Eiropas pilsoņu iniciatīva — saziņas šķēršļi?

Nesen ir panākta politiska vienošanās par jauniem noteikumiem attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Izmaiņas, kuru pamatā ir kopš to ieviešanas uzsākto iniciatīvu pieredze un to iniciatoru un virzītāju atsauksmes, ietver vairākus atzinīgi vērtējamus uzlabojumus un dažus ierobežojumus. Šajā amatā es aplūkošu iespējas un ierobežojumus, kas saistīti ar paziņojumu par iniciatīvu vākt parakstus.

Lai iniciatīva būtu sekmīga, ir ātri vajadzīga plaša publicitāte: katru mēnesi zaudējums nozīmē, ka par katru kreiso dienu ir vajadzīgs par 8 % vairāk parakstu.

Līdz šim parakstu vākšanas sistēma bija jāsertificē tās valsts informācijas drošības iestādei, kurā sistēma atrodas. Daudzos gadījumos sistēmas izveidi un revīziju varēja sākt tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija būs reģistrējusi iniciatīvu.

Tā kā sertifikācijas revīzija ilgst līdz mēnesim, tas nozīmēja zaudēto laiku parakstu vākšanai un organizāciju un preses meklēšanai, lai to publicētu, jo šo procesu varēja sākt tikai pēc tam, kad bija pieejama parakstu vākšanas sistēma.  

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem vākšanas posms nesākas automātiski reģistrācijas brīdī, bet to var atlikt uz sešiem mēnešiem, dodot laiku sagatavošanās darbiem.

Saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem iniciatīvas oficiālai uzsākšanai bija vajadzīgas septiņas personas. Ir kļuvis skaidrs, ka visas veiksmīgās iniciatīvas atbalstīja organizācijas, un dažas pat atbalstīja vairākas valdības.

Tika paustas baumas, ka to varētu uzskatīt par iespēju organizācijām būt vienai no iniciatorēm. Tas rada jautājumu, vai iniciatīva ir paredzēta, lai ļautu pilsoņiem aktīvi piedalīties demokrātiskajā procesā, vai arī tā sniedz esošajām organizācijām citu kanālu Eiropas likumdevēju lobēšanai. Faktiski dažas NVO ir apliecinājušas, ka tās ir sponsorējušas veiksmīgas iniciatīvas.

Visbeidzot, jaunie noteikumi par Eiropas pilsoņu iniciatīvām ļauj organizatoriem izveidot juridisku personu tikai iniciatīvas pārvaldības nolūkā. Tajā nav ņemta vērā NVO loma, bet tiek saglabāta atsevišķu iedzīvotāju loma.

Uz kādu atbalstu organizatori var paļauties, publicējot savu iniciatīvu? Eiropas iestādes uzskata, ka tām ir jābūt neitrālām, pat ja iniciatīvas mērķi ir proeiropeiski.

Tomēr Komisija finansē Eiropas pilsoņu iniciatīvas forumu. Forumu vada vairākas organizācijas, un tas palīdz ar padomiem un metodēm, tostarp attiecībā uz kampaņām.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir arī atbalsta grupa, un tā organizē ikgadēju “ECI dienu”. Tomēr šīs organizācijas paliek “EPI burbuļa” kompetencē, un tādējādi to palīdzība nav būtiska, lai sasniegtu plašāku sabiedrību.

Tomēr viņu palīdzība pieredzes apmaiņā varētu būt noderīga. Interesants jauno noteikumu aspekts ir tas, ka dalībvalstīm ir jāizveido kontaktpunkti, lai bez maksas sniegtu informāciju un palīdzību organizatoru grupām.

ES domāju, ka visas Eiropas interesēs ir izveidot platformas, lai sasniegtu plašu Eiropas iedzīvotāju auditoriju, lai popularizētu notiekošās iniciatīvas, vienlaikus saglabājot neitralitāti attiecībā uz to saturu.