Augstākās izglītības studentu iesaistīšana Eiropas pilsoņu iniciatīvā

Studenti no četrām Eiropas Savienības universitātēm sadarbojas, lai izstrādātu iespējamās EPI, kas vērstas uz ilgtspējīgu attīstību. Tās sadarbojas “Erasmus+” projekta ietvaros, kura mērķis ir iesaistīt augstākās izglītības studentus ar līdzdalības mehānismiem, lai ietekmētu politiku Eiropas Savienībā un nodrošinātu viņiem nepieciešamās prasmes un kompetences savu pilsoņu iniciatīvu veicināšanai.

No šiem uzņēmumiem var gūt daudz labumu, un Eiropas pilsoņu iniciatīva “Fairosene” ir lielisks piemērs tam, cik intensīva un tālejoša var būt iesaistīto studentu iniciatīva. Cerēsim, ka EPI dos vairāk: no A līdz Z projektam.

Pilnībā apzinoties šo vajadzību, Koimbras Universitāte (Portugāle), Gēttingenes Georgas-Augstas Universitāte (Vācija), Alexandru Ioan Cuza universitāte (Rumānija) un Vigo Universitāte (Spānija) nolēma apvienot centienus un sniegt dažiem studentiem unikālu akadēmisko pieredzi, kurā viņi tiek mudināti izstrādāt savus Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumus.

Profesori, pasniedzēji un kolēģi ne tikai iegūst un apmainās ar zināšanām par šo novatorisko līdzdalības mehānismu, bet arī atrod un apspriež vispārsvarīgus tematus, ko viņi vēlētos attīstīt Eiropas Savienībā.

Līdz šim skolēni ir piedalījušies ievadsesijās par EPI, kas Covid-19 pandēmijas dēļ notika tiešsaistē, un EPI tiešsaistes kursos, kas īpaši paredzēti augstākās izglītības studentiem no visām jomām.

Šo darbību rezultāti ir bijuši ļoti iespaidīgi. Studentu iesaiste un viņu interese par Eiropas lietām līdz šim ir bijusi milzīga — vairāk nekā 60 dalībnieki piedalījās ievadsesijās par EPI un 50 dalībnieki pabeidza pirmo EPI tiešsaistes kursu.

Turklāt viņu lielās cerības attiecībā uz projektu komandai ir patiesi sarežģītas. Piemēram, skolēni vēlas un cer (1) uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un tās politiku; Radīt pārmaiņas un iemācīties, kā kļūt par aktīviem pilsoņiem; 3) spēt strādāt starptautiskās vienībās; 4) tikties ar cilvēkiem ar dažādu izcelsmi, kultūrām un vērtībām; (5) turpināt darbu pēc Covid-19 pandēmijas un ceļot uz citām Eiropas valstīm.

Viņu entuziasms un sadarbības prasmes ir apliecinājušas, ka viņi ir nenovērtējami Eiropas Savienības lielā fragmentā un ka Eiropas pilsoņu iniciatīva patiešām ir vērtīgs instruments arvien aktīvāka pilsoniskuma veicināšanai.

Attēls: Galvenās bažas, ko norādījuši projekta “EPI A līdz Z” dalībnieki

Tagad, kad ir sekmīgi īstenoti daži svarīgi komandas veidošanas un mācīšanās no līdzbiedriem pasākumi, astoņas starptautiskas studentu grupas (katrai astoņiem studentiem) gatavojas galīgajam pasākumam, proti, EPI modelim, kas notiks Getingenā 2021. gada martā. Komandas noteiks kopīgu interešu tematu, kas saskaņots ar mūsdienu sabiedrības problēmām un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), kas varētu būt pamats turpmākajām Eiropas pilsoņu iniciatīvām un ar to publiski iepazīstinātu citus studentus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, ieinteresētās personas un politikas veidotājus EPI modelī.

Interesanti pieminēt, ka tiešsaistes ievadsesijās par Eiropas pilsoņu iniciatīvu studenti ir norādījuši, ka viņu galvenās rūpes ir “cilvēki” (atlikušās iespējas bija “planēta”, “uzplaukums”, “miers” un “partnerība”), kas atbilst nepieciešamībai padziļināt uz iedzīvotājiem balstītu Eiropas (un globālo) politiku un labāk izmantot (un turpmāk attīstīt) esošos līdzdalības instrumentus Eiropas Savienībā.

Būtisku sabiedrības līdzdalības elementu ieviešana sistēmā nodrošinās, ka tā ir atvērta sabiedrībai (gan pilsoņiem, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām) un padarīs sabiedrības rīcību atbilstošāku, demokrātiskāku un uzticamāku.

Taču patiesība ir tāda, ka, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība saprot, ka pilsoņu līdzdalība ir ļoti nepieciešama realitāte un neapstrīdama vērtība, un izveido plašu līdzdalības instrumentu klāstu (lūgumrakstus, sabiedriskās apspriešanas, pilsoņu dialogus un Eiropas pilsoņu iniciatīvu), šīs pieejas sekas joprojām ir vājas.

Nesen pieejamajā Eirobarometra aptaujā par Eiropas nākotni lielākā daļa eiropiešu (92 %) visās dalībvalstīs pieprasa, lai iedzīvotāju viedoklis tiktu vairāk ņemts vērā, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni.

Šī vispārējā sajūta ir pavadījusi Eiropas Savienību kopš tās izveides. Un, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība piedāvā vairākus piekļuves punktus, lai ietekmētu Eiropas politiku, šķiet, ka praksē tai nav bijusi pilnīga ietekme. Tāpēc ir svarīgi, lai gan valsts iestādes, gan iedzīvotāji līdzdalību uztvertu nevis kā šķērsli, bet gan kā solījumu: solījums par efektīvu kopīgu darbu un kopīgiem rezultātiem. Pretējā gadījumā iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas netiks piesaistītas vai pat atturēsies no viņu viedokļa paušanas.

Tādējādi jauniešu iesaistīšanai ir būtiska nozīme, lai mainītu lietu stāvokli, jo EPI: No A līdz Z projektam un citiem (piemēram, https://participationpool.eu/resource/youth-citizenship-and-the-europea…) mēģina parādīt.

Projekts “Eiropas pilsoņu iniciatīva: Instruments iesaistei un aktīvam pilsoniskumam” (acronym ECI: No A līdz Z) finansē no Eiropas Komisijas programmas Erasmus+ (Nolīgums Nr. 2020-I-PT01-KA203–078546),

Lai uzzinātu vairāk par EPI: No A līdz Z projektam, apmeklējiet mūs pa e-pastu https://eci-az.eu; sekojiet mums arī Facebook, Twitter un Instagram (@eciatoz), izmantojot tēmturus #ECIfromAtoZ un #EUTakeTheInitiative.