Līdzdalības demokrātija pilsoniskai Eiropai: izaicinājumi un perspektīvas

2019. gada 9. un 10. augustā Eiropas pilsoņu iniciatīvas komanda piedalījās Arvamus festivālā Paide (Igaunija), lai tiktos ar iedzīvotājiem, kas dedzīgi par Eiropas politiku, un vēlētos uzzināt vairāk par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Apmeklētāji piedalījās paneļdiskusijā par līdzdalības demokrātiju ES un vairākos citos pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot viņu zināšanas par šo rīku.

“Eiropas pilsoņu iniciatīva: Līdzdalības demokrātija pilsoniskai Eiropai”

Nosaukums “Eiropas pilsoņu iniciatīva”: Līdzdalības demokrātija pilsoniskai Eiropai”, Eiropas un valstu eksperti līdzdalības demokrātijā, kas diskutēja par Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā pilsoņu līdzdalības instrumentu; tās līdzība un atšķirības ar Igaunijas pilsoņu iniciatīvu, kā arī problēmas, risinājumi un paraugprakse līdzdalības demokrātijas jomā Eiropā.

Debates vadīja Atvērtās Igaunijas fonda izpilddirektors Mall Hellam,

savākti; György Schöpflin, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un referents par regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu; Pascal Herry, Eiropas Komisijas Eiropas pilsoņu iniciatīvas grupas vadītājs; Pirkko Valge, Good Deed Foundation izpilddirektors; Marta Pardavi, Ungārijas Helsinku komitejas līdzpriekšsēdētāja; Martin A. Noorkõiv, Domus Dorpatensis fonda izpilddirektors, Good Citizen direktoru padomes priekšsēdētājs un Igaunijas bezpeļņas organizāciju tīkla padomes loceklis.

Ko nozīmē būt ES pilsonim un kā ES iestādes tuvojas viņiem?

Eiropas pilsoņa statusa nozīme ir galvenais elements, lai saprastu, kāda ir līdzdalības demokrātija.  Jēdziens “pilsoņi” ir būtisks Eiropas Savienības idejas elements; ikviens dalībvalsts pilsonis ir ES pilsonis. Eiropas iestādes dara visu iespējamo, lai tuvinātu pilsoņus un dotu viņiem iespēju aktīvi darboties ES politikas sistēmā. Tas attiecas arī uz Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbību. Piemēram, Eiropas Komisija vadīja instrumenta reformu, lai padarītu to lietotājdraudzīgāku. To piemēros no 2020. gada janvāra. Šī reforma ietver arī to, ka Eiropas Parlaments nodrošinās plašākas debates par katru veiksmīgo iniciatīvu.

Līdzdalības demokrātija Igaunijā un ES: iezīmes un problēmas

Pirkko Valge (Food Deed Foundation CEO) un Martin A. Noorkõiv (Igaunijas bezpeļņas organizāciju tīkla priekšsēdētājs) uzsvēra, ka ES valstīs pastāv spēcīgas vēsturiskas atšķirības cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Igaunijā ir nesena pilsoņu aktīvisma vēsture, un pilsoniskā sabiedrība pakāpeniski sāk rīkoties. Igaunijas pilsoņi ir īpaši iesaistīti bērnu un dzīvnieku aizsardzībā, kā arī izglītībā un vidē.

Ungārijas Helsinku komitejas līdzpriekšsēdētāja Marta Pardavi uzsvēra problēmas, kas saistītas ar plašas Eiropas pilsoņu iniciatīvas kampaņas īstenošanu, jo ir jāsapulcina liels skaits cilvēku un jāparaksta daudzi paraksti. Tiešsaistes kampaņas īstenošana sociālajos plašsaziņas līdzekļos ietver arī dažus praktiskus un juridiskus šķēršļus. Šajā ziņā būtisks jautājums ir tas, ka Facebook ir ieviesis ļoti stingrus noteikumus par politisko kampaņu popularizēšanu, kas var ietekmēt iespēju popularizēt iniciatīvu tiešsaistē.

Viņa arī salīdzināja situāciju Igaunijā ar Ungārijas gadījumu. Viņa paskaidroja, ka, lai gan Igaunijā un Ungārijā ir līdzīgi līdzdalības demokrātijas instrumenti, piemēram, referendumi, parakstu kolekcijas, tiešsaistes aktīvisma rīki, kolektīvās finansēšanas kampaņas, aktīvisms Ungārijā, saskaras ar vairākiem šķēršļiem. Kā piemēru M. Pardavi minēja “Īpašo imigrācijas nodokli”. Šis noteikums paredz, ka ikvienam, kas vēlas publiski runāt vai apspriest imigrācijas jautājumus, ir jāmaksā nodoklis, jo darbība tiek uzskatīta par imigrācijas veicināšanu.

Noslēgumā debates noslēdzās ar jautājumu: “Kā mēs varam panākt lielāku pilsoņu līdzdalību demokrātiskajā procesā?” Ierosinātā atbilde bija tāda, ka iedzīvotājiem ir jājūtas kā politikai, nevis “netieša lieta”, bet gan kaut kas labi, un ka mobilizācija nekad nav nelietderīga, kamēr iestādes apņemas iesaistīties konstruktīvā dialogā par pilsoņu bažām.