#European pilsoņu iniciatīva praksē: zināšanu apmaiņa par to, kas darbojas Polijā

Eiropas pilsoņu iniciatīva Varšavā apstājās kā daļa no tās trīs gadus ilgā ceļa visā Eiropā, kas sākās Bulgārijā, devās uz Lietuvu un pēc tam, kad Polija 2018. gadā devās uz Čehiju, Franciju, Portugāli un Austriju. Šoreiz Eiropas pilsoņu iniciatīvas komanda tikās ar vietējiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas ir aktīvi iesaistīti iedzīvotāju līdzdalībā un līdzdalības demokrātijā.

Par godu Starptautiskajai demokrātijas dienai Eiropas Komisija 17. septembrī aicināja Polijas pilsoniskās organizācijas piedalīties pusdienu ilgā zināšanu apmaiņas seminārā un uzņemties iniciatīvu! Pasākumā iesaistīja auditoriju paneļdiskusijā par tematu, kā panākt Eiropas mēroga līdzdalības demokrātiju, un pēc tam notika praktiskas dalīšanas sesijas, kurās dalībnieki varēja dalīties praktiskās zināšanās un pieredzē un mācīties no citiem par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Eiropas pilsoņu iniciatīvas komanda arī izveidoja savu interaktīvo kabīni, kas savieno iedzīvotājus visā Eiropā, izplatot idejas, kas izstrādātas Ceļvedī rīkoto izpratnes veicināšanas pasākumu laikā.

Tiešā demokrātija: neiespējamo risinājumu pārvarēšana

Tiešo demokrātiju vienmēr uzskata par īpaši sarežģītu, lai izveidotu un gūtu panākumus ierosināto mehānismu sarežģītības un mūsu lielā skaita dēļ. Tomēr paneļdiskusija uzsvēra, ka tiek ieviesti jauni instrumenti, padarot to, kas līdz šim šķita neiespējams. Viens no šiem instrumentiem ir Eiropas pilsoņu iniciatīva, kas dod iespēju visiem ES pilsoņiem piedalīties Eiropas Savienības likumdošanas darbā.

Šādi instrumenti ir nepieciešami un svarīgi visām demokrātiskajām sabiedrībām, jo īpaši, kā to norādīja Collegium Civitas akadēmisko lietu ministra vietnieks dr Roland Zarzycki, salīdzinoši nesenajām demokrātijām, piemēram, Polijai, kuras joprojām meklē veidu, kā izveidot paraugpraksi demokrātijas jomā. Tas ir ierasts modelis, ka attiecībā uz likumdošanas pasākumiem mazākumam ir jāseko vairākumam, kas bieži vien attur sabiedrību veikt papildu pasākumus, lai aktīvāk iesaistītos. Tas rada daudzus jautājumus, piemēram: vai līdzdalības demokrātijas instrumenti faktiski ietekmē realitāti mūsu apkaimē?

Eiropas Komisija ir informēta par šādiem jautājumiem, un ir vairāki instrumenti, lai panāktu, ka ES līmenī vairāk eiropiešu iesaistās demokrātijā. Eiropas Komisijas pārstāve Olga Kurpisz sniedza auditorijai īsu prezentāciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, norādot, ka tā atbilst vienai no Ž. K. Junkera vadītās Komisijas desmit prioritātēm, lai veicinātu pilsoņu dialogu. Viņa uzsvēra dažas labākās prakses, kas gūtas iepriekšējās sekmīgās iniciatīvās, un izskaidroja procedūru, kas jāievēro, sniedzot ļoti praktisku ieskatu un padomus.

Jauni draudi demokrātijai apdraud iedzīvotāju iesaistīšanos

Lai gan dialogs par līdzdalības demokrātiju ir plaukstošs un tiek ieviesti svarīgi jauni instrumenti, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīva, pieaug jauni draudi un rodas jaunas problēmas, kas jāpārvar. Paneļdiskusija bija ļoti iesaistījusies šo problēmu risināšanā. Viņi runāja par sociālo plašsaziņas līdzekļu nozīmi un to, kā tie ir būtiski ietekmējuši pilsoņu dialogu. Kā piemēru var minēt to, ka viltus ziņas ir apgrūtinājušas pamatotas diskusijas. Ir svarīgi, lai “tīkls tiktu atgūts, lai atgrieztos uz narācijas”, skaidroja Šūmana fonda direktors Rafał Dymek.

Darek Kraszewki no Stefana Batorego fonda īsi runāja par Polijas īpatnībām un vispārīgāk par to, cik svarīgi ir tikties ar iedzīvotājiem un sadarboties ar viņiem, lai panāktu patiesu līdzdalības demokrātiju.

Starptautiskās atbildības institūta līdzdibinātājs un valdes loceklis Marcin Wojtalik sniedza ieteikumus, lai maksimāli palielinātu Eiropas pilsoņu iniciatīvas panākumus, proti, nepieciešamību paust viedokli visiem iedzīvotājiem, ņemt vērā visus viedokļus un kritiku, lai panāktu reālu progresu.

Tikšanās un ideju apmaiņa

Darbsemināra otrajā daļā auditorija kļuva par aktīviem dalībniekiem. Tā deva viņiem iespēju dalīties ar praktisku informāciju un kopā labāk izprast Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Auditorijai tika lūgts rīkoties, pamatojoties uz konkrētiem piemēriem, un projicēt sevi kā iesaistītu Eiropas pilsoņu iniciatīvas procedūrā. Paneļdiskusiju dalībnieki vadījās, lai rastu vispiemērotākos risinājumus trim galvenajiem jautājumiem: kā veicināt pilsoniskās iniciatīvas? Kā izvēlēties partnerus, lai atbalstītu iniciatīvas un kampaņas? Kā piesaistīt līdzekļus?

Noslēguma sesijās tika piedāvāta īpaša vide, kurā piedalījās dalībnieki no ļoti dažādām nozarēm. Viņi spēja dalīties savās zināšanās un idejās un paust savas šaubas un problēmas ekspertiem, kuri darīja visu iespējamo, lai viņiem piedāvātu norādījumus un atbalstu.

• Kā popularizēt jūsu pilsoņu iniciatīvu? (modernizē Olga Kurpisz)

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka, piemēram, poļiem interesanta iniciatīva ne vienmēr būs interesanta citu valstu iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties “universālu” tematu un sasniegt attiecīgo mērķauditoriju.

Tāpat kā otrajā grupā finanšu jautājums tika uzsvērts kā viena no problēmām, kā arī vajadzība pēc pienācīgas koordinācijas un pašorganizēšanās. Uzmanība tika pievērsta arī vajadzībai izveidot atbilstošu kontaktu tīklu un kampaņas konsekvenci komunikācijas ziņā, pielāgojoties realitātei un reaģējot uz notiekošajām pārmaiņām. Tā arī uzsvēra kampaņas rezultātu uzraudzību, izdarot secinājumus un mācoties no iepriekšējo iniciatīvu kļūdām.

Sarunu dalībnieki norādīja, ka kampaņas plānošanas posmā ir pienācīgi jāizvērtē resursi un to izmantošanas iespējas. Semināra dalībnieki arī norādīja, ka kampaņas mērķis ne vienmēr var būt ES tiesību aktu īstenošana, bet tā varētu būt arī reklāma, kas palīdzēs sasniegt citu, turpmāku kampaņu mērķi.

• Kā piesaistīt līdzekļus jūsu kampaņai? (modernizējis Marcin Wojtalik)

Semināra dalībnieki aprēķināja, ka, lai īstenotu sekmīgu iniciatīvas kampaņu, viņiem būs jāsavāc PLN 3 miljoni (EUR 700 000), ko viņi izmantos kampaņas un iniciatīvas īstenošanai. Iekasētie līdzekļi cita starpā ir jāpiešķir materiālu sagatavošanai, popularizēšanai un reklāmai, sadarbībai ar koordinatoriem un vēlākai kampaņas analīzei, tās rezultātu novērtēšanai un pieļautajām kļūdām.

Valstu koordinatoru kontekstā tika norādīts, ka kampaņā iesaistīto valstu skaitam vajadzētu būt vismaz septiņām, katrā iesaistītajā valstī — pa vienai. Šajā gadījumā, iespējams, var panākt dažus ietaupījumus, t. i., izveidot sadarbību ar organizācijām, kas varētu “bez maksas” nodrošināt koordinatoru, pateicoties tam, ka nepieciešamo summu varētu samazināt par aptuveni PLN 1,2 miljoniem. Tāpat kā iepriekšējās divās grupās, tika uzsvērts, ka nauda būtu jāiekasē pirms kampaņas faktiskās uzsākšanas.

Dalībnieku uzsvērtais izaicinājums bija līdzekļu vākšanas un filantropijas zemā kultūra Polijā, kas rada grūtības budžeta iekasēšanā. Tika arī norādīts, ka uzdevums būtu sniegt kampaņas dalībniekiem solījumu, ka viņu viedoklis tiks uzklausīts un viņu cerības netiks vīlētas.

Viens no veicamajiem pasākumiem bija Eiropas pilsoņu iniciatīvai paredzēta fonda izveide. Sarunu dalībnieki arī norādīja, ka no brīža, kad ir sasniegts noteikts pilsoņu iesaistes līmenis (piemēram, 500 000 parakstu), dalībvalstij būtu arī pienākums atbalstīt iniciatīvu ar finansējumu.

• Kā meklēt partnerus, lai atbalstītu jūsu iniciatīvu un kampaņu? (pārvalda dr Roland Zarzycki.)

Šīs grupas dalībnieki vienojās, ka katras kampaņas mērķis ir tās popularizēšana, budžeta plānošana un turpmāka īstenošana. Uzdevums bija samaksāt par koordinatoru vai viedokļu vadītāju iesaistīšanos.

Dalībnieki norādīja, ka pirms katras iniciatīvas cita starpā būtu jāpārskata jau pieejamās publikācijas, lai noteiktu, kuri cilvēki, organizācijas un plašsaziņas līdzekļi ir ieinteresēti konkrētā jautājumā. Viņi arī vērsa uzmanību uz potenciālo partneru analīzi un sadarbības tīklu nozīmi gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Šīs diskusijas laikā radās interesants arguments par to, ka vienu un to pašu iniciatīvu var atbalstīt divas pilnīgi atšķirīgas un pretējas vides (piemēram, kreisais spārns un labais spārns).

Attiecībā uz popularizēšanu, līdzīgi kā citās grupās, dalībnieki vienojās, ka labs risinājums ir panākt/izveidot sadarbību ar slavenības/atzinuma vadītāju, kurš būs kampaņas priekšnieks un kuram būs piemēroti kontakti. Tomēr uzmanība tika vērsta uz to, ka šādas personas iegāde var būt arī nedaudz bīstama, ņemot vērā personas pārliecības vēsturi/attēlu, pagātnes darbības, ar tām saistītās darbības u. c.

Veicamo pasākumu grupā ietilpa potenciālo partneru kataloga sagatavošana, kas parāda jau uzsākto un īstenoto iniciatīvu veiksmes stāstu. Uzmanība tika pievērsta arī iespējai izmantot ES valstu pārstāvniecības un tieši sazināties ar vietējām pašvaldībām par plānoto iniciatīvu, kas var palīdzēt izveidot kontaktus un popularizēt iniciatīvu.

Kopumā darbsemināra otrā daļa bija ļoti interaktīva un parādīja, kā iedzīvotāji var iesaistīties. Tas bija pozitīvs priekšstats par to, ko varētu sasniegt ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.