Eiropas pilsoņu iniciatīva izvirza strīdīgus politikas jautājumus Briselē: tā ir iespēja demokrātiskai politikai

Eiropas pilsoņu iniciatīva izvirza strīdīgus politikas jautājumus Briselē: tā ir iespēja demokrātiskai politikai.

Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir spēkā jau vairāk nekā 8 gadus, tomēr šķiet, ka šis instruments vēl nav pilnībā izmantots. Iemesls ir tāds, ka EPI uzmanības centrā un novērtēšanā parasti nav pievērsta uzmanība būtiskajam aspektam: atšķirībā no tā, kas bieži tika uzsvērts, EPI nav instruments, ar kuru politikas veidošanas ciklā var iekļaut jaunus jautājumus, bet gan iespēja padarīt politikas debates daudzveidīgākas un pretrunīgākas. Ja EPI vērtē no šāda viedokļa, nav iespējams par zemu novērtēt ietekmi, kāda tai jau ir bijusi, paverot iespējas piedalīties ES politikas veidošanā. No šāda viedokļa spriedumā par tā ietekmi uz ES politikas veidošanu ir jāuzsver, ka EPI ir radījusi iespēju vietējā līmeņa vēlēšanu apgabaliem un pretrunīgākiem jautājumiem piedalīties Eiropas debatēs.

Pēc dažām sākotnējām interpretācijām, kas norāda uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu kā pirmo transnacionālas tiešās demokrātijas piemēru, šķiet, ka vienprātība ir balstīta uz faktu, ka tā ir darba kārtības noteikšanas instruments, kas ļauj 1 miljonam Eiropas iedzīvotāju pieprasīt Eiropas Komisijai ierosināt Parlamentam un Padomei jaunus tiesību aktus. Tas liecina par to, ka pilsoņiem nav tieša vārda par viņu uzsāktā lēmumu pieņemšanas procesa rezultātiem — patiesībā ne pirmais, jo iniciatīva beidzas, kad Komisija to saņem, un projektu virzītāji to nevar atsaukt, ja viņi nepiekrīt Komisijas priekšlikumam, — un tādējādi viņu ieguldījums ir aicinājums iestādēm rīkoties.

Rezultātā lielākā daļa autoru ir norādījuši uz instrumenta nepilnībām: tā mobilizācijas izmaksas, tostarp juridiskās priekšvēstures pārbaudes un datu aizsardzības pienākumi pat pirms iesaistīšanās septiņu valstu transnacionālā kampaņā, nesniegs potenciālos ieguvumus, jo nav garantijas, ka no 98 plānotajām reģistrācijām tikai 5 iniciatīvas būs sasniegušas 1 miljona parakstu slieksni — priekšlikumu iesniegs Komisija. Neviens no sekmīgo EPI iniciatoriem, uz kuriem līdz šim atbildējusi Komisija, nav paudis gandarījumu par sava priekšlikuma rezultātiem, apstiprinot EPI ierobežojumus no tiešās demokrātijas viedokļa.

Tomēr šie pārskati, lai gan tie ir precīzi, neatspoguļo visu stāstu. Patiesais jautājums ir par to, kāpēc iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas turpina izmantot un ES iestādes turpina reformēt instrumentu, kas ir tik acīmredzami nepiemērots paredzētajam mērķim. Atbildei ir jāatrodas kaut kur citur. Neraugoties uz institucionālajiem ierobežojumiem, EPI joprojām ir spēcīgs rīks kampaņu rīkkopā. Pirmkārt, sākot ar apspriešanos ar pilsoņiem un beidzot ar apspriežu paneļdiskusijām, ES iestādes ir ieguldījušas zināmu politisko kapitālu, lai pavērtu iespējas piedalīties politikas veidošanā ārpus Briseles burbuļa, un EPI ir daļa no šīs stratēģijas. Šajā ziņā kampaņa, kas vērsta uz Briseli par šo platformu, prasa lielāku institucionālo un politisko ietekmi nekā vienai kampaņai, kas balstās uz lielāku skaitu parakstu tiešsaistes platformās. Otrkārt, pieaugošā ES politizācija padara spēju sasniegt un mobilizēt dažādus tautas vēlēšanu apgabalus ES jautājumos par retu un vērtīgu spēju. Jau gadiem ilgi Komisijas amatpersonas un EP deputāti neuzticas pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri apgalvo, ka runā konkrētu iemeslu vārdā, apgalvojot, ka lielākā daļa aktīvistu, kas atrodas Briselē, ir gan ES burbuļa dalībnieki, gan paši. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām tagad ir atzīts instruments, lai parādītu ne tikai tā cēloni, bet arī to, ka tās var atsaukties uz sociālās pārstāvības rādītāju transnacionālajā Eiropas publiskajā telpā.

Tas ir divkāršs zobens, jo to var izmantot, lai apstrīdētu to organizāciju pārstāvības pakāpi, kuras nevar organizēt šāda veida kampaņas vai vienkārši izvēlēties atbalstīt stratēģiskākus un politikas ziņā efektīvākus darbības veidus. Jebkurā gadījumā tas, ka vietējās organizācijas un grupas, kas darbojas kā ārēji Briselē, izmanto EPI, lai apstrīdētu organizācijas Briseles burbulī. Kopā ar Álvaro Oleart mēs esam argumentējuši, ka šis process tiek īstenots tādos gadījumos kā Eiropas pilsoņu iniciatīva cīņai pret abortu “Viens no mums” un neoficiāla parakstu vākšana “Stop TTIP”, kurā tika iedibināti reliģiskie un tirdzniecības politikas aktīvisti Briselē, kur kampaņu mērķis bija gandrīz tikpat liels kā pašas ES iestādes. Daži tīkli, kas attīstās saistībā ar EPI, pēc tam tiek izveidoti, tādējādi palīdzot padarīt diskusiju vidi daudzveidīgāku.

Attēls. Iekšējs — ārējs izaicinājums aptuveni 5 kampaņām: Viens no mums, “Merth to Water”, “Stop TTIP”, “Plašsaziņas līdzekļu plurālisms” un “Izveidot Eiropu”

EPI arī palīdz politikas debates tuvināt tām, kas notiek ES publiskajā telpā. Viena no sekām ir tā, ka polarizācijas problēmas, kas rodas valstu publiskajās debatēs, tiek eiropeizētas arī ar tādiem jautājumiem kā prostitūcijas aizliegšana, legalizētas narkotikas vai jau minētais aborts, kas tiek izpludināts ar EPI starpniecību. Lai gan minētie EPI institucionālie trūkumi līdz šim nav ļāvuši šo iniciatīvu priekšmetu pārvērst nozīmīgās politikas debatēs, tas palīdz tuvināt ES politikas veidošanu politizētākām debatēm. Tas pats par sevi nav labs vai slikts, bet var palīdzēt padarīt transnacionālas saiknes un kampaņas īstenojamākas nekā iepriekš.

EPI palīdz tuvināt ES politikas debates vietējā līmeņa publiskajai sfērai, nodrošinot iespēju grupām, kas spēj pievērst ES iestāžu uzmanību politizētiem jautājumiem dažādās dalībvalstīs. Līdz šim tas nav izpaudies kā jaunas politikas veidošana; un šis politizācijas veids ne vienmēr dod labumu ES. Tā drīzāk var palīdzēt to deleģitimizēt, ja tā sistemātiski noslīdētu, lai gan EPI būtu veiksmīgas.

EPI nav izraisījusi ES jautājumu politizāciju, un tā nemainīsies ar jebkādām institucionālām reformām. Tomēr ES varētu vēlēties nodrošināt, lai šis instruments tiktu ņemts vērā tiem, kas varētu vēlēties atbalstīt politikas priekšlikumus ar iespēju tikt uzklausītiem iestāžu forumos, sniedzot atbalstu publiskajā telpā viena miljona parakstu veidā. Diskusijās par reformām ES iestādes ir nolēmušas nedot projektu virzītājiem lielāku ietekmi uz rezultātu, kas var būt juridiski grūts vai neiespējams, bet tās varētu vēlēties apsvērt alternatīvu: samazināt neveiksmes izmaksas.