Butent! Festivāls, Lietuva: 90 diskusijas, 200 runātāji un 6000 iedzīvotāju iestājas par demokrātiju

Kampaņas vadītāja Yana Pargova @ EUTakeTheInitiative, GOPA Com.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas ceļveža telts tika izveidots uz divām dienām atklātās diskusijās, kas notika Birštonasā (Lietuva) 2018. gada 7.–8. septembrī. Iedvesmojoties no demokrātijas festivāliem Skandināvijā un Baltijas valstīs, Butent! svinēja savu otro pasākumu ar vairāk nekā 90 diskusijām, 200 runātājiem un 6000 festivāliem. Iedzīvotāji, uzņēmumi, akadēmisko aprindu pārstāvji, politiķi un NVO tikās, lai veicinātu diskusiju un uzklausīšanas kultūru, iecietību un pilsonisko līdzdalību.

Lietuviešu valodā festivāla nosaukums nozīmē “izraisa sajūtu” vai brīdi, kad dažādi iedzīvotāji vienojas par ideju un vienojas par plānu, kā to īstenot. Nekas labāk neatspoguļotu to, kas ir Eiropas pilsoņu iniciatīvas mērķis, un būtu pilnīgi pamatoti to darīt. Mēs organizējām debates par to, kā panākt, lai demokrātija, kas balstīta uz iedzīvotājiem, darbotos strauji mainīgā augsto tehnoloģiju pasaulē. Mēs arī iepazīstinājām ar savu ceļojošo fotokabīni, aicinot cilvēkus runāt par savām idejām un doties ceļojumā pa Eiropu, lai atrastu līdzīgi domājošus pilsoņus un partnerus.   

Debates “Vai mēs varam atļauties lēnu demokrātiju strauji mainīgā pasaulē?” vadīja žurnālists un Laisves TV dibinātājs Andrius Tapinas. Viņam uz vietas pievienojās Pascal Herry, Eiropas Komisijas Eiropas pilsoņu iniciatīvas grupas vadītājs; Tomas Jakutavičius, Lietuvas Rūpniecības arodbiedrību federācijas Jaunatnes padomes priekšsēdētājs; Edmundas Greimas, Lietuvo Gamtos Fondas direktors un Simona Pronckuté, Eiropas pilsoņu iniciatīvas kampaņas valdes locekle. Auditorija kļuva par aktīvu dalībnieku, virzot debates ar atbildēm uz viktorīnu, aptaujām un jautājumiem runātājiem, kurus visi vada mijiedarbības rīks Slido.

Vai tas ir “zems” ieguvums demokrātijai?

Andrius Tapinas uzsāka debates ar diskusiju par vārdu “slow” un tā pozitīvajām vai negatīvajām konotācijām attiecībā uz demokrātiju. 

Edmundas Greimas salīdzināja demokrātiju ar gleznu un iedzīvotājiem ar māksliniekiem — lai gan jums ir galvenie principi (vārda brīvība, vēlēšanas), jums ir rūpīgi jāstrādā pie tiem.

“Mums ir vajadzīgs laiks patiesas demokrātijas izveidei,” viņš teica, piebilstot, ka “demokrātijai ir jābūt patiesai mākslai, kas nāk no jūsu sirds un emocijām; jums tas ir jāizveido pašam.”

Tomass Jakutavičius atbalstīja šo viedokli par to, ka iedzīvotāji rada lēnu, pastāvīgu attīstību un demokrātijas uzlabošanu, norādot: “Mēs visi kopā lēni demokrātijā; mēs visi esam lēni demokrātijas līderi.”

Arī Pascal Herry vārds “slow” bija pozitīvs. Viņš norādīja, ka ES lēmumu pieņemšanas process joprojām tiek uztverts kā diezgan lēns. Tomēr viņš piebilda, ka nav iespējams pieņemt demokrātiskus lēmumus, ja jūs nenodrošināt iespējas dažādām sabiedrības grupām un visiem iedzīvotājiem paust un pārstāvēt savas intereses. Viņš teica, ka, ņemot vērā visu 28 dalībvalstu un 500 miljonu iedzīvotāju viedokli, ir vajadzīgs laiks, bet laiks nozīmē arī kvalitāti. 

Konkrēti, viņš pievērsās izmaiņām, ko Eiropas Komisija mēģina īstenot, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, jo īpaši instrumenta pārskatīšanai, lai to padarītu mazāk sarežģītu un demokrātiskāku, sadarbības un zināšanu apmaiņas forumam un parakstu vākšanas tiešsaistes sistēmai.  

Savukārt Simona Pronckuté uzsvēra, ka ir vajadzīgi ātri risinājumi un ātri instrumenti, lai motivētu cilvēkus un parādītu viņu pilsoņu demokrātijas centienu rezultātus. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka daži instrumenti, piemēram, lūgumraksti Eiropas Parlamentam, ir ātri un viegli iesniedzami, bet parasti risina mazas, vietējas problēmas, savukārt citu instrumentu, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvas, mērķis ir panākt pārmaiņas ES līmenī un tādēļ ir vajadzīga sadarbība un ilgāks laiks. 

Pēc tam runātāji salīdzināja attieksmi pret demokrātiju vecajās dalībvalstīs ar attieksmi pret demokrātiju jaunajās dalībvalstīs, proti, Baltijas valstīs un Balkānos. Konkrēti, viņi norādīja, ka, kad ES pievienojās jaunākās dalībvalstis, tās centās sasniegt, piemēram, Francijā vai Vācijā noteikto augsto dzīves līmeni. Tas ir iemesls, kāpēc jaunajai Eiropai ir labāka ātra demokrātija — viņu demokrātija ir bijusi daudz īsāku laiku, un viņi uzskata, ka, ja tie nebūs pietiekami ātri, viņi nespēs panākt atpalicību.

Vai strauji attīstīta tehnoloģija apdraud demokrātiju?

“Kad runājat par digitālo revolūciju, tā ir tāda veida revolūcija, kādu neviens nelūdza” — ar šiem vārdiem Tapinass lieliski atklāja diskusijas otro tematu, jautājot, vai tehnoloģija tiek uztverta kā apdraudējums vai iespēja.

Diskusijā tika apspriesti šādi jautājumi:

• kā tehnoloģijas rada uzlaušanas draudus IT sistēmām, kā arī vēlēšanām, tāpēc tik daudzas valstis baidās ieviest digitālās vēlēšanas;
• cik daudz datu ir pieejami, ka esam sasnieguši stāvokli, kurā mēs esam pārslogoti un palēninājušies.

“Datu pārsniegums palēnina lēmumu pieņemšanas procesu,” teica Greimas kungs. Viņš piebilda, ka šīs mūsdienu problēmas ir kaut kas tāds, kam mums nav gatavu atbilžu un risinājumu, bet tās lēnām tiks pārvarētas ar laiku. Svarīgs vēstījums ir tāds, ka “mums ir jāizmanto tehnoloģijas”. 

Pilsoņu iniciatīvas vietējā, valsts un Eiropas līmenī

Ātrā auditorijas aptaujā par jautājumu “Vai kāds no jums ir piedalījies pilsoņu iniciatīvā vietējā, valsts vai Eiropas līmenī?” tika iegūts līdzsvarots rezultāts, 48 % respondentu atbildēja “jā” un 52 % respondentu — nē. Tapinas kgs norādīja, ka var būt aktīva un pasīva līdzdalība un ka mēs varam būt aktīva pilsoniskās sabiedrības daļa, pilnībā par to nezinot.

Herry kgs norāda uz Eiropas reģionālās politikas reformu pirms aptuveni 30 gadiem, ar kuru tika ieviesta vietējā un Eiropas līmeņa partnerības koncepcija. Viņš norādīja, ka Lietuva to ļoti labi izmanto un ka Birstonasā ir vairāki uzskatāmi piemēri, piemēram, atjaunošanas projekti vai pārrobežu sadarbības projekti ar Poliju.

“Lielākā daļa projektu, kas šeit izveidoti Lietuvā ar ES struktūrfondiem, ir līdzdalīgi,” viņš teica. “To pamatā ir vietējie projekti ar Eiropas aromātu.”

Pēc tam runātāji dalījās ar piemēriem par līdzdalības demokrātijas instrumentiem un iniciatīvām vietējā, valsts un Eiropas līmenī, pie kurām viņi bija strādājuši un atbalstījuši.

Jakutavičius runāja par divām vietējām Lietuvas iniciatīvām. Viens no tiem bija vērsts uz dažiem bērniem nelielā Lietuvas pilsētā, kuri vēlējās, lai viņu raju parks tiktu atjaunots, jo tas bija ļoti sliktā stāvoklī. Viņi vienkārši devās pie sava mēra, kurš piekrita to salabot.

“Nav svarīgi, ja esat vecs vai jauns, jūsu viedokli var sadzirdēt,” viņš teica. “Ir jārunā.”

Vēl viens viņa kopīgs piemērs bija iniciatīva, kas veicina mežu sakopšanu.

“Mēs vēlējāmies atpūsties un patīkami mežā, tāpēc nolēmām to attīrīt,” viņš teica. “Mēs mudinājām žogus paņemt maisu ar viņiem katru reizi, kad viņi pārvietojas, un paņemt atkritumus. Pēc tam iniciatīva guva lielus panākumus.”

Greimas kungs dalījās ar savu pieredzi dabas aizsardzības nozarē, atkal pievēršoties mežiem. Īpaša problēma, ko viņš un citi centās atrisināt, bija mežu izciršana vasarā, jo tas negatīvi ietekmē meža vidi. Tie varēja gūt tikai daļēju labumu — mežu izciršana vasarā tagad ir aizliegta aizsargājamās teritorijās.

“Tas parāda, ka pat tad, ja pilnībā nesasniedzat to, ko esat nolēmis darīt, jūsu rīcībai, uzstājoties, var būt pozitīva ietekme,” viņš teica.

Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi rīkoties — “kad saskatāt problēmu, rakstiet pašvaldībai. Iespējams, ka problēmu pamanīs vairāk cilvēku, un jūs kopā varēsiet rakstīt vēstuli priekšsēdētājam. Tādējādi mazās problēmas rada lielākas bažas.”

Pronckuté kgs apsprieda diskusiju Eiropas līmenī un pauda atbalstu Šveices idejai rīkot referendumus par ES — instrumentu, kas pašlaik Savienībā praksē nepastāv. Viņa arī piekrita viedoklim par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, paskaidrojot, ka ir bijušas vairāk nekā 60 reģistrētas iniciatīvas, bet tikai četras veiksmīgas iniciatīvas, un neviena no tām nav izraisījusi izmaiņas tiesību aktos.

“Kā problēma mēs uzskatām, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pārāk sarežģīta un ne ļoti lietotājdraudzīga,” viņa teica. “Piemēram, datu prasības — pieprasītie dati ir pārāk lieli un tāpēc liedz cilvēkiem pievienoties. Ir svarīgi, lai būtu efektīvi instrumenti, kas var radīt iedzīvotājiem sajūtu, ka viņi var ietekmēt ES politiku.”

Tomēr viņa arī uzsvēra pilsoņu iniciatīvas pozitīvo ietekmi, pat ja tās rezultātā netiek sagatavoti tiesību aktu priekšlikumi, kā piemēru minot iniciatīvu “Izbeigt vivisekciju”, kuras mērķis bija pārtraukt izmēģinājumus ar dzīvniekiem. Neraugoties uz to, ka netika iesniegts tiesību akta priekšlikums, kampaņa palielināja informētību par šo jautājumu, izveidoja starpvalstu tīklu un mobilizēja cilvēkus. Tā kopumā nostiprināja pilsonisko sabiedrību ES līmenī.

“Iespējams, mēs nevarējām uzvarēt karā, bet mēs uzvarējām kaujā,” viņa teica.

Lietuvas Rūpniecības arodbiedrību federācijas pārstāvis Jakutavičius runāja par savas organizācijas tiešo pieredzi Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Right2Water”koordinēšanā. “Mēs to nekad nedomājam — tas ir dzemdības tiesības, bet realitātē ne visiem ES iedzīvotājiem ir pieejams tīrs dzeramais ūdens un sanitārija,” viņš teica. “Lai sasniegtu robežvērtību, mums Lietuvā bija vajadzīgi vairāk nekā 8000 parakstu, un mēs savācām 20 000 parakstu.”

Herry kgs apkopoja visas dažādās ES līmeņa iniciatīvas, kas veicina pilsoņu līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu. Viņš jo īpaši uzsvēra Komisijas labāka regulējuma programmu, kuras ietvaros katru gadu tiek organizētas aptuveni 100 apspriešanās. Viņš mudināja auditoriju pārbaudīt tīmekļa vietni “Izsakiet viedokli” un reģistrēties, lai saņemtu paziņojumus ikreiz, kad tiek sākta jauna apspriešana. 

“Demokrātijā mums ir viens būtisks elements — pilsoņi, sabiedrības entuziasms, kam vajadzētu būt demokrātijas virzītājspēkam,” sacīja Pronckuté kundze.