2020. gada EPI diena — kāda būs Eiropas pilsoņu iniciatīvas nākotne?

2020. gada EPI diena — kāda būs Eiropas pilsoņu iniciatīvas nākotne?

2020.gada 25. februārī notika devītā EPI diena: Mazāk nekā divus mēnešus pēc jaunās regulas stāšanās spēkā EPI organizatori, pilsoņi, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pētnieki un politikas veidotāji tikās, lai apspriestu Eiropas pilsoņu iniciatīvas pagātni un nākotni. Notika ne tikai pamatīgas diskusijas par instrumenta priekšrocībām un ierobežojumiem, bet arī dalībnieki apsprieda vairākus ieteikumus šā instrumenta uzlabošanai un balsoja par tiem. Uzziniet vairāk!

EPI diena ir ikgadēja EPI organizatoru, pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pētnieku un politikas veidotāju sanāksme, lai apmainītos ar kopīgu interešu jautājumu, savienotu to un atjaunotu saikni ar to: Eiropas pilsoņu iniciatīvas nākotne, kas ir pasaulē pirmais un vienīgais transnacionālais līdzdalības instruments. 2020. gada EPI dienu organizēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sadarbībā ar Democracy International, Eiropas Pilsoņu rīcības dienestu (ECAS), Eiropas Reģionu komiteju, EPI kampaņu un Bertelsmann Stiftung. Pasākums notika mazāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunā regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Attēla kredīts “@EU2020 – avots: EESK”

Pasākuma pirmā daļa ļāva dalībniekiem mācīties no savas pieredzes saistībā ar EPI līdz pat šodienai. Turklāt mērķis bija panākt, lai cilvēki dalītos un apspriestu savas cerības un cerības attiecībā uz instrumenta nākotni saskaņā ar jauno regulu un ārpus tās. Jau no paša sākuma lielākā daļa dalībnieku norādīja, ka jaunieviestā regula ir uzlabojums salīdzinājumā ar sākotnējo regulu. Tomēr sekojošās runas un viedokļu apmaiņa parādīja: EPI var un tai ir jādara labāk.

Viens no galvenajiem diskusiju punktiem bija jautājums par “sekmju”: kas nozīmē, ka EPI ir sekmīga? Pablo Sanchez, pirmās veiksmīgās EPI “Right2Water” organizators, par to runāja: “Komisija nedrīkst noteikt sekmes — tas ir jādefinē organizatoriem.” Viņa runā Olga Kikou, EPI pārstāve “End The Cage Age”, norādīja, ko viņa uzskata par “sekmju”: “Ja mēs spēsim izkļūt no būriem, EPI būtu bijis vērts darīt visu iespējamo.” Eiropas pilsoņu iniciatīva “End The Cage Age” ir sekmīgi sasniegusi parakstīšanas slieksni, bet joprojām gaida pārbaudes procedūru.

Pēc tam, kad tika pausta neapmierinātība ar veiksmīgo iniciatīvu pēcpārbaudi, notika vispārīgāka diskusija par to, kā uzlabot šā instrumenta ietekmi. Daži dalībnieki apgalvoja, ka galvenā problēma ir tas, ka EPI tiek risināta Eiropas Komisijā: “Tik ilgi, kamēr [Eiropas pilsoņu iniciatīva] paliek Komisijas rokās, diemžēl tā nesniegs reālus panākumus.” Lai to mainītu, tika izteikti priekšlikumi, lai Eiropas Parlaments vairāk iesaistītos: rīkot plenārsēdes debates un balsot par visām sekmīgajām iniciatīvām. Turklāt dalībnieki un runātāji apgalvoja, ka iespējamās Parlamenta iniciatīvas tiesības nākotnē būtu jādara zināmas pilsoņiem, izmantojot EPI. Papildus Eiropas Parlamenta lomai uzmanība tika pievērsta arī dalībvalstu un to parlamentu lomai. ECAS direktore Assya Kavrakova mudināja valstu parlamentus rīkot debates par uzsāktajām iniciatīvām, pat pirms tās sasniedz parakstīšanas slieksni. Visbeidzot, Eiropas programmas “Demokrātija International” vadītāja Daniela Vancic ierosināja EPI pārveidot par tiešas, nevis līdzdalības demokrātijas instrumentu. Viņa apgalvoja, ka nākotnē veiksmīgajiem organizatoriem būtu jāļauj sākt otro parakstu vākšanas kārtu, ja viņi nav apmierināti ar ES iestāžu reakciju pēc viņu iniciatīvas. Ja viņi gūtu panākumus arī šajā otrajā parakstu vākšanas kārtā, būtu jāorganizē saistošs ES mēroga referendums. Danielas reformas priekšlikumu atbalstīja vairāk nekā 60 % EPI dienas dalībnieku, taču, lai to īstenotu, būtu jāgroza līgums.

Attēla kredīts “@EU2020 – avots: EESK”

Vēl viena problēma, kas tika apspriesta, ir instrumenta pamanāmības trūkums. Komisijas komunikācijas kampaņa par EPI tika atzinīgi novērtēta un uzskatīta par nepieciešamu, bet nepietiekamu: EPI kampaņas direktors Carsten Berg apgalvoja, ka EPI kļūs daudz pazīstamāka tikai tad, kad būs patiess veiksmes stāsts — kad cilvēki novēros, kā šis instruments var ietekmēt ES politiku un politikas veidošanu.

Rīta sesijas laikā tika apspriesti vēl daudzi jautājumi: EPI ir iespēja iesaistīt jauniešus politiskajā procesā, jo īpaši, ja minimālais vecums EPI parakstīšanai būtu jāsamazina līdz 16 gadiem visās ES valstīs; politiskās kultūras un valstu vēstures atšķirības visā ES, kas izskaidro, kāpēc ir vieglāk pārliecināt pilsoņus parakstīt EPI dažās ES daļās, bet ne citās; un iespēja, ko plānotā divu gadu konference par Eiropas nākotni piedāvā, lai EPI kļūtu publiski zināma.

Lai gan daudzas diskusijas par problēmām, ar kurām šis instruments saskaras, nav jaunas, vienīgais veids, kā EPI atdzimst, ir tas, ka cilvēki turpinās rūpēties par tās likteni. Šī EPI diena bija pierādījums tam, ka joprojām pastāv to cilvēku kopiena, kuri rūpējas par EPI, un ka tā turpina augt.

Ja vēlaties iepazīties ar 2020. gada EPI dienas ieteikumiem par EPI nākotni, kuri formulēti, pamatojoties uz runātāja ieguldījumu, un par kuriem nobalsojuši dalībnieki, skatieties šeit!