Mākslīgais intelekts tiesiskajā praksē un ES regulējums

Apraksts: Izpētīt, kā mākslīgais intelekts (MI) pārveido juridisko praksi ES, un izpētīt regulatīvās, ētiskās un praktiskās sekas, izmantojot pašreizējo tiesisko regulējumu un akadēmisko literatūru.

Kā tiesību zinātņu studente mani ļoti interesē tas, kā mākslīgais intelekts (MI) pārveido juridisko praksi un rada jaunus izaicinājumus regulējumam Eiropas Savienībā. Es vēlētos izpētīt mākslīgā intelekta pamatus, sākot no agrīnām simboliskām sistēmām un savienojamības modeļiem līdz mūsdienīgām dziļām mācībām un neironu tīkliem, kā arī tādu autonomu aģentu izstrādi, kas spēj mācīties, spriest un veikt sarežģītus uzdevumus. Lai novērtētu, kā mākslīgais intelekts mijiedarbojas ar tiesību aktiem, tiesiskumu un pārvaldību, ir ļoti svarīgi izprast tehniskās īpašības, piemēram, nepārredzamību, neprognozējamību un raksturīgo neobjektivitāti.

Es jo īpaši vēršu uzmanību uz praktiskām lietojumprogrammām praktizējošiem juristiem, prokuroriem, tiesnešiem un šķīrējtiesnešiem, tostarp prognozējošu policijas darbu, kriminālistikas masveida datu analīzi, MI atbalstītu juridisko izpēti, lietu prognozēšanu un administratīvo atbalstu tiesām. Es ceru izskatīt šos pieteikumus, ņemot vērā regulatīvos un ētikas satvarus, piemēram, ES Mākslīgā intelekta aktu (2021/0106(COD)), CEPEJ rīcības plānu “Digitalizācija labākam tiesiskumam” un Eiropas Ētikas hartu par MI izmantošanu tiesu sistēmās (Eiropas Padome, 2018).

Lai sniegtu informāciju šai diskusijai, es centīšos izmantot svarīgāko literatūru, tostarp:

Sutton & Barto (2018), Ievads mācību stiprināšanā

Sumers et al. (2024), Valodu aģentu kognitīvā arhitektūra, https://arxiv.org/abs/2309.02427

Goodfellow, Bengio & Courville (2016), Dziļā mācīšanās, MIT Press

Jurafsky & Martin (2022), Runas un valodas apstrāde (3. izd. projekts), https://web.stanford.edu/~jurafsky/slp3/.

Lopes Rocha & Soares Pereira (red.), Inteligência Artificial & Direito (2020)

Bench-Capon et al. (2012), History of AI and Law in 50 papers , Mākslīgais intelekts un tiesības, 20:215–319.

Eiropols (2025), mākslīgais intelekts un policijas darbība: Ieguvumi un problēmas, https://www.europol.europa.eu/cms/sites/default/files/documents/AIand-policing.pdf

AA (2022), Guide on the Use of AI-Based Tools by Lawyers in the EU (Rokasgrāmata par to, kā juristi ES izmanto uz MI balstītus rīkus), https://ai4lawyers.eu/.

Ar šo ideju es ceru sākt bagātīgu diskusiju ar foruma kopienu gan par MI tehniskajiem pamatiem, gan par tā juridisko, ētisko un regulatīvo ietekmi, aicinot uz dažādām perspektīvām par to, kā MI var atbildīgi integrēt Eiropas tiesību sistēmās.