Eiropai galvenokārt vajadzētu būt pilsoņu savienībai, nevis tikai valstu un tirgu savienībai.

ES līderi var domāt, ka ES pilsoņi ir labi informēti par demokrātijas instrumentiem, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu, taču realitāte pārsteidzoši atšķiras.

Eiropas dienā publicētā YouGov aptauja parādīja, ka tikai 2,4 % ES pilsoņu četrās aptaujātajās dalībvalstīs zina, kas ir Eiropas pilsoņu iniciatīva un kas to dara.

“YouGov” aptauja, ko organizē Eumans un atbalsta Jaunie eiropieši, pilsoņi, kas pārņem Eiropu, un daudzas citas pilsoniskās sabiedrības grupas.

Izrādās, ka pilsoņu aktīvisti ir tikpat attālināti no ES iestādēm kā EP deputāti un Komisijas ierēdņi.

Vai mums būtu jāuztraucas par to un ko mēs to varam darīt? Kā pilsoņi var likvidēt šķēršļus ceļā uz iekļaujošāku pieeju politikai?

Atbildes ir atkarīgas no tā, cik nopietni mēs uztveram ideju par pilsoņu Eiropu un ko mēs saprotam ar šo terminu.

Laikā, kad Eiropas iestādes tika izveidotas pirmo reizi, galvenie virzītājspēki tam, kas notiks tālāk Eiropā, bija valstis: piemēram, De Gasperi, Schuman, Spaak, Adenauer un De Gaulle. Šie dibinātāji un viņi visi šo dienu laikā izveidoja to, ko esam iepazinušies ar nāciju un valstu Eiropu.

Nākamajā nozīmīgajā Eiropas attīstības posmā mēs izveidojām to, ko es dēvēju par “Eiropa 2”, tirgu un naudas Eiropu. Šajā posmā, kas sakrita ar Vienotā Eiropas akta parakstīšanu, Berlīnes mūra krišanu un Māstrihtas līgumu, bankas un korporācijas bija galvenie virzītājspēki, un Eiropa tika attiecīgi pārveidota.

Jaunie eiropieši atzīmē 25 gadus kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā ar “Māstrihtas paaudzi” Limburgas provinces valdības ēkā, Māstrihtā, 2018. gada 1. novembrī kopā ar Māstrihtas universitāti un provinces valdību

ES vēlētos apgalvot, ka tagad mēs esam “Eiropa 3” — pilsoņu Eiropa. Tā ir Eiropa, kurā darbojas pilsoniskā sabiedrība, pilsētas un cilvēki, kas dzīvo Eiropā un veido Eiropas diasporu. ES iekļautu ES pastāvīgos iedzīvotājus, kuriem nav kādas ES dalībvalsts pases, bet kuri ir daļa no Eiropas sabiedrības.

Eiropas 1 vēsturiskais sasniegums ir bijis nodrošināt Eiropai mieru, savukārt Eiropa 2 ir nodrošinājusi labklājību, lai gan ne visiem. Eiropas 3 uzdevums ir padarīt Eiropu demokrātiskāku, iekļaujošāku un vienlīdzīgāku. Tas ir arī Eiropas modeļa noturības atslēga. Eiropa nav tikai valstu un tirgu savienība. Tā galvenokārt ir pilsoņu savienība.

Pilsoņu Eiropā mēs nesaskaramies ar atsvešināšanos un atsvešināšanos, ar ko pašlaik saskaras daudzi ES iedzīvotāji, domājot par Eiropas iestādēm. Visos lēmumu pieņemšanas līmeņos — vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī — būtu ievērojams lēciens demokrātiskās iesaistes jomā.

Tas ir svarīgi, jo demokrātiskas sabiedrības pārvalda ar piekrišanu. Bez leģitimitātes risinājums, ko veido trauslais līdzsvars starp starpvaldību un pārvalstiskām iestādēm Eiropā, ir pastāvīgi apdraudēts.

Labējie Eiropas populistiskie līderi, manuprāt, nekad nepaņems savu dalībvalsti no “Eiropa 1” — nāciju un valstu Eiropas. Bet kas apgalvo, ka viņi neizkāptu no euro, Šengenas zonas vai pat no dažiem vienotā tirgus aspektiem (“Eiropa 2”)?

Demokrātija ir trausla, bet strauji mainīgajā pasaulē ir otrs iemesls, kāpēc svarīga ir pilsoņu Eiropa. Neviens līderis nav vienprātīgs par to, kāda būs pareizā politika — iedzīvotāji nāk klajā ar jaunām idejām un jauniem politikas risinājumiem, kurus var izmantot, lai veidotu labāku un spēcīgāku Eiropu. Mēs nevaram atļauties neizmantot šo ieguldījumu.

Lielisks piemērs tam, kāda veida politikas izmaiņas ir vajadzīgas Eiropā, ir daudzās Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kas pašlaik ir aktīvas, kā arī daudzas, ja ne lielākā daļa no iepriekšējām iniciatīvām, piemēram, “Tiesības uz ūdeni”.

Gan klimata krīze, gan Covid pandēmija norāda uz to, ka ir vajadzīgas drosmīgas, pārveidojošas sociālās pārmaiņas, kuras var virzīt tikai no paša sākuma. Daudzas no pašreizējām EPI runā par to, kas Eiropā ir jāmaina atveseļošanas kontekstā — universāls pamatienākums, oglekļa nodoklis, balsojums visiem mobilajiem ES pilsoņiem neatkarīgi no tā, kur Eiropā viņi dzīvo.

Eiropas atveseļošanas programma, kas turpmākajos septiņos gados ir ES budžeta divkāršošana, ir vēl nepieredzēta iespēja mainīt Eiropu.

Kā mēs varam iedomāties, ka šie resursi tiks izlietoti labi vai pat rūpīgi, ja mēs neuzklausīsim iedzīvotāju viedokli?

Eiropas pilsoņu iniciatīvas ir arī ļoti labs piemērs tam, kā pilsoņi uzņemas atbildību par to, lai pārvarētu plaisu ar iestādēm. Agrāk daudzas institucionālās ieinteresētās personas, iespējams, ir uzskatījušas, ka iedzīvotājiem nevajadzētu uzticēties — šai attieksmei ir jāmainās un jāmainās.

Eiropas līderi atklāj konferenci par Eiropas nākotni, Eiropas Parlaments, Strasbūra, 2021. gada 9. maijs. Kredīts: Eiropas Savienība

Mums jāatzīst, ka tie, kas iesaistījušies Eiropas politikā kā pilsoņi, ir tikpat priviliģēti kā tie, kas ieradušies iestādēs. YouGov aptauja liecina, ka iedzīvotāji ļoti maz zina par instrumentiem, kas viņiem ir pieejami, lai veidotu ES nākotni.

Uzsākot konferenci par Eiropas nākotni, ES ir iespēja vienu reizi paaudzi pārvarēt šo “uzmanības trūkumu” un atjaunot saikni ar iedzīvotājiem.

Tas notiks tikai tad, ja tieši iedzīvotāji un pilsoņu kustības nodrošinās, ka konference par Eiropas nākotni kļūst par īstenu vietēja mēroga pasākumu apspriežu demokrātijā.

Balvai par šādu iesaistīšanos vajadzētu būt pastāvīgāku mehānismu izveidei pilsoņu līdzdalībai vēlēšanu starplaikā. Lielāka Eiropas iedzīvotāju skaita iesaistīšana lēmumu pieņemšanā neapdraud ES — ļoti labi var izrādīties, ka tā ir tās glābšana.

Pirms 60 gadiem Džons F. Kenneijs teica: “Neko nevar darīt jūsu valsts — jautājiet, ko jūs varat darīt savā valstī”.

Šobrīd Eiropā mēs varētu teikt: “Neko Eiropa var darīt jūsu labā — pastāstiet mums, ko tu vari darīt Eiropas labā.”

Jaunu eiropiešu aicinājums rīkoties: Pajautājiet, ko Eiropa var darīt jūsu labā, pastāstiet mums, ko varat darīt Eiropas labā

Lai uzzinātu, ko daži jauno eiropiešu locekļi teica, uzdodot šo jautājumu, noklikšķiniet šeit.

Kāda ir jūsu atbilde uz šo bezlaika jautājumu?

Atruna: EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.