Par iniciatīvu “Konversijas prakšu aizliegums”
“Konversijas prakšu aizliegums” (pilns nosaukums – “Konversijas prakšu aizliegums Eiropas Savienībā”) bija trīspadsmitā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI), kas sekmīgi savāca vairāk nekā vienu miljonu derīgu parakstu. Iniciatīva tika reģistrēta 2024. gada 24. janvārī, un parakstu vākšana oficiāli sākās 2024. gada 17. maijā, atzīmējot Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju.
Konversijas prakses ir pasākumi, kuru mērķis ir mainīt, apspiest vai nomākt LGBTIK+ personu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un/vai dzimuma izpausmi. Ar šo iniciatīvu organizatori aicināja Eiropas Komisiju ierosināt saistošu juridisku aizliegumu attiecībā uz konversijas praksēm, kas vērstas pret LGBTIK+ personām visā Eiropas Savienībā. Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais referents 2020. gadā kvalificēja konversijas prakses kā spīdzināšanas veidu, un kopš tā laika arvien palielinās to Eiropas valstu skaits, kas ir ieviesušas šo prakšu juridisku aizliegumu. Līdz tam, kad tika sasniegts iniciatīvas mērķis, astoņas ES dalībvalstis jau bija noteikušas konversijas prakšu aizliegumu.
Pēc tam, kad bija sekmīgi pabeigta parakstu vākšanas kampaņa un parakstu derīguma pārbaude, šī iniciatīva 2025. gada 17. novembrī tika oficiāli iesniegta Eiropas Komisijai kopā ar sertifikātiem, kas apstiprināja 1 128 063 parakstu derīgumu. Eiropas pilsoņu iniciatīvas izskatīšanas procesa ietvaros organizatori tikās ar gatavības, krīžu pārvarēšanas un līdztiesības komisāri Adžu Labibu 2025. gada 12. decembrī un iepazīstināja ar savu priekšlikumu atklātajā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā 2026. gada 2. martā.
Eiropas Komisija 2026. gada 13. maijā pieņēma oficiālu atbildi un izklāstīja to paziņojumā (sk. paziņojumu presei). Tajā pašā dienā komisāre A. Labiba tikās ar organizatoriem un sniedza publisku paziņojumu (sk. video).
Savā novērtējumā Komisija analizēja pieejamos juridiskos risinājumus un apņēmās pieņemt Komisijas ieteikumu, kurā dalībvalstis tiktu aicinātas aizliegt konversijas prakses. Komisija arī atkārtoti apliecināja, ka ikvienam LGBTIK+ kopienas loceklim ir jābūt iespējai būt tam, kas viņš ir, un dzīvot ar lepnumu, brīvi no vardarbības, diskriminācijas un bailēm.
Iniciatīva “Konversijas prakšu aizliegums” pierādīja, ka apņēmīga pilsoniskās sabiedrības organizatoru grupa var sekmīgi iesaistīt iedzīvotājus visā Eiropā, iekļaut būtiskus jautājumus ES darba kārtībā un sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES politikas izstrādē.
Iniciatīva reģistrēta:
2024. gada 24. janvārī
Parakstu vākšanas sākuma datums:
2024. gada 17. maijs
Parakstu vākšanas beigu datums:
2025. gada 17. maijs
Parakstu derīguma pārbaude:
2025. gada 16. jūnijā
Iniciatīva iesniegta:
2025. gada 17. novembrī
Uz iniciatīvu atbildēts:
2026. gada 13. maijā
Kādi faktori veicināja to, ka šai iniciatīvai izdevās savākt pietiekami daudz parakstu?
Kampaņas panākumu pamatā bija organizatoru apņēmība.
Būtiska nozīme bija spēcīgu partnerību veidošanai.
Liela nozīme kampaņā bija spēcīgai klātbūtnei tiešsaistē.
Iniciatīvas pamatā esošā stratēģija
Sagatavošanās
Ideja par iniciatīvu “Konversijas prakšu aizliegums” radās galvenajam organizatoram Mateo Gardžulo (Mattéo Garguilo), kad viņš vēl mācījās vidusskolā, proti, trīs līdz četrus gadus pirms šīs iniciatīvas uzsākšanas. Ap 2020. gadu Francijā, no kurienes nāk Mateo, liela sabiedrības uzmanība tika pievērsta jautājumam par konversijas praksēm. Konversijas prakses (sauktas arī par “konversijas terapijām”) ir pasākumi, kuru mērķis ir mainīt, apspiest vai nomākt LGBTIK+ personu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimuma izpausmi. Mateo bija pārsteigts par to, ka šādas prakses aizvien ir likumīgas daudzās Eiropas valstīs, un tikai astoņas no 27 ES valstīm ir noteikušas to juridisku aizliegumu.
Vienlaikus Mateo bija radusies liela interese par līdzdalības demokrātiju un iedzīvotāju iesaisti, arī par tādiem instrumentiem kā kopīga referenduma iniciatīva Francijā. Viņš atzina, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir piemērotākais instruments šā jautājuma aktualizēšanai Eiropas līmenī.
Lai uzsāktu šo iniciatīvu, Mateo kopā ar diviem draugiem 21 gada vecumā, studējot Lionas Politikas studiju institūtā (I.E.P.), nodibināja ACT – Eiropas asociāciju pret konversijas terapiju.
Lai piesaistītu atbalstu šai kampaņai, Mateo un pārējie ACT līdzpriekšsēdētāji vērsās pie LGBTIK+ un cilvēktiesību organizācijām visā Eiropā. Viņi nosūtīja vairāk nekā 500 e-pasta vēstuļu organizācijām, meklējot partnerus, kuri vēlētos kopā ar viņiem īstenot kampaņu. Tā kā viņu organizācija bija tikko izveidota, sākotnēji viņiem bija grūti iegūt lielāku organizāciju atbalstu. Tomēr, pateicoties neatlaidībai, viņiem izdevās apvienot 12 LGBTIK+ tiesību aizstāvības asociācijas no 12 dažādām ES dalībvalstīm, lai kopīgi uzsāktu šo iniciatīvu.
Līdzekļu vākšana un resursi
Organizatori nesaņēma nekādu finansiālu atbalstu šai iniciatīvai. Viņi apsvēra iespēju piesaistīt ziedojumus, tomēr galu galā nolēma neuzsākt līdzekļu vākšanas kampaņu. Tā kā komanda bija neliela un tai bija ierobežots laiks un kapacitāte, viņi secināja, ka ar līdzekļu vākšanu saistītais administratīvais darbs (piem., dokumentu sagatavošana, saziņa ar potenciālajiem ziedotājiem un finansējuma pārvaldības prasību izpilde) novirzītu vērtīgus resursus no viņu galvenā mērķa sasniegšanas.
Tā vietā organizatori izvēlējās savus resursus veltīt atbalstītāju piesaistei un parakstu vākšanai, par galveno prioritāti nosakot kampaņas īstenošanu, nevis līdzekļu piesaisti.
Kampaņas stratēģija
Parakstu vākšanas posmā kampaņā “Konversijas prakšu aizliegums” notika negaidīts pavērsiens. Lai gan parakstu vākšana sākās 2024. gada maijā, līdz 2025. gada aprīlim šī iniciatīva savāca tikai aptuveni 234 000 parakstu. Bija atlicis tikai viens mēnesis, bet organizatoriem vēl bija jāsavāc vairāk nekā 770 000 parakstu, lai sasniegtu noteikto robežvērtību.
Organizatori atzina, ka salīdzinājumā ar citām kampaņām par pamattiesībām, piemēram, kampaņām par tiesībām uz abortu, konversijas prakses joprojām bija salīdzinoši maz zināms jautājums, tādēļ iedzīvotāji retāk bija gatavi atbalstīt šo iniciatīvu. Šī problēma bija īpaši izteikta valstīs, kurās LGBTIK+ personu tiesības joprojām ir mazāk nostiprinātas, tādēļ bija grūtāk piesaistīt partnerorganizācijas un veicināt sabiedrības interesi par šo jautājumu.
Turklāt kampaņa pilnībā balstījās uz brīvprātīgo studentu komandu. Viņiem EPI īstenošana bija pilsoniskās aktivitātes izpausme, un to viņi veica līdztekus studijām. Sociālie mediji, jo īpaši Instagram, kļuva par kampaņas galveno komunikācijas un atbalstītāju piesaistes kanālu.
Desmit dienas pirms parakstu vākšanas posma beigām organizatori uzsāka izšķirošu pasākumu, kas mainīja šīs kampaņas gaitu. Viņi sāka sazināties ar iespējami lielu skaitu ietekmētāju, mākslinieku un politiķu, aicinot viņus publiski paust atbalstu šai iniciatīvai un mudināt savus sekotājus to parakstīt.
Viena no pirmajām sabiedrībā zināmajām personām, kas atsaucās, bija beļģu dziedātāja Angèle, kura aicināja savus Instagram sekotājus atbalstīt šo iniciatīvu. Viņas vēstījums bija vienkāršs un saistošs – viņa apsolīja noskūpstīt savu slaveno suni par katru fanu, kurš atbalstīs šo EPI.
Pēc Angèle un franču dziedātājas Hoshi publiskā atbalsta šai kampaņai pievienojās daudzi citi mākslinieki. Tikai dažās dienās šī iniciatīva ieguva vēl aptuveni 500 000 parakstu.
Līdzīga dinamika bija vērojama arī politiskajā jomā. Izmantojot kādas feministu organizācijas izveidotos kontaktus, Francijas kreisā spārna partija kļuva par pirmo politisko partiju, kas atbalstīja šo iniciatīvu, un tai sekoja Sociālistu partija un Zaļie. Kampaņas pēdējā dienā Francijas prezidents Emanuels Makrons sociālajos medijos publicēja vēstījumu, kurā atbalstīja šo iniciatīvu. Aptuveni 30 minūtes vēlāk Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs arī publiski mudināja iedzīvotājus parakstīties.
Organizatori arī lūdza atbalstu komandai, kas vadīja veiksmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Mana balss, mana izvēle”. Slovēnijas organizatori piekrita palīdzēt, izmantojot tīklu, ko viņi bija izveidojuši savas kampaņas laikā, kurā nesen tika savākti gandrīz 1,2 miljoni parakstu.
Šī sadarbība izrādījās nenovērtējama. Tā palīdzēja kampaņai sasniegt pilsoniskās sabiedrības organizācijas Vācijā, savukārt Horvātijā iniciatīvai izdevās vienā dienā sasniegt valstij noteikto robežvērtību.
Organizatori arī apzinājās steidzamības nozīmi. Tā kā parakstu skaits tuvojās vienam miljonam, arvien vairāk cilvēku vēlējās piedalīties. Apvienojumā ar augošo sabiedrības interesi par LGBTIK+ tiesībām šī steidzamības sajūta radīja nepieciešamo dinamiku, lai kampaņa varētu gūt panākumus.
Francija kļuva par spēcīgāko kampaņas atbalsta bāzi. Vairāk nekā puse no visiem parakstiem tika savākti tieši šajā valstī, lielā mērā pateicoties Instagram kontam @lecoindeslgbt, kam bija būtiska nozīme iniciatīvas vēstījuma izplatīšanā. Šo kontu atbalstīja Francijas feministu kolektīvs NousToutes, kas arī palīdzēja piesaistīt atbalstītājus un sekmēja politisko kontaktu veidošanu.
Šī stratēģija atmaksājās. Ap plkst. 16.00 dienā pirms parakstu vākšanas posma beigām iniciatīva pārsniedza viena miljona parakstu robežvērtību. Līdz kampaņas oficiālajam noslēgumam bija izdevies savākt vairāk nekā 1,2 miljonus parakstu.
Parakstu vākšanas un pārbaudes process
Iniciatīva “Konversijas prakšu aizliegums” parakstu vākšanu oficiāli sāka 2024. gada 17. maijā – Starptautiskajā dienā pret homofobiju, transfobiju un bifobiju – un noslēdza to gadu vēlāk tajā pašā dienā.
Lielākā daļa iniciatīvas parakstu tika savākti kampaņas pēdējā nedēļā, apliecinot, ka EPI noslēguma posmos dinamika var strauji pieaugt.
Pēc parakstu vākšanas posma beigām iniciatīva 2025. gada 16. jūnijā tika oficiāli iesniegta dalībvalstīm pārbaudei. Pēc pārbaudes procesa par derīgiem tika atzīti 1 128 063 paziņojumi par atbalstu.
Iniciatīvas “Konversijas prakšu aizliegums” savākto paziņojumu par atbalstu skaits pa dalībvalstīm
Piezīme. Iniciatīva “Konversijas prakšu aizliegums Eiropas Savienībā” sasniedza minimālo parakstu skaitu desmit dalībvalstīs. Avots: Eiropas pilsoņu iniciatīvas tīmekļvietne, 2026. Pilnīga statistikas tabula par saņemtajiem paziņojumiem par atbalstu ir pieejama EPI tīmekļvietnes īpašā lapā.
Kampaņas laikā organizatori galvenokārt pievērsās valstīm, kas tradicionāli ir sasniegušas valstij noteikto EPI robežvērtību, piemēram, Francijai un Spānijai, un arī mazākām dalībvalstīm, attiecībā uz kurām tika uzskatīts, ka sabiedrības atbalsts konversijas prakšu aizliegumam ir īpaši plašs, to vidū Slovēnijai un Īrijai.
Pēc tam, kad tika sasniegta viena miljona parakstu robežvērtība, organizatori turpināja kampaņu, nevis to nekavējoties pārtrauca. Mērķis bija izveidot pietiekamu drošības rezervi gadījumam, ja pārbaudes procesā daļa parakstu tiktu atzīta par nederīgiem. Līdz kampaņas beigām viņi bija savākuši vairāk nekā 1,2 miljonus atbalsta paziņojumu, mēģinot nodrošināties, ka pēc pārbaudes paliek vairāk nekā viens miljons derīgu parakstu.
Šīs iniciatīvas ietekme
Pēc šīs iniciatīvas oficiālās iesniegšanas organizatori 2025. gada 12. decembrī tikās ar gatavības, krīžu pārvarēšanas un līdztiesības komisāri Adžu Labibu.
Atklāta uzklausīšana Eiropas Parlamentā
Iniciatīva tika prezentēta atklātā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā 2026. gada 2. martā. Uzklausīšanu organizēja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komiteja, piedaloties Lūgumrakstu komitejai (PETI) un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai (FEMM). Uzklausīšanā Parlamentā organizatori norādīja, ka labi apzinās ar tiesību aktu priekšlikumu izstrādi saistītās grūtības, un minēja Komisijas ieteikuma pieņemšanu kā pasākumu, kas varētu radīt ietekmi īsā laikā.
Šis temats joprojām tiek apspriests Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlaments 2026. gada 25. marta plenārsēdē rīkoja debates par šo iniciatīvu (sk. ierakstu šeit). Turklāt aptuveni mēnesi pēc tam, 2026. gada 29. aprīlī, LIBE komiteja pieņēma gada ziņojumu par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2024. un 2025. gadā. Šajā ziņojumā Komiteja ņēma vērā šīs iniciatīvas rezultātus, 57. punktā norādot, ka “dzimuma juridiskās atzīšanas procedūru trūkums ir pamattiesību pārkāpums; nosoda konversijas praksi, piemēram, praksi, kuras mērķis ir mainīt vai apspiest personas seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un/vai dzimuma pašizpausmi, jo tā ir pamattiesību pārkāpums, un mudina Komisiju vērsties pret šādu praksi ar konkrētām darbībām; turklāt šajā sakarībā mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiktu aizliegta konversijas prakse visās ES dalībvalstīs, kā turpinājumu Eiropas pilsoņu iniciatīvai “Konversijas prakses aizliegums Eiropas Savienībā””.
Eiropas Komisijas oficiālā atbilde
Eiropas Komisija jau bija ņēmusi vērā un minējusi iniciatīvu “Konversijas prakšu aizliegums” LGBTIQ+ līdztiesības stratēģijā 2026.–2030. gadam, kas pieņemta 2025. gada 8. oktobrī. Komisija paziņoja, ka tā “arī veicinās strukturētu dialogu par šo tematu, it īpaši ar ekspertu grupu LGBTIQ+ līdztiesības jautājumos, kas ir daļa no Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos. Pamatojoties uz pētījuma konstatējumiem, Komisija veiks atbilstošus pasākumus konversijas prakšu apkarošanai, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam dalībvalstīm, kurām šajā jomā ir izšķiroša nozīme. (..) Izstrādājot pieeju konversijas prakšu apkarošanai, Komisija it īpaši ņems vērā neseno Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Konversijas prakšu aizliegums Eiropas Savienībā””.
Pēc tam Eiropas Komisija 2026. gada 13. maijā pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīja savu oficiālo atbildi uz EPI (sk. paziņojumu presei).
Iniciatīvā Komisija tika aicināta ierosināt saistošu tiesību aktu, ar kuru visā Eiropas Savienībā tiktu aizliegtas konversijas prakses. Tomēr savā izvērtējumā Komisija secināja, ka, lai pieņemtu šādu tiesību aktu, vispirms būtu jāizveido jauns juridiskais pamats, Padomei vienprātīgi pieņemot lēmumu paplašināt ES noziegumu jomu sarakstu (“ES noziegumu jomas”), un tikai pēc tam varētu pieņemt direktīvu, pamatojoties uz šo juridisko pamatu. Komisija pauda uzskatu, ka šāda procesa sākšana nebūtu efektīvākais veids, kā apkarot konversijas prakses.
Tāpēc tā paziņoja, ka 2027. gadā pieņems Komisijas ieteikumu, kurā dalībvalstis tiks mudinātas aizliegt konversijas prakses. Minētā ieteikuma pamatā būs labā prakse, kas izstrādāta dalībvalstīs, kuras jau ir ieviesušas konversijas prakšu aizliegumu, un tas tiks sagatavots visaptverošā apspriešanās procesā, arī iesaistot ekspertu grupu LGBTIK+ līdztiesības jautājumos un jauno LGBTIK+ politikas forumu. Darbs balstīsies arī uz padziļināto pētījumu par konversijas praksēm; tā rezultāti gaidāmi 2027. gada sākumā.
Komisāre A. Labiba tikās ar šīs iniciatīvas organizatoriem dienā, kad tika pieņemta Komisijas atbilde, proti, 2026. gada 13. maijā, lai viņiem izskaidrotu tās saturu. Pēc tikšanās komisāre A. Labiba sniedza paziņojumu presei, kurā norādīja:
Leģislatīvā ietekme un turpmākie pasākumi
Organizatoru izjūtas par Komisijas atbildi bija dalītas. Viņi atzinīgi novērtēja to, ka Komisija nepārprotami nosodīja konversijas prakses un apņēmās mudināt dalībvalstis tās aizliegt, tomēr pauda nožēlu, ka Komisija izvēlējās neierosināt saistošu tiesību aktu ES līmenī.
Neraugoties uz to, organizatori un viņu tīkls apņēmās turpināt iestāties par šo jautājumu un ar to saistītiem tematiem, arī atbalstot citas Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kurās joprojām notiek parakstu vākšana.
Padomi un ieteikumi citu iniciatīvu organizatoriem
Organizācijā ACT, kas īstenoja šo iniciatīvu, bija tikai divi galvenie organizatori. Tomēr plašais tīkls, ko viņi izveidoja visā Eiropā, kļuva par vienu no šīs kampaņas lielākajām priekšrocībām. Cieša sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, brīvprātīgajiem, ietekmētājiem un partneru iniciatīvām ļāva šai kampaņai sasniegt daudz plašāku mērogu, nekā šāda neliela komanda būtu varējusi sasniegt viena pati.
Lai kampaņa būtu veiksmīga, bija svarīgi radīt dinamiku. Organizatori iesaka radīt steidzamības sajūtu, jo īpaši kampaņas pēdējos posmos, un sadarboties ar ietekmētājiem un satura veidotājiem dažādās valstīs. Tiklīdz kampaņa iegūst lielāku redzamību un līdzdalību tiešsaistē, sociālie mediji var būtiski paplašināt tās tvērumu un palīdzēt piesaistīt jaunus atbalstītājus.
Sākotnēji organizatori pievērsās dalībvalstīm, kurās, viņuprāt, bija lielākās iespējas sasniegt valstij noteikto robežvērtību, nevis mēģināja vienlaikus īstenot kampaņu visās valstīs. Kad vienā valstī tika radīta pozitīva dinamika, viņi novirzīja uzmanību uz nākamo, mudinot atbalstītājus sazināties ar vietējiem ietekmētājiem, māksliniekiem, sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un organizācijām, kas varētu palīdzēt izplatīt iniciatīvas vēstījumu.
Būtiska nozīme ir apņēmīgai komandai, kas patiesi tic iniciatīvas mērķim. Lai īstenotu EPI kampaņu, ir vajadzīga apņēmība un noturība, jo parakstu vākšanā var būt negaidīti pavērsieni un pozitīva dinamika var rasties jebkurā brīdī.
Papildu informācija
Papildu informācija par iniciatīvu “Konversijas prakšu aizliegums” ir pieejama EPI tīmekļvietnes lapā un šīs iniciatīvas Instagram lapā.
EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.
