Iedzīvotāji katalizē pārmaiņas Eiropas demokrātiskajā vidē

“Eiropas pilsoņu iniciatīva nenoliedzami iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz pilsoņu iesaistes veicināšanu un uz līdzdalību balstītas un transnacionālākas Eiropas Savienības veidošanu” raksta Itālijas studente un profesionāre Paola Ladisa savā maģistrantūrā “Eiropas pilsoņu iniciatīva: ceļš uz transnacionālu demokrātiju Eiropā?”. “Tomēr” viņa turpina: “.. kļūst skaidrs, ka problēmas joprojām pastāv. Ierobežotais iedzīvotāju entuziasms un Komisijas piesardzīgā pieeja, pilnībā pieņemot EPI pieprasījumus, rada neskaidrības par tās potenciālu kļūt par pārveidojošu katalizatoru transnacionālajai demokrātijai Eiropā.”

Šajā EPI forumā paredzētajā rakstā Paola Ladisa sniedz kopsavilkumu par galvenajiem savas pētniecības argumentiem. (piezīme lasītājam: rakstā ir tikai izklāstīts autora viedoklis, un to nekādā gadījumā nevar uzskatīt par tādu, kas atspoguļo Komisijas viedokli). 

ES sarežģītās tehnikas pārmaiņas un progresu virza sarežģīts un bieži vien tehnokrātisks lēmumu pieņemšanas process. Tomēr šis process ir piedzīvojis un turpina pakāpeniski demokratizēt, veicinot pilsoniskās sabiedrības un Eiropas iedzīvotāju lielāku iesaistīšanos. Pārsteidzošs šīs attīstības piemērs ir Eiropas pilsoņu iniciatīva — transnacionāls demokrātijas instruments, kas ir pirmais šāda veida instruments Eiropas līmenī. Iniciatīva dod iespēju 1 miljonam pilsoņu no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm ierosināt Eiropas Komisijai likumdošanas iniciatīvu.

Vai mēs esam liecinieki jaunai uz iedzīvotājiem orientētas pārvaldības ērai Eiropas centrā? Šā instrumenta potenciāla un darbības izpēte izrādās ne tikai intriģējoša, jo tas ir saistīts ar notiekošajām debatēm par Eiropas Savienības būtību un tai vispiemērotāko demokrātisko modeli, bet arī tāpēc, ka tas rosina pārdomātas pārdomas par pilsoņu iespējām un tiesībām.

Eiropas demokrātiskā mozaīka: demokrātijas iekļaušana Eiropas sirdī

Eiropas Savienības pašreizējā politiskā attīstība prasa lielāku leģitimitāti, kas izriet no tās pilsonības. Reaģējot uz šīm mainīgajām prasībām, Lisabonas līgumā ir iekļauta īpaša sadaļa, kas ievieš inovatīvus demokrātiskos mehānismus, kas ietver gan pārstāvības pārvaldību, gan tiešu iesaisti. Eiropas iedzīvotājiem tiek piešķirta piekļuve dažādiem līdzdalības instrumentiem, kas sniedzas tālāk par oficiālu politisko pārstāvību. Šie instrumenti ietver darba kārtības noteikšanas instrumentus, jo īpaši lūgumrakstus Eiropas Parlamentam un Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Turklāt politikas veidošanā pastāv mehānismi, kas sniedz ieguldījumu, piemēram, sabiedriskās apspriešanas, piekļuve dokumentiem un ex post pārbaudes, kā arī ombudam adresētas sūdzības par administratīvām kļūmēm. Eiropas Komisija konsekventi iesaista iedzīvotājus un ieinteresētās personas sabiedriskajās apspriešanās visā politikas izstrādes un likumdošanas procesā, tādējādi gūstot vērtīgu ieskatu no interešu grupām. Lai gan šāda pieeja sniedz pilsoniskajai sabiedrībai iespējas ietekmēt darba kārtības noteikšanu un uzdot būtiskus jautājumus, tā nav tieša “cilvēka varas izpausme”. Proti, Komisija saglabā ievērojamu rīcības brīvību, lemjot par to, vai sadarboties ar interešu grupām un pilsonisko sabiedrību, kā arī noteikt, kā izmantot iegūto informāciju. Turklāt Eiropas likumdošanas procesa un birokrātijas neskaidrība un savstarpējā saistība veicina plaisas palielināšanos, vēl vairāk distancējot iedzīvotājus no šīs apgrūtinošās sistēmas.

Nepieciešamība paplašināt līdzdalības demokrātiju atbilst demokrātijas koncepcijas vispārējai pārdefinēšanai. Dažādas teorijas ir centušās atraisīt Eiropas Savienības demokrātisko būtību, iezīmējot apgalvotā demokrātijas deficīta kontūras un ierosinot iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. To vidū galvenā perspektīva ir transnacionālās demokrātijas teorija, kas ir cieši saistīta ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Transnacionālisma aizsācēja Bohman (2010), šī teorija liek domāt, ka ES leģitimitāte un demokrātijas nepilnības galvenokārt izriet no socioloģiskā viedokļa, jo īpaši no iedzīvotāju iesaistes trūkuma. Līdz ar to Bohman ierosina mainīt šo jautājumu kā “konsultatīvu deficītu”, nevis demokrātisku deficītu. 

Transnacionālās demokrātijas teorijas uzmanības centrā ir enerģiskas pārrobežu mijiedarbības tīkls, kura mērķis ir pārveidot un īstenot varu pāri robežām un līmeņos. Bohman paša vārdiem “Demokrātija pāri robežām nozīmē, ka robežas neatspoguļo atšķirību starp demokrātisko un nedemokrātisko ārpus politiķu, starp tiem, kuriem ir normatīva vara un saziņas brīvība celt prasības tiesā, un tiem, kuri to nedara. Tā nav demokrātija aiz robežām, bet gan pāri robežām; demokrātija nav vienas kopienas demokrātija, bet gan daudzas dažādas kopienas; nevis viens demoss, neatkarīgi no tā, vai tas ir daudzlīmeņu, bet gan daudz demoi”.

Transnacionālās demokrātijasatraisīšana: Eiropas pilsoņu iniciatīvas potenciāla atšifrēšana

Domājot par iespējamu demokrātijas pārdefinēšanu ES, mēs vēršam mūsu uzmanību uz galveno instrumentu: Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI). EPI, ko 2011. gadā ieviesa ar Lisabonas līgumu, kalpo gan kā darba kārtības noteikšanas instruments, gan kā līdzdalības demokrātisks mehānisms. Atšķirībā no tradicionālajām pieejām tas var pārsniegt valstu robežas, pārveidojot demokrātiju par transnacionālu līdzdalības formu. Eiropas pilsoņu iniciatīva dod iespējas Eiropas pilsoņiem, nodrošinot unikālu platformu tiesību aktu ierosināšanai, veicinot tiešu iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Šis inovatīvais rīks ļauj 1 miljonam pilsoņu no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm aicināt Eiropas Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par jautājumu, kas nepieciešams Līgumu īstenošanai. Juridiskā atsauce ES sekundārajos tiesību aktos ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Regulā ir noteiktas ex ante un pēc ante prasības sekmīgai iniciatīvas iesniegšanai. Tālāk redzamajā attēlā ir īsi aprakstīti soļi. 

Plašāku izpratni par prasībām un procesu sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/788 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Ļaujot apvienot centienus un parakstus pāri robežām, EPI pastiprina individuālās balsis, risinot kopīgus jautājumus, kas sniedzas pāri valstu robežām. Papildus likumdošanas lomai EPI veicina jautājumu politizāciju Eiropas Savienībā, veicinot resursu apmaiņu un radot pilsoņu bažas. EPI ir katalizators sabiedrības iesaistei un debatēm, veicinot komunikatīvu diskursu ES politikas veidošanā. Tā mudina organizatorus izklāstīt pamatojumus komisāriem un atklātās uzklausīšanās Eiropas Parlamentā, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību. Izmantojot šo kolektīvo pieeju, vienota Eiropas identitāte varētu kļūt par taustāmu realitāti.

Dažu skaitļu izciršana: progresa novērtēšana un uzlabošanas potenciāla atraisīšana

Pārbaudot datus, ir grūti apgalvot, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir guvusi atzinību, ko tā ir pelnījusi. Līdz šim instrumentam ir bijusi ierobežota rezonanse. Tomēr, kā pareizi norādīja Greenwood, EPI panākumu novērtēšanai būtu jāpārsniedz empīriskie rādītāji. Tā vietā tā būtu jānovērtē, atzīstot tās demokrātisko un transnacionālo potenciālu. Pamatojoties uz Greenwood atziņām, Paola Ladisa ierosina turpināt EPI analīzi par trim dimensijām: 

1. Izpētīt tās ietekmi uz politisko iestāžu izskatīto tematu klāsta paplašināšanu; 2. Novērtēt tās nozīmi sabiedrisko diskusiju veicināšanā; 3. Novērtēt organizatoru un atbalstītāju transnacionālā tīkla pastāvīgo klātbūtni laika gaitā.

Analizējot atbildes uz 10 EPI, kas veiksmīgi iesniegtas 2023. gada jūlijā, atklājas, ka Komisija, apliecinot būtisku atbalstu iesniegšanas sākotnējos posmos, piesardzīgi pieņem organizatoru priekšlikumus. Šī piesardzīgā pieeja var izrietēt no Komisijas nevēlēšanās sadalīt savas ekskluzīvās likumdošanas iniciatīvas pilnvaras ar pilsoņiem. Tomēr šī nevēlēšanās varētu būt stimuls tīkla darbības turpināšanai pat pēc Komisijas atbildes. Otrais vērā ņemamais aspekts, kas jāuzsver, attiecas uz pilsoņu pieprasījumu būtību un plašumu. Gandrīz visos gadījumos ar šiem pieprasījumiem Komisijas darba kārtībā tika ieviestas jaunas perspektīvas, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar vides saglabāšanu un ilgtspēju (1. dimensija).

Veidojot publisku diskursu (otrā dimensija), EPI ir daudzsološa, piesaistot dalībniekus no plaša dalībvalstu loka. Ir vērts atzīmēt nevalstisko organizāciju (NVO) būtisko atbalstu, kas ir izšķirošs faktors starp tām EPI, kuras ir sekmīgi sasniegušas slieksni, un tām, kas to nesasniedz.  Tādējādi EPI tiek uzskatīta par potenciāli spēcīgu ārējās lobēšanas veidu.

Apskatot organizatoru un līdzjutēju pastāvīgos tīklus (3. dimensija), atklājas pastāvīgie aizstāvības centieni un potenciāls pamats Eiropas sabiedriskajai sfērai. Proti, organizatori ir pieņēmuši mērķtiecīgas sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kas vērstas uz vecuma grupu no 21 līdz 30 gadiem, demogrāfiju, kas bieži iesaistījusies sociālajos medijos, norādot uz veiksmīgo stratēģiju, kuras mērķis ir “tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem”.

Lai gan EPI ir milzīgs solījums, ir ļoti svarīgi atzīt, ka tā viena pati nevar būt panaceja visām demokrātiskajām problēmām, ar kurām saskaras ES. Ņemot vērā mainīgo situāciju, ir nepieciešams nepārtraukts novērtēšanas un pielāgošanās process, lai ņemtu vērā mūsdienu dinamisko raksturu. 

Tomēr šī pārveide var sākties un tai ir jāsākas vietējā līmenī, un tās pamatā ir pašu iedzīvotāju atbalsts un interese. Kad pēdējo reizi izmantojāt savas balsstiesības valsts vēlēšanās? Kā tas notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kad pēdējo reizi apmeklējāt EPI tīmekļa vietni?