Vienoti daudzveidībā: valstu iestāžu aptauja liecina par milzīgām atšķirībām pilsoņu iniciatīvu popularitātes, juridiskā statusa un ietekmes ziņā ES dalībvalstīs

Nesen veiktajā aptaujā, kurā piedalījās valstu iestādes 13 ES dalībvalstīs, atklājās būtiskas atšķirības starp instrumentiem, ko tās izmanto iedzīvotāju līdzdalībai sabiedriskās politikas lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz to popularitāti, juridisko statusu un ietekmi.

No 2023. gada marta līdz jūnijam Democracy International veiktā apsekojuma mērķis bija apkopot paraugpraksi attiecībā uz valsts darba kārtības noteikšanas iniciatīvām vai līdzīgiem lūgumrakstu iesniegšanas instrumentiem valsts līmenī. Aptaujas mērķis bija apkopot organizatoru noteikumus par to, kā izveidot iniciatīvas, kādi atbalsta pakalpojumi tiek piedāvāti, ar iniciatīvu saistīto tiešsaistes infrastruktūru, kā tiek pārvaldīti digitālie paraksti, un par valstu iniciatīvu parakstītāju minimālo skaitu dalībvalstīs.

Aptaujas mērķis bija arī izprast, cik veiksmīgi iedzīvotāji reģistrē savas valsts iniciatīvas un cik veiksmīgas reģistrētās iniciatīvas kļūst par tiesību aktiem, kā arī par to, kā tiek vairota iedzīvotāju informētība par šiem instrumentiem. Derīgas atbildes tika saņemtas no 13 no 18 valstīm ar iedzīvotāju līdzdalības rīkiem: Austrija, Bulgārija, Dānija, Somija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.

Aplūkojot valstu pilsoņu iniciatīvu reģistrācijas rādītājus, tikai Austrija, Dānija, Somija, Ungārija un Latvija katru gadu ziņoja par vairāk nekā 30 reģistrētām iniciatīvām. Bulgārija un Slovēnija ziņoja par 11–20 reģistrētām iniciatīvām, savukārt Nīderlande, Lietuva, Polija, Portugāle, Slovākija un Spānija joprojām atpaliek no vienas līdz 10 reģistrētām iniciatīvām gadā. Šīs atšķirības atspoguļo valstu līmeņa atšķirības attiecībā uz valstu pilsoņu iniciatīvas instrumentu popularitāti, parakstu vākšanai atvēlēto laiku un minimālo nepieciešamo parakstītāju skaitu. 

Turpmākajās iedaļās ir sniegts pārskats par valstu pilsoņu iniciatīvas instrumentiem, kas pieejami 13 pētītajās valstīs. Valstu statistikas atšķirību dēļ tās sagrupē, pamatojoties uz gadā reģistrēto iniciatīvu skaitu, bet valstu instrumentu apraksti ir sniegti atsevišķi.

Viena līdz 10 iniciatīvas gadā: Nīderlande, Lietuva, Polija, Portugāle, Slovākija un Spānija

Nīderlandē

Sekmīgas pilsoņu iniciatīvas uzsākšana Nīderlandē ir sarežģītāka nekā citās apsekotajās valstīs. Papildus 40,000 parakstu vākšanai ierosināto jautājumu nedrīkst apspriest Parlamentā vismaz divus gadus iepriekš. Šīs prasības dēļ to iniciatīvu sekmju īpatsvars, kuras sasniedz Parlamentu, ir salīdzinoši zems, un kritērijiem atbilst tikai divas iniciatīvas. Lai gan sekmīgas iniciatīvas tiek apspriestas plenārsēdē, galīgās lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir atbildīgajam valdības ierēdnim. Tāpēc instruments joprojām nav saistošs.

Lietuva

Kopš 2000. gada Lietuva ir reģistrējusi 23 pilsoņu iniciatīvas, no kurām 10 ir veiksmīgi savākušas vajadzīgos parakstus. Tomēr galīgais lēmums par to, vai veikt turpmākus pasākumus, ir jāpieņem Seima (Parlaments), padarot šo instrumentu nesaistošu.

Polija

Polijā pilsoņu iniciatīvai ir jāsavāc 100,000 parakstu, lai priekšlikumu iesniegtu Sejmā (Parlamenta apakšpalātā) trīs mēnešu laikā. Tomēr priekšlikuma liktenis ir atkarīgs no Parlamenta deputātu rīcības brīvības, jo nav pienākuma pieņemt tiesību aktus par priekšlikumu. Pēdējās sekmīgās pilsoņu iniciatīvas Polijā notika 2019. gadā, kad divi priekšlikumi ieguva vajadzīgo atbalstu.

Portugāle

Pilsoņu iniciatīvas rīks Portugālē netiek plaši izmantots. Vidēji katru gadu tiek reģistrētas aptuveni trīs iniciatīvas, un iepriekšējā sasaukumā no desmit iniciatīvām tikai četrām izdevās iegūt pietiekamu atbalstu. Kopumā, pamatojoties uz Portugāles pilsoņu iniciatīvām, ir īstenoti trīs tiesību akti. 

Slovākija

Slovākijas pilsoņu iniciatīvas instruments ir viens no jaunākajiem, ko pieņem dalībvalsts. Parakstu vākšana pilnībā notiek tiešsaistē, un organizatoriem ir 30 dienas, lai savāktu 15,000 parakstu. Ja iniciatīva ir sekmīga, valdība to apspriež un pieņem lēmumu, pieņemot rezolūciju. Rezolūcijā var uzdot attiecīgajiem ministriem vai valdības struktūru vadītājiem veikt turpmākus pasākumus, piemēram, izstrādāt tiesību aktus vai neleģislatīvus priekšlikumus. Līdz šim neviena iniciatīva vēl nav guvusi pietiekamu atbalstu.

Spānija

Kopš 1982. gada Spānijai ir bagātīga pilsoņu iniciatīvu vēsture, un kopumā ir iesniegts 161 priekšlikums, un vairāk nekā 110 no tiem ir saņēmuši 500,000 parakstu. Tomēr, tā kā šim instrumentam nav saistoša spēka, tikai trīs iniciatīvas ir sekmīgi pabeigušas parlamentāro procesu ar pozitīviem rezultātiem, kā rezultātā tika pieņemts tiesību akts.

Vienpadsmit līdz divdesmit iniciatīvas gadā: Bulgārija, Slovēnija

Bulgārija

Bulgārijā parakstu vākšanas process iniciatīvām ir diezgan unikāls. Organizatoriem ir trīs mēneši laika, lai savāktu pēc iespējas vairāk parakstu, un minimālā prasība vai robežvērtība nav jāpārsniedz. Nacionālā asambleja neapspriež iniciatīvas, tiklīdz ir pagājuši trīs mēneši, un nav juridiskas procedūras iniciatīvas priekšlikumu izskatīšanai.

Slovēnija

Pilsoņu iniciatīvas rīks kļūst arvien nozīmīgāks Slovēnijā, jo īpaši kopš Covid uzliesmojuma. Tomēr kopš 2013. gada tikai 22 iniciatīvas ir veiksmīgi saņēmušas vajadzīgo atbalstu. Tāpat kā citās valstīs, galīgais lēmums par šīm iniciatīvām ir parlamentam.

Vairāk nekā 20 iniciatīvas gadā:  Austrija, Dānija, Somija, Ungārija un Latvija

Austrija

Austrijas pilsoņu iniciatīvas instrumentu vislabāk var izmantot darba kārtības noteikšanai, jo tam nav saistošas pilnvaras. Tomēr Austrijas iestāde ziņoja, ka šis rīks ir “ļoti populārs”, un katru gadu tika reģistrētas vairāk nekā 30 iniciatīvas. Neraugoties uz 33 iniciatīvām, kurās kopš 2018. gada ir sniegts nepieciešamais atbalsts, ir svarīgi norādīt, ka šis instruments kalpo par platformu ideju ierosināšanai, bet galīgais lēmums ir Parlamenta ziņā.

Dānija

Dānijas piemērs ir visefektīvākais instruments aptaujāto dalībvalstu vidū, un valdības tīmekļa vietnē ir publicēti 1500 priekšlikumi. Pēdējo piecu gadu laikā vien 45 priekšlikumi ir parakstījuši 50,000 parakstu, sekmīgi sasniedzot nepieciešamo minimālo parakstu skaitu. Kad ir sasniegts slieksnis, likumprojekts tiek izskatīts tāpat kā citas Parlamenta rezolūcijas. Lai gan nav juridiska pienākuma pieņemt sekmīgu iniciatīvu, likumprojekts tiks apspriests parlamenta palātā un attiecīgajās komitejās. Parlamenta deputāti balsos par to tāpat kā par jebkuru citu likumprojektu.

Somija

Somijā sekmīgās iniciatīvas tiek apspriestas pēc Parlamenta ieskatiem. Šis instruments, ko plaši izmanto iedzīvotāji, ir apliecinājis savu potenciālu ietekmēt jaunus tiesību aktus, neraugoties uz to, ka tam nav saistošu pilnvaru. Katru gadu tiek reģistrētas vairāk nekā 30 iniciatīvas, un aptuveni 6 iniciatīvas vienā un tajā pašā termiņā ir sekmīgi. Lai iniciatīvu atzītu par sekmīgu, tai jāsavāc vismaz 50,000 paziņojumu par atbalstu, ko pārbaudījusi Digitālo un iedzīvotāju datu aģentūra. Kopš 2023. gada jūnija pilsoņi ir ierosinājuši 1555 priekšlikumus, no kuriem 66 guva nepieciešamo atbalstu, lai turpinātu darbu. Pēc tam tos, kas ir sekmīgi šajā procesā, apspriež Parlamentā. Līdz šim četru iniciatīvu rezultātā ir pieņemti jauni tiesību akti: vienlīdzības likums, Maternitātes likums, kas uzlabo sieviešu pāru tiesības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas aizliegums un ūdensapgādes privatizācijas novēršana.

Ungārija

Ungārijā pēdējais derīgais un sekmīgākais referendums notika 2008. gadā, kā rezultātā tika veiktas izmaiņas tiesību aktos. Neraugoties uz to, ka tika iesniegtas vairāk nekā 30 iniciatīvas, pēdējās sekmīgās iniciatīvas nebeidzās referendumā konstitucionālās tiesas lēmuma dēļ. Tomēr, ja iniciatīva pēc referenduma izrādītos gan derīga, gan sekmīga, tā pilnvaro Parlamentu pieņemt attiecīgus tiesību aktus.

Latvijā

Parakstu vākšana Latvijā rada ievērojamu izaicinājumu likumdošanas iniciatīvu sekmīgai norisei. Kopš 2013. gada neviena iniciatīva nav spējusi savākt vajadzīgo parakstu skaitu. Tomēr, ja viena desmitā daļa vēlētāju 12 mēnešu laikā atbalsta iniciatīvu, tā tiek nodota tālāk Centrālajai vēlēšanu komisijai. No turienes tā vēršas pie prezidenta, kurš to pēc tam iesniedz Saeimai. Ja Saeima nepieņem likumprojektu vai Satversmes grozījumus bez izmaiņām, notiek referendums. Lai gan ir grūti sasniegt parakstīšanas slieksni, šis valsts līdzdalības demokrātijas instruments piedāvā visnopietnākos turpmākos likumdošanas pasākumus salīdzinājumā ar citiem instrumentiem, kā rezultātā līdz šim ir pieņemti 59 tiesību akti. 

Lasiet arī: Valstu pilsoņu iniciatīvas un Eiropas pilsoņu iniciatīvas: proporcionāli ir vajadzīgs vairāk parakstu īsākā termiņā.