Demokrātijas padziļināšana un labklājība Eiropas Savienībā

Liela pretruna

Kā Savienības pilsoņi mēs dzīvojam brīvības telpā, Eiropas telpā, mēs domājam brīvi, izsakāmies brīvi, brīvi izvēlamies un brīvi kustamies. Bez ierobežojumiem mēs varam piedzīvot Eiropu tās dažādajās formās, un mēs varam būt tas, ko mēs vēlamies kā pilsoņi, kā nācijas un kā atsevišķas identitātes. Mēs varam pētīt un strādāt jebkur ES, mums ir kopīga valūta, un mūsu nostāja pasaulē ir spēcīga.

Būdamas Savienības pilsoņi, mēs dzīvojam atrauti no jaunās pārvaldības sistēmas, brīvības telpā politiskās izvēles brīvība ir vāja. Kas nosaka Eiropas nākotni, no kā viņi pieņem rīkojumus, no kurienes tie ir leģitīmi? Mēs esam nodevuši savu suverenitāti transnacionālām struktūrām, kuras mēs nekontrolējam, kurš īsteno suverenitāti un kura vārdā? Kā ieceltā Eiropas Komisija pieņem tiesību aktus, kas nosaka un kas lemj par tās tiesību aktiem? Cik liela ir Eiropas Parlamenta politiskā vara, cik daudz ir Eiropadomei? Retoriski jautājumi, kritiski svarīgi lēmumi ES tiek pieņemti saskaņā ar pilnvarām, ko ikviens pauž Eiropadomē, slēgtās telpās, kur izšķirošs faktors ir katras valsts politiskā un jo īpaši ekonomiskā vara. Eiropas Komisija nosaka juridisko formu un uzskata, ka lēmumi nav apstrīdami, koplēmuma procedūra lēmumus padara daļēji demokrātiskus. Cik viegli Savienības iedzīvotājiem ir ievērot šos lēmumus par labirinītu, ko viņi var lepoties un kam viņi var uzticēt atbildību? Eiropas pārvaldības modelim trūkst pārskatatbildības, trūkst demokrātiskas kontroles un trūkst tautas mandāta. Veidojas politiskās kastas, un tās tiek ieceltas ar procedūrām, kas ir sarežģītas parastajam iedzīvotājam, vienkāršas tautas vēlēšanas izskatās senākas, un tā, kurai ir vara Eiropā, labāk pārzina Eiropas “labumu” nekā jebkurš cits. Bieži vien Eiropa debatē par vērtībām kā aizsegu savām kļūmēm, debatēs par klimata pārmaiņām slēpjas, ka mēs esam viens no lielākajiem piesārņotājiem pasaulē, debates par mieru slēpjas, ka mēs esam viens no lielākajiem ieroču tirgotājiem, un mūsu paustais skepticisms par autoritārismu, kas dominē lielākajā daļā pasaules, slēpj mūsu demokrātijas deficītu.

Ekonomikas milzīgā un politiskā pundurainība

ES trūkst politiskās autonomijas, ES jautājumi tiek risināti, pamatojoties uz atsevišķām interesēm, risinājumi ir drīzāk regulatīvi, nevis reformisti, un vairumā gadījumu tā veic kompromisus un nelielus soļus, kamēr pasaule radikāli mainās. Veids, kādā lēmumi atkārto nevienlīdzību un nedod ES vajadzīgo impulsu. Valstu valdības daudzkārt izskatās kā grēkeļi, vienīgās atbildīgās, kas ir vienīgās, kuras ir pakļautas debatēm un vēlēšanu strīdiem. Sistēma, kas slēpj Eiropas iestāžu politisko nepiemērotību, to nespēju tuvināt ES, kā tā ir, kā sistēmu, kurā darbojas cieši savstarpēji atkarīgas struktūras, kam nepieciešama saskaņota pieeja. ES trūkst skaidri noteiktas līderības, kas attiecas uz visu, pieņemot lēmumus visiem, kas izmanto varu un prestižu no visa kopuma, kas vieno visu.

Ko mēs prasām

Mēs kā Eiropas pilsoņi prasām tiesības balsot tiem, kas pauž suverenitāti ES, pamatojoties uz drošību, sociālo kohēziju un mūsu visu labklājību. Trīs secīgas krīzes — parādu krīze, pandēmijas krīze un karš Ukrainā — liecina par nepieciešamību. Eiropas pārvaldība, kuras pamatā ir demokrātiski procesi, ir šķērslis autoritārismam, no kura mūsu tautas ir cietušas un cīnījušās, lai izbēgtu. Ir steidzami vajadzīga Eiropas iestāde, kas savu prestižu un atbalstu iegūst no Eiropas tautu puses, kas ir leģitimēta Eiropas tautu apziņas ziņā. Tās ir iezīmes, kas ļaus Eiropas iestādei ātri un efektīvi pieņemt lēmumus, padarīs to par saliedētu saikni starp mums, nevis manipulācijām un priekšvēsturi, nevis varas izpausmi no stiprākajiem līdz vājākajiem.

Mēs atzīstam, ka pāreja uz skaidru Eiropas iestādi, kas mūs pārstāv demokrātiski, nav viegla, taču tā ir nepieciešama, un tā ir neizbēgama. Ir pienācis laiks Eiropas Konstitūcijai pārtraukt darbu kā projektu, bet panākt formālu un aktīvu darbību, un ES pienākums ir informēt iedzīvotājus par to, ka ir vajadzīga Eiropas Konstitūcija, kas nosaka saliedētu Eiropas valsti.

Publiskas debates var dot cerību. Mainīgajā pasaulē, kurā parādās jauni spēki, kurā izplatās autoritārisms un kurā izplatīsies politiski vienoti, demokrātiska Eiropa aizstāvēs savas vērtības, tai būs spēcīga klātbūtne, tā joprojām būs labklājības un brīvības vieta. Kopā mēs varam uzvarēt.

Publiskajās debatēs var rasties bažas par to, ka: Bagātība apzinās, ka apdomīgs federālo līdzekļu pārskaitījums neatņems tiem bagātību, bet gan radīs bagātību, kurā tie var paņemties, pastāv šādi vēsturiski piemēri. Valsts drošības veicinātāji apzinās, ka Eiropas mēroga drošības sistēma efektīvāk nodrošina stabilitāti, novērš reģionālus konfliktus un no tā izrietošās bēgļu plūsmas, nodrošina netraucētu piekļuvi dabas resursiem un stabilizē preču cenas. Mazākas valsts atbalstītāji apzinās, ka spēcīga pārvalstiska valsts struktūra var labāk atbalstīt pašpietiekamību un inovāciju, palielināt ražīgumu, aizsargāt Eiropas rūpniecību un lauksaimniecisko ražošanu, citas lielās valstis ir veiksmīgi paveikušas un ieguvušas vadību. Nacionālās identitātes atbalstītāji apzinās, ka identitāte netiek pielīdzināta, bet tā ir Eiropas identitāte, un tā ir Eiropas identitāte, kas garantē nacionālo, rasu, seksuālo vai jebkuru citu identitāti.

Mēs esam skolēni no Grieķijas skolas, mēs detalizēti apspriedām, kas ir ES, kā tā mūs ietekmē un kā mēs kā rītdienas pilsoņi var to ietekmēt. Mēs redzam, ka vēsture attīstās, mēs apzināmies dziļās un spēcīgās attiecības, kas attīstās Eiropā. Šajā jaunajā paplašinātajā kontekstā mēs pieprasām būtiskas vēlēšanas, mēs prasām, lai mēs būtu tie, kas deleģē pilnvaras pārvalstiskā līmenī, lai nodrošinātu mūsu pamattiesības, paustu savas prasības, veidotu līdzsvarotas attiecības, izvairītos no konfliktiem, uzlabotu sadarbību un panāktu kolektīvu progresu. Mēs nepieņemam komiteju un padomju locekļus pieņemt lēmumu mūsu prombūtnes laikā. Mēs nepiekrītam Eiropas politiskās vides ķīnismam.

Eiropa, vecais kontinents, kontinents, kas aizsāka demokrātiju, apgaismojumu, cilvēktiesības un valsts, joprojām var radīt idejas, pārnacionāla konstitūcija ir vārti, un jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo drošāk mēs būsim mainīgā pasaulē.