HouseEurope! ir ieguvis vienu no pasaules augstākajiem arhitektūras apbalvojumiem 2025. gadā — tagad tā organizatori pulcē eiropiešus, lai parakstītu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ēku renovāciju varētu pārvērst ES tiesību aktos. Olaf Grawert ir Eiropas pilsoņu iniciatīvas HouseEurope arhitekts un organizators! Pilnvaras uz renovāciju, kuru mērķis ir esošo ēku renovāciju un atkalizmantošanu padarīt par vēlamo alternatīvu nojaukšanai un jaunai būvniecībai, nosakot “atkalizmantošanas tiesības”, kas atbalsta klimata mērķus, aizsargā kopienas un augstu vērtē esošos resursus. Šajā intervijā viņš runā par motivāciju uzsākt EPI, par izskatāmo jautājumu un iniciatīvas ierosinātajām izmaiņām un dalās atziņās par iniciatīvas kampaņas attīstību.
Olaf Grawert: Aiz tā slēpjas personisks stāsts: Es esmu daļa no arhitektu, sociologu, futūrologu un cilvēku grupas, kurus interesē politika un ekonomika, un mēs visi esam neapmierināti ar pašreizējo sistēmu, kurā mājokļi un visas ēkas ap mums vairs nav domātas cilvēkiem, bet tikai peļņas gūšanai. Ēkas ir kļuvušas par visdzīvotspējīgāko aktīvu.
Mēs visi - pērkot dzīvokli vai būvējot māju - vienmēr domājam: Vai tas ir arī labs ieguldījums? Šāda attieksme pret ēkām un mājokļiem kā finanšu produktiem rada pašreizējo situāciju, kad ēkas tiek nojauktas un pārbūvētas, nevis renovētas un pārveidotas. Ir jāsaprot, ka tieši tagad jaunas ēkas būvniecība vienmēr ir ātrāka, lētāka un vieglāka - lai katrs attīstītājs un investors nojauktu esošo ēku, lai uzbūvētu jaunu, kas vienmēr sola lielāku peļņu.
Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pareizais instruments HouseEurope!
Mēs izvēlējāmies Eiropas pilsoņu iniciatīvu pēc mērķa, un tas bija ilgāks lēmumu pieņemšanas process — mēs vispirms sev jautājām, vai izvēlēties vietējās, valsts vai Eiropas iniciatīvas. Mēs sapratām, ka mūsu temats, tāpat kā daudzi citi, neapstājas pie valstu robežām. Runa ir par klimatu un Eiropas mājokļu jautājumu. Tāpēc mēs nolēmām rīkoties Eiropas līmenī un lūgt Komisiju rīkoties. Turklāt valsts vai vietējā līmenī daudzi politiķi neatbalsta tādus sarežģītus tematus kā šis — tie nav temati, ar kuriem jūs viegli uzvarat vēlēšanās.
Iepazīstieties ar dažiem iedvesmojošiem attēliem un stāstiem par veco ēku pārveidi no visas ES
Mūsu pieredzei ar EPI līdz šim ir divas puses. Pragmatiskā puse — iniciatīvas sagatavošana, reģistrēšana, rīka apguve — ir pārsteidzoši vienkārša. Tas ir ļoti labi organizēts. Cilvēki bieži uzskata, ka ES procesi ir haotiski, taču EPI forums un EPI tīmekļa vietne patiešām ir labi strukturēti, tāpēc EPI sastādīšana un reģistrēšana nav izaicinājums — tas ir administratīvs uzdevums un diezgan veicams.
Sarežģītākā daļa ir pareiza tiesību akta priekšlikuma sagatavošana. Mēs sadarbojāmies ar juristu, kas specializējies Eiropas tiesībās, lai izstrādātu priekšlikumu, kam faktiski varētu būt ietekme. Mēs neprasām tikai pārtraukt nojaukšanu — mēs cenšamies radīt stimulus pārmaiņām. Lai to paveiktu, jums ir vajadzīgas juridiskās zināšanas. Lūk, ko mēs vēlētos mainīt Eiropas noteikumos:
- Ieviest nodokļu samazinājumus renovācijas darbiem visā ES. Tādas valstis kā Itālija vai Francija to jau dara — esošo ēku renovācija tiek aplikta ar mazākiem nodokļiem nekā jaunu ēku būvniecība. Piemēram, ja gleznotājs ierodas esošā ēkā Itālijā, nodoklis ir par 12 % mazāks nekā jaunā ēkā. Tas ir vienkāršs veids, kā padarīt renovāciju lētāku.
- Līdzsvarot risku/potenciālo novērtējumu. Pašlaik bankas, novērtējot renovācijas projektus, koncentrējas uz riskiem. Inženieri un arhitekti sastāda garus potenciālo risku sarakstus, bieži vien pamatojoties uz spekulācijām. Mēs ierosinām bankām arī novērtēt un uzskaitīt veco ēku potenciālu, jo tas nekad netiek ņemts vērā. Tā rezultātā bankas vienmēr izvēlas finansēt jaunas ēkas, nevis vecās.
- Dodiet vērtību iemiesotajai enerģijai. Ēkas “uzglabā” daudz enerģijas un CO2, ko izmanto būvniecības procesā. Kad jūs tos nojaucat, visa iemiesotā enerģija tiek izšķērdēta, un ir vajadzīgs vairāk enerģijas, lai to uzbūvētu no jauna. Tas ir divkāršs kaitējums. Ja mēs piešķiram vērtību enerģijai, kas jau atrodas ēkā, ir stimuls to saglabāt.
- Atbalsta subsīdijas renovācijai. Pašlaik lielākā daļa subsīdiju ir paredzētas jauniem mājokļiem, jo īpaši neapbūvētai zemei. Ir maz subsīdiju, ja tādas vispār ir, esošo ēku renovācijai. Tam ir jāmainās.
Pilnu iniciatīvas priekšlikumu skatīt šeit.
Kā HouseEurope! plāno sasniegt vienu miljonu parakstu visā Eiropas Savienībā
Lielākais izaicinājums, protams, ir parakstu vākšana. Tehniski process ir vienkāršs — jūs dodaties uz tīmekļa vietni un ievadāt savus datus, taču ir grūti aktivizēt miljonu cilvēku. Šodien mūs kaitina pat tas, ka mums ir jāievada parole savos tālruņos. Mēs vēlamies, lai viss darbotos, izmantojot sejas skenēšanu, tāpēc pat vienkāršas veidlapas aizpildīšana šķiet kā piepūle.
Mūsu stratēģija ir veidot informētu auditoriju — cilvēkus, kas saprot un atbalsta šo mērķi. Stratēģi mums pastāstīja, ka ir divi veidi: “zivs” — paraksti no cilvēkiem, kuri īsti nesaprot šo tematu vai veido izpratni un reālu atbalstu. Mēs izvēlējāmies otro. Mūsu mērķis ir izveidot vēstnieku tīklu — cilvēkus, kas runās par iniciatīvu un palīdzēs mums iegūt atbalstu. Ja mums būtu 3000 vēstnieku, kas savāktu vienu parakstu dienā, mēs sasniegtu miljonu gadā.
Mums kā būvniecības nozares iniciatīva bija skaidrs, ka vispirms jāaktivizē mūsu pašu tīkls. Ļoti agri mēs pārliecinājām slavenos arhitektus kļūt par vēstniekiem. Tas deva iniciatīvai lielu nozīmi — pēkšņi citi bija gatavi ar mums runāt. To tīkli, informatīvie biļeteni — tie ir uzticami avoti. Šī uzticība pāriet pie mums. Tātad, ja viņi izsūta aicinājumu uz rīcību, viņu auditorija, visticamāk, sekos.
Mums ir decentralizēta kampaņu struktūra, un mēs paļaujamies uz to, ka partneri rīkosies neatkarīgi. Ir grūti centralizēti vadīt Eiropas mēroga kampaņu. Katra valsts šo tematu uztver atšķirīgi. Austrijā tiesību akti jau ir tuvu mūsu priekšlikumiem, tāpēc atbalsts ir spēcīgs. Francijā, pat ar līdzīgiem likumiem, kultūra ir vairāk vērsta uz protestiem, un jums joprojām ir jācīnās pret nojaukšanu.
Mēs nodrošinām materiālus, bet lūdzam vietējos partnerus iepazīstināt ar saviem stāstiem un naratīviem. Mums ir 10 galvenās valstis, bet mums ir partneri visās 27 valstīs, un mēs tās esam sadalījuši komandā. Katrs no mums pārvalda trīs līdz piecas valstis, izmantojot e-pastu, WhatsApp un Telegram.
Kaut ko mēs uzzinājām par laiku. Mums bija vajadzīgi divi gadi, lai sagatavotos, jo mūsu tēmai trūka izpratnes. Mēs pat izveidojām dokumentālo filmu, lai to izskaidrotu.
Retrospektīvi, mēs varbūt būtu varējuši uzsākt agrāk. Dažkārt ir labāk sākt ātrāk. Divu gadu gaidīšana var zaudēt impulsu. Cilvēki lūgs, kur parakstīties, un jums būs jāsaka: “Vēl nav.” Tas var izšķiest enerģiju.
Mans padoms nākamajiem organizatoriem: Ja veltāt laiku sagatavošanās darbiem, agrīni apkopojiet kontaktinformāciju — informatīvus biļetenus, e-pastus. Tāpēc, ka jums būs no jauna jāiesaista šie cilvēki, kad pienāks laiks.
Saņemiet pielāgotus juridiskus, kampaņas vai līdzekļu vākšanas padomus no foruma ekspertiem
Noskatieties Olaf Grawert videoklipu “Building support coalitions: EPI iekšējās informācijas turētāju ieteikumi”
- Kategorijas
EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.
Ierakstīt komentāru