EPI atdzīvināšana — sekmīgo iniciatīvu pārraudzības uzlabošana

Līdz ar jauno regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, ir ļoti svarīgi, lai Eiropas un valstu iestādes darītu visu iespējamo, lai šā ES līdzdalības instrumenta atjaunošana būtu sekmīga. Nesen publicētajā dokumentā “Sešu idejas Eiropas demokrātijas atjaunošanai” mani kolēģi un es atbalstīju gan Eiropas, gan valstu parlamentu lielāku iesaistīšanos Eiropas pilsoņu iniciatīvā, jo īpaši sekmīgo iniciatīvu pēcpārbaudē. Pilnu rakstu atradīsiet šeit.

Pašlaik sekmīgo iniciatīvu pēcpasākumi galvenokārt ietver divus pasākumus: Komisija aicina privātas sanāksmes organizatorus apmainīties ar informāciju par iniciatīvu un tās mērķiem, un Eiropas Parlaments rīko atklātu uzklausīšanu, kas ļauj organizatoriem publiski iepazīstināt ar savu iniciatīvu un iesaistīties diskusijā ar ES politikas veidotājiem.

Ar jauno regulu no pašreizējiem trim līdz sešiem mēnešiem tiek pagarināts laikposms, kurā Komisijai jāizskata pilsoņu iniciatīvas, kas sekmīgi vākušas vajadzīgos parakstus. Tas ievērojami palielina apspriešanās, debašu un izpratnes veidošanas iespējas, pirms Komisija nāk klajā ar galīgo lēmumu par to, vai tā atbilst iedzīvotāju prasībām.

Lai gan šis pagarinātais izskatīšanas periods var likt iniciatīvas organizatoriem un atbalstītājiem justies uzklausītiem un nopietni uztvertiem savā iniciatīvā, kas ir sekmīgas līdzdalības instrumenta priekšnoteikums, galvenais jautājums ir par to, vai šī iespēja tiek izmantota. Tā ir visu iesaistīto ES un valstu iestāžu kopīga atbildība.

Eiropas Komisija var pienācīgi izmantot sešu mēnešu izskatīšanas periodu, rīkojot gan mērķorientētu, gan sabiedrisku apspriešanu par iniciatīvas tematu. Turklāt tas varētu atvieglot nejauši izvēlētu ES pilsoņu paneļdiskusijas organizēšanu, lai pārskatītu iniciatīvu mērķus un sniegtu Komisijai ieteikumu par turpmāko rīcību. Tas ļauj Komisijai noskaidrot, vai iniciatīvas mērķi ir plašāk atbalstīti no dažādām sabiedrības grupām.

Eiropas Parlamenta loma turpmākajā darbā ir vienlīdz svarīga. Papildus atklātajai uzklausīšanai Parlaments nesen ir grozījis savu Reglamentu, lai nodrošinātu, ka turpmākās veiksmīgās iniciatīvas tiks apspriestas plenārsēdē. Tas ir ļoti apsveicams solis, taču būtu svarīgi, lai visas šādas debates tiktu pabeigtas ar rezolūciju plenārsēdē. Tas ļauj pilsoņiem precīzi zināt, kur viņu ievēlētie pārstāvji pārstāv iniciatīvas priekšmetu, un var palīdzēt Komisijas lēmuma pieņemšanā.

Visbeidzot, mums ir jāredz arī ciešāka dalībvalstu iesaiste. Papildus Eiropas Parlamentam būtu ļoti lietderīgi, ja valstu parlamenti diskutētu un balsotu par sekmīgām iniciatīvām arī savās palātās. Tas ne tikai palīdzētu veicināt pārrobežu debates par iniciatīvu, bet arī radītu spiedienu uz dalībvalstu valdībām, kas ir pārstāvētas citā ES likumdevēja struktūrā, proti, Padomē, uzņemties atbildību, lai nodrošinātu, ka veiksmīgas iniciatīvas saņem tādu politisko apsvērumu līmeni, kāds tām pienākas.