“Eiropieši drošiem savienojumiem” aicina stingrāk regulēt satelītu megakonstelācijas

“Eiropieši drošiem savienojumiem” ir valstu un starptautisko organizāciju koalīcija, kas apzinās mūsdienu komunikācijas tehnoloģiju negatīvās sekas. Mēs uzsveram, ka mēs nepretojamies tehnoloģijām, bet gan par labu drošām tehnoloģijām un drošiem savienojumiem.

Eiropas pilsoņu iniciatīvā (EPI) “Apturēt ((5G)) — saglabāt savienotu, bet aizsargātu”mums ir 23 priekšlikumi. To vidū mēs aicinām nekavējoties noteikt moratoriju 5G satelītu megakonstelācijām visā pasaulē, līdz tiks novērsta negatīvā ietekme uz vidi (Eiropaspilsoņuiniciatīvas 17. priekšlikums), un mēs prasām, lai visu kosmosa projektu ietekmes uz vidi novērtējums tiktu noteikts par prioritāti Eiropas kosmosa politikā (Eiropas pilsoņuiniciatīvas priekšlikums Nr. 18).

Telesakaru satelītiem ir svarīga nozīme 5G stratēģijā, lai integrētu satelītus 5G tīklos.

Mēs esam nobažījušies, ka 5G ieviešana var būt eksperiments ar cilvēcību un vidi, jo daudzi pētījumi pierāda, ka pašreizējie radiofrekvenču elektromagnētiskie lauki (RF EMF) ir nedroši, un 5G pirms laišanas tirgū nav pārbaudīta ietekme uz veselību un vidi. Mūsu EPI un citos rakstos mēs aplūkojam daudzus citus jautājumus. Šajā pantā ir apspriests tikai viens no tiem.

Kā tas viss sākās

Cilvēki sāka iekarot telpu, 1957. gadā palaižot Zemes pirmo mākslīgo satelītu — Padomju Savienības satelītu Sputnik 1. Pēc Otrā pasaules kara kosmosa tehnoloģijas pavēra jaunas iespējas astronomiem izpētīt visu pasauli. Nesenā pagātnē ir sākusies tādu zemas orbītas satelītu laikmets, kuri nevēršas pret kosmosu, bet gan uz Zemi. Tās sniedz interneta, ģeogrāfiskos vai pat militāros pakalpojumus, un to skaits pašlaik strauji pieaug.

Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU) pieņēma inovatīvu jaunu, uz starpposma mērķiem balstītu pieeju sistēmu, kas nav GSO, ieviešanai, tostarp megakonstelācijas zemZemes orbītā. Amerikas Savienoto Valstu Federālā sakaru komisija (FCC) ir piešķīrusi daudzas licences satelītu konstelācijām un pat pieņēmusi racionalizētu vienotu licencēšanas sistēmu.

Dažas no FCC atļaujām un atļauto satelītu skaits:
Boeing(2021. gada 3. novembris) — 147 satelīti OneWeb
( 2020. gada 26. augusts) — 2000 satelīti Kupers
(2020. gada 30. jūlijs) — 3236 satelīti
ViaSat (2020. gada 23. aprīlis) — 20 satelīti Theia
(2019. gada 9. maijs) — 112 satelīti
Kepler (2018. gada 15. novembris) — 112 satelīti Telesat
( 2018. gada 15. novembris) — 117 satelīti LeoSat
(2018. gada 15. novembris) — 78 satelīti
SpaceX (2018. gada 29. marts) — 4425 satelīti
TOTAL 10275 satelīti

Lai gan ITU pārvalda bezvadu frekvences, nav starptautiskas struktūras, kas būtu pilnvarota regulēt satelītu palaišanu. Apvienotās Karalistes valdība 2020. gadā aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju sākt starptautiskas diskusijas, lai vienotos par to, kā valstīm būtu jārīkojas atbildīgi kosmosā, un 2021. gadā jaunais Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) vadītājs mudināja Eiropas līderus iejaukties un koordinēt darbību, lai novērstu to, ka SpaceX izpilddirektors Elon Musk kosmosa ekonomiku padara par savu personīgo rotaļu laukumu.

SATCON1 Zinātniskās organizācijas komitejas locekļi savā SATCON1 ziņojumā pauž bažas par to, ka daudzi uzņēmumi un daudzas valdības ir ierosinājušas izvietot 100,000 vai vairāk LEO. Daudzi citi zinātnieki ar bažām novēro šo attīstību, jo viņiem ir vairākas blakusparādības. Trīs no tiem ir minēti turpmāk.

Kredīti — Creative Commons Attribution 4.0 International License
New Starlink satelīti, kas atspoguļo saules gaismu. Attēlā 33 apstarošanas gadījumu apvienojums liecina, ka Brazīlijas dienvidos ir redzamas paralēlas svītras no “Starlink” satelītiem. Saulespuķes klāj priekšplānu, savukārt spilgts meteors tika aizķerts ar nejaušību augšējā labajā pusē.
Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/File:StarlinkTrails_Filter_1080.jpg 

Kosmiskie atkritumi

Zemzemes orbīta (LEO) tiek uzskatīta par mūsu planētas orbītu aptuveni 160–1000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Šī teritorija pieder pie atmosfēras (kā daļa no jonosfēras), un mijiedarbības ar apkārtni dēļ satelītiem ir īss kalpošanas laiks (aptuveni 5 gadi), un tie ir deorbēti, kad degšanas laikā tie bojā ozona slāni. To aizstāšana nozīmē, ka arvien vairāk satelītu sāks laikā, kad Eiropa cenšas panākt zaļo enerģiju.

Tajā pašā laikā satelītiem ir arī zināms kļūdu līmenis. Jonathan McDowell, kas ir astronoms Harvard-Smithsonian Astrophysics centrā: “Apmēram 2,5 % kļūmju rādītājs šajā nozarē nav pārāk slikts, bet, ja šis skaitlis attiecas uz visu SpaceX plānoto floti, tas var izraisīt vairāk nekā 1000 bojāgājušo satelītu.”

Tas savukārt var ievērojami palielināt sadursmju skaitu, kas izraisīs jaunu kosmisko atkritumu veidošanos (kolonijas kaskādes efekts, saukts par Kessler efektu).

Krievijas Centrālā mašīnbūves pētniecības institūta (kas ir daļa no Krievijas Valsts kosmosa korporācijas ROSCOSMOS) vadītājs Igor Bakaras nesenā intervijā (krievu valodā) saka, ka pašlaik orbītā netālu no Zemes ir aptuveni 7000 tonnu kosmosa atkritumu (kur ir vēl 3000 tonnu aktīvu kosmosa kuģu).

ASTRIAGraph — sistēma, kas ļauj monitorēt, novērtēt un verificēt kosmosa dalībnieku uzvedību, ir izstrādājusi interaktīvu karti, kurā redzami objekti ap Zemi un kurā varat pārbaudīt “Show wastes” lodziņu, lai parādītu atkritumus.

Gaismas un radio piesārņojums

Mākslīgo objektu skaits Zemes orbītā jau nopietni ierobežo astronomiskos novērojumus ne tikai optiskajā, bet arī radiofrekvenču spektrā.

Astronomija un astrofizika ir zinātniski recenzēts astronomisks žurnāls, kas ir viens no svarīgākajiem akadēmiskajiem žurnāliem šajā jomā visā pasaulē. 2021. gadā viņi publicēja pētījumu, kas liecina, ka jutīgu astronomisko instrumentu gadījumā satelītu spilgtums ir ļoti augsts.

Oxford University Press publicē augstākās kvalitātes žurnālus, tostarp Karaliskās Astronomikas biedrības ikmēneša paziņojumus: Vēstules. 2021. gadā viņi publicēja rakstu “Kosmisko objektu izplatīšanās” ir strauji pieaugošs mākslīgu nakts debesu spilgtuma avots, kurā autoru komanda parāda, ka mākslīgi objekti Zemes orbītā rada gaismas piesārņojumu lielākā mērā, nekā iepriekš tika uzskatīts. Pētījumā arī norādīts, ka dažu gadu laikā šo objektu radītais nevēlamas gaismas daudzums, kas izkaisīts atmosfērā, varētu palielināt nakts debesu kopējo spilgtumu par vairāk nekā 10 % virs dabiskā līmeņa. Tas pārsniegtu robežvērtību, ko astronomi noteica pirms vairāk nekā 40 gadiem, lai uzskatītu, ka vieta ir viegli piesārņota.

Eiropas Dienvidu novērošanas centrs (ESO) ir publicējis simulāciju par satelītmezglu ietekmi uz optiskajiem instrumentiem.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka tie grauj nakts debesu dabisko skatījumu, kas ir ārkārtīgi svarīgs cilvēces dabas un kultūras mantojums un kas ir jāaizsargā un jāsaglabā nākamajām paaudzēm.

Attēls: 68 attēlu kopums (kopā 35 minūtes), kurā ir 39 Starlink, 3 GEO satelīti un viens raķešu virsbūves
kredīts: Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 Starptautiskais
avots: https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Starlink_9,_CZ-2C_RB_and_geosats_100mm.jpg

Attēls: Fona attēlā attēlota divkāršā zvaigzne Albireo Cygnus, un tas tika uzņemts 2019. gada 26. decembrī. Divos no desmit 2,5 minūšu riska darījumiem tika reģistrēti Starlink satelīti, kas pārvietojas visā laukā.
Kredīti — Creative Commons Attribution 4.0 International License
Avots: https://noirlab.edu/public/images/ann21021c/ 

Radio starojums

Satelīti izstaro starojumu radiofrekvenču spektrā. Ir vairākas frekvenču joslas, kurās tiek emitēti satelīti:

          3600–4 200 MHz (kosmoss-Zeme) 5850
–6725 MHz (Zeme-Zeme) 10,95–20,2
GHz (izplatījums-Zeme) 11,45–14,2
GHz (izplatījums-Zeme) 13,75–
14,5 GHz (Zeme-kosmoss) 18,3–
18,8 GHz (izplatījums uz Zemi) 19,7–
20,2 GHz (no zemes līdz Zemei) 24.75–
25,25 GHz (Zeme-izplatījums) 28.35–
28,6 GHz (no zemes uz kosmosu) 29,25–
30 GHz (no zemes uz kosmosu)

Skatīt saiti uz sarakstu XLS datnē, kas sniegta FCC rakstā.

Zemes līmenī satelītu radītais starojums būs ļoti zems, taču arī ļoti mazam starojumam ir bioloģiska ietekme uz dzīviem organismiem. Un ar tik plašu satelītu pārklājumu uz Zemes vairs nebūs vietu bez cilvēka radīta starojuma radiofrekvenču spektrā.

Satelītiem ir jāsazinās ar Zemes bāzes stacijām. Mākslīgais cilvēka radītais starojums no radio raidītājiem uz zemes jau kaitē Zemes elektromagnētismam. Tas daļēji ir atbildīgs par elektronu spraugas veidošanos starp iekšējā un ārējā starojuma Van Allen lentēm magnetosfērā. Radioviļņi sasniedz jonosfēru un magnetosfēru un mijiedarbojas ar Van Allen lentēm, radot elektronu lietus, kas maina atmosfēras elektriskās īpašības. Tādējādi sakaru satelīti, kas emitē RF sijus, kas tieši izvietoti jonosfērā, var arī izraisīt elektronu lietus un vēl vairāk piesārņot Zemes globālo elektrisko kontūru, kas regulē visu dabisko parādību, tostarp pašas dzīvības, elektriskās īpašības.

Springer Nature ir akadēmisks izdevējuzņēmums, kas ir apņēmies atbalstīt pētniekus pētniecības datu apmaiņā. 2017. gadā viņi publicēja rakstu “ Kosmosa laika ietekme Zemes radiācijas joslās”, kurā zinātnieku grupa secināja, ka “ir ļoti daudz pierādījumu, ka radiācijas jostu daļiņu izzušana Zemes atmosfērā var būtiski ietekmēt mūsu planētas ķīmisko un elektrodinamisko stāvokli”.

Attēls: Starlink — dinamiskā 3D orbīta displeja
avots: https://heavens-above.com/Starlink.aspx

Attēls: Starlink vilciens. Fotografēts Ukrainā.
Avots: https://unsplash.com/photos/-IrD7sB1qok

Secinājums

ES iedzīvotājiem nav jautāts, vai viņi pieņem 5G satelītu (t. i., 5G tīklā integrētu satelītu) plašoietekmi uz vidi tehnoloģiskā progresa un digitalizācijas vārdā. Tām ir tiesības piekļūt vides informācijai, sabiedrības līdzdalībai vides lēmumu pieņemšanas procesos un tiesu iestāžu pieejamībai.

Tāpēc EPI “Stop ((5G)) — Stay Connected but Protected” mēs aicinām ieviest stingrāku regulējumu, lai aizsargātu vidi no visas 5G un digitalizācijas ietekmes, tostarp no satelīta megakonstelācijām EPI 17. un 18. priekšlikumā.

“priekšlikums Nr. 17: Aicināt nekavējoties noteikt moratoriju 5G satelītu megakonstelācijām visā pasaulē, līdz tiks novērsta nelabvēlīgā ietekme uz vidi.”

“priekšlikums Nr. 18: Noteikt, ka visu kosmosa projektu ietekmes uz vidi novērtējums ir Eiropas kosmosa politikas prioritāte.”

Un mēs neesam vieni paši:

• Starptautiskais aicinājums “Apturēt 5G uz Zemes un kosmosā” steidzami aicina apturēt 5G (piektās paaudzes) bezvadu tīkla, tostarp 5G no kosmosa satelītiem, izvēršanu.
• BroadBand International Legal Action Network (BBILAN) ir profesionāls juristu un attiecīgo ekspertu tīkls, kas paredzēts 5G juggernaut novirzīšanai uz līdzsvaru un gudrību. Viņi aicina rast līdzsvarotus risinājumus un publicēja Veselīga Heavensa uzticamības deklarāciju, kurā viņi lūdz pārtraukt visu satelītu licencēšanu un palaišanu, līdz tiek veikts pilnīgs drošības risku un ilgtermiņa kaitējuma novērtējums.
• Starptautiskās konferences par nakts debesu kvalitātes aizsardzību un tiesībām novērot zvaigznes dalībnieki kopā ar UNESCO, UNWTO, IAU un akadēmisko aprindu pārstāvjiem publicēja Deklarāciju par nakts debesu un tiesību uz svaru aizsardzību.
• Starptautiskā Astronomiskā savienība (IAU) un ANO Kosmosa lietu birojs (UNOOSA) organizēja darbsemināru par tematu “Dabaun skitas debesis zinātnei un sabiedrībai”. Pēc tam tika publicēts dokuments “ Rekomendācijas Keep Dark and Quiet Skies for Science and Society”.