziņotu par rezultātiem; un ieviest iespēju noteikt moratoriju (uz laiku apturēt) Eiropas līdzekļu izmaksāšanai valstīm, kas pārkāpj šos kritērijus, līdz pārkāpumu novēršanai.

Eiropas Savienības nākamajā septiņu gadu budžetā paredzēto dotāciju un bezprocentu aizdevumu ievērojamo palielinājumu un plānoto aizdevumu 750 miljardu euro apmērā to segšanai atmaksās visi Eiropas iedzīvotāji. Tas vēl vairāk pastiprina steidzamo nepieciešamību pēc stingrākiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem un atbilstoša mehānisma, lai nodrošinātu tiesiskumu visās dalībvalstīs.

Mūsu Eiropas pilsoņu iniciatīva patiesi pateicas ikvienam, kurš ir sazinājies un līdz šim ir atbalstījis mūs. Mēs esam pārvirzījuši visus iedzīvotājus, kuri vēlējās ziņot atbildīgajām iestādēm par konkrētiem korupcijas gadījumiem. Mēs atzinīgi vērtējam visas pilsoniskās aktivitātes, padomus un vēlmi palīdzēt saistībā ar šo iniciatīvu.