Aizliegt glifosātu

Iniciatīva “Aizliegt glifosātu” (pilns nosaukums: “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi") bija ceturtā sekmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva. Parlaments aicināja Eiropas Komisiju veikt izlēmīgus pasākumus attiecībā uz pesticīdu regulējumu un pārredzamību Eiropas Savienībā.

Glifosāta herbicīdi, ko plaši izmanto lauksaimniecībā, ir izraisījuši plašas publiskas diskusijas visā Eiropā. Saskarsme ar glifosātu radījusi bažas par vēzi un ekosistēmas degradāciju, un daudzi iedzīvotāji apšaubīja tā atļaušanas pamatā esošo zinātnisko novērtējumu pārredzamību un neatkarību.

Ar šo iniciatīvu organizatori aicināja Eiropas Komisiju:

• aizliegt glifosāta herbicīdus;
• nodrošināt, ka pesticīdu zinātniskie novērtējumi, kas nepieciešami ES regulatīvajam apstiprinājumam, ir balstīti tikai uz publicētiem pētījumiem, ko pasūtījušas kompetentās publiskās iestādes, nevis pesticīdu nozare;
• noteikt ES mēroga obligātus mērķrādītājus pesticīdu lietošanas samazināšanai, lai nodrošinātu nākotni bez pesticīdiem.

Iniciatīva tika reģistrēta 2017. gada 25. janvārī, un tajā pašā dienā sākās parakstu vākšana. Pateicoties jau mobilizētai koalīcijai un spēcīgai sabiedrības iesaistei, organizatoriem izdevās savākt vienu miljonu parakstu tikai piecu mēnešu laikā. Tāpēc parakstu vākšanas posms tika slēgts 2017. gada 2. jūlija sākumā, lai varētu ātri pārbaudīt paziņojumus par atbalstu pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecībā uz glifosāta licences atjaunošanu. 

Neraugoties uz atšķirīgiem verifikācijas procesa termiņiem dalībvalstīs, iniciatīva tika oficiāli iesniegta 2017. gada 6. oktobrī ar 1 070 865 verificētiem paziņojumiem par atbalstu. Organizatori tikās ar Eiropas Komisiju 2017. gada 23. oktobrī, izklāstīja savus argumentus atklātā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā 2017. gada 20. novembrī un saņēma Komisijas oficiālo atbildi 2017. gada 12. decembra paziņojumā.

Iniciatīva “Aizliegt glifosātu” ir izraisījusi debates par pesticīdu drošību un zinātnisko pārredzamību augstākajā ES lēmumu pieņemšanas līmenī. 

Liela iedzīvotāju aktivitāte jau no pirmās dienas

Glifosāta jautājums ir izraisījis lielu un ilgstošu interesi Eiropas iedzīvotāju, plašsaziņas līdzekļu un NVO vidū. Šo uzmanību pastiprināja retas publiskas domstarpības starp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (IARC) par glifosāta iespējamo ietekmi uz veselību.

Esošās koalīcijas mobilizēšana ar stabilu finansējuma bāzi

Tā vietā, lai no nulles veidotu jaunu koalīciju, organizatori mobilizēja jau esošu NVO tīklu ar stabilu finansiālo bāzi. Šīm organizācijām ir gatavība, zināšanas un resursi, kas nepieciešami, lai uzraudzītu un ietekmētu likumdošanas procesu.

Sagatavošanās

Šī iniciatīva neparādījās no zila gaisa. Tā bija balstīta uz iepriekšējiem centieniem aizstāvēt sabiedrības intereses, tostarp 2015. gadā Eiropas Komisijai iesniegtu lūgumrakstu, kas jau bija piesaistījis ievērojamu sabiedrības uzmanību. Eiropas pilsoņu iniciatīvas uzsākšana tika uzskatīta par dabisku nākamo soli, lai šo kustību pārvērstu iestāžu iesaistē.

Sākumā viens no galvenajiem izaicinājumiem bija vienoties par iniciatīvas fokusu. Koalīcija, kas atbalsta iniciatīvu “Aizliegt glifosātu”, bija plaša un daudzveidīga. Daži partneri uzsvēra saikni starp glifosātu un vēzi, citi par prioritāti noteica bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, savukārt citi pauda bažas par korporatīvo ietekmi uz regulatīvajiem procesiem. Lai panāktu vienprātību, bija vajadzīgs būtisks dialogs un kompromiss.

Lai risinātu šī jautājuma sarežģītību, organizatori izveidoja “organizatoru grupu”, kas sastāvēja no desmit galveno organizāciju pārstāvjiem. Viņi tikās reizi nedēļā, lai koordinētu lēmumus par finansējuma piešķiršanu, komunikācijas stratēģiju, reģistrāciju, iniciatīvas un tās pielikuma izstrādi. Iniciatīvas koordinators sagatavoja sākotnējos projektus, kas tika izplatīti komentāru sniegšanai un kopīgi pārskatīti vairākos posmos.

Līdzekļu vākšana un resursi

Iniciatīva piesaistīja 328 399 EUR no dažādiem avotiem, tostarp “Campact”, “WeMove.eu” un “Greenpeace”. Tolaik tā kļuva par visvairāk finansēto Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Stabila un konsekventa finansējuma bāze ļāva organizatoriem ieguldīt līdzekļus koordinācijas, sabiedrisko attiecību un kampaņas infrastruktūrā, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu mobilizāciju visā vākšanas periodā.

Finansējuma avoti (EUR)

Piezīme: plašāka informācija par atbalstu un finansējumu iniciatīvai “Aizliegt glifosātu” ir pieejama iniciatīvas “Aizliegt glifosātu” lapā EPI reģistrā. Ir jādeklarē tikai tās iemaksas, kas pārsniedz 500 eiro uz vienu sponsoru.

Kampaņas stratēģija 

Jau no paša sākuma organizatori atzina, ka sabiedrības uzmanība ir bijusi liela. Kampaņas pamatā bija informēšana pa e-pastu. Tā kā iniciatīvu koordinēja organizācija, kas īstenoja dažādas tiešsaistes kampaņas, organizatoriem bija nepieciešamā pieredze, lai mobilizētu lielas atbalstītāju grupas, izmantojot regulāru saziņu pa e-pastu. Partneri izmantoja līdzīgu pieeju: viņi veica informēšanas aktivitātes savos tīklos un pastāvīgi iesaistījās aktivitātēs visas kampaņas laikā.

Organizatori izveidoja to nacionālo partnerorganizāciju sarakstu, kuras vēlas piedalīties, un cieši sadarbojās ar tām, lai parakstu vākšanas veidlapas publicētu tieši to tīmekļvietnēs. Lai nodrošinātu pastāvīgu informācijas apmaiņu un virzību, ir ļoti svarīgi uzturēt regulāru saziņu ar partneriem.

Agrīna ieinteresēto personu apzināšana ir būtiska. Organizatori apzināja dalībvalstis, kurās minimālā parakstu skaita savākšana būtu sarežģīta, un proaktīvi veidoja attiecības ar organizācijām un ietekmētājiem šajās valstīs. Šī stratēģiskā pieeja palīdzēja nodrošināt plašu ģeogrāfisko pārklājumu.

Kampaņas tīmekļvietne tika tulkota vairākās ES valodās, palielinot pieejamību visās dalībvalstīs. Aptuveni 8–9 % parakstu tika savākti tieši tīmekļvietnē. Šajā ziņā noderīga bija meklētājoptimizācija. Tomēr kopš 2023. gada 1. janvāra parakstus vairs nevar vākt tieši, izmantojot kampaņas tīmekļvietnes: organizatori var novirzīt lietotājus uz oficiālo vākšanas tiešsaistes sistēmu.

Papildus mobilizācijai tiešsaistē organizatori eksperimentēja ar bezsaistes iesaisti. Sadarbībā ar “Campact” un “GLOBAL2000” viņi organizēja Eiropas mēroga “bezsaistes parakstu vākšanas dienu”, atbalstītājiem nosūtot 5000 parakstu vākšanas pakas. Vienā nedēļas nogalē tika savākti aptuveni 100 000 parakstu.

Profesionāli vietējie kampaņu koordinatori tika pieņemti darbā Spānijā, Itālijā un Francijā, kur koordinējošajai organizācijai bija spēcīga vietējā klātbūtne. Lai gan ne visās valstīs bija pieejams īpaši norīkots personāls, informēšanas pasākumi palīdzēja nodrošināt iesaisti visā Savienībā.

Piecu mēnešu laikā iniciatīvas atbalstam tika savākti vairāk nekā miljons parakstu: pagrieziena punkts, kas apliecināja gan ciešo sadarbību, gan lielo sabiedrības interesi.

Iniciatīvas organizatori izmantoja neatkarīgu vākšanas tiešsaistes sistēmu.  Papildus iespējai vākt parakstus tiešsaistē tā ļāva organizatoriem vākt kontaktinformāciju un publicēt veidlapu partneru tīmekļvietnēs. Lai gan iniciatīvas “Aizliegt glifosātu” organizatori izmantoja neatkarīgu tiešsaistes vākšanas sistēmu, no 2023. gada 1. janvāra centrālā vākšanas tiešsaistes sistēma ir vienīgā, ko organizatori var izmantot parakstu vākšanai tiešsaistē.

Iniciatīvas “Aizliegt glifosātu” savākto paziņojumu par atbalstu skaits pa dalībvalstīm

ES dalībvalstis, kurās tika sasniegts iniciatīvas atbalstam nepieciešamais minimālais parakstu skaits, kartē atzīmētas ar ķeksīti. Iniciatīva “Aizliegt glifosātu” kopumā sasniedza 1 070 865 verificētus paziņojumus par atbalstu un minimālo parakstu skaitu deviņās dalībvalstīs.

Zvaigznītes kartē norāda ES dalībvalstis, kurās sertifikāti par paziņojumiem par atbalstu saņemti pēc iesniegšanas termiņa beigām. Šie skaitļi nav iekļauti kopējā parakstītāju skaitā. Tabula, kurā redzams derīgo paziņojumu par atbalstu skaits katrā no dalībvalstīm, ir pieejama šai iniciatīvai veltītajā Komisijas tīmekļa lapā.

Oficiāla iesniegšana un sanāksmes ar Komisiju

Organizatori 2017. gada 23. oktobrī tikās ar Komisiju (priekšsēdētāja pirmo vietnieku Fransu Timmermanu, veselības un pārtikas nekaitīguma komisāru Vīteni Andrjukaiti un dažādu attiecīgo dienestu augstākajām amatpersonām) (sk. paziņojumu presei). Komisārs V. Andrjukaitis publiski atzina, ka ir svarīgi, lai vairāk nekā miljons iedzīvotāju tieši iesaistītos ES lēmumu pieņemšanā, un atkārtoti apstiprināja atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvas instrumenta stiprināšanai.

Uzklausīšana Eiropas Parlamentā

2017. gada 20. novembrī organizatori prezentēja savu iniciatīvu publiskā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā (sk. publisko uzklausīšanu). Viņi izvēlējās jomas ekspertus, kuri iepazīstināja ar iniciatīvu, un iepriekš rūpīgi sagatavoja galvenos vēstījumus. Daudzi Eiropas Parlamenta deputāti izrādīja šai iniciatīvai lielu atbalstu. 

Eiropas Komisijas oficiālā atbilde

2017. gada 12. decembra paziņojumā (sk. paziņojumu presei) Komisija izklāstīja šādus secinājumus. 

• Attiecībā uz glifosāta herbicīdu aizliegumu Komisija secināja, ka aizliegumam nav ne zinātniska, ne juridiska pamatojuma, un paziņoja, ka neierosinās tiesību aktus glifosāta aizliegšanai.
• Attiecībā uz zinātnisko novērtējumu pārredzamību un neatkarību Komisija apņēmās līdz 2018. gada maijam iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai stiprinātu ES riska novērtēšanas procesa pārredzamību un uzlabotu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) iesniegto pētījumu pārvaldību un uzticamību.
• Attiecībā uz ES mēroga pesticīdu samazināšanas mērķrādītājiem tā vietā, lai ieviestu obligātus samazināšanas mērķrādītājus, Komisija nolēma koncentrēties uz Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvas īstenošanas uzlabošanu. Tā arī apņēmās izstrādāt saskaņotus riska indikatorus, lai labāk uzraudzītu pesticīdu lietošanu un sniegtu informāciju turpmākiem politikas lēmumiem.

Ietekme uz likumdošanu un turpmākie pasākumi

Lai gan netika sasniegts galvenais mērķis aizliegt glifosātu, iniciatīvai bija būtiska ietekme uz likumdošanu.

Komisija 2018. gada aprīlī nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai stiprinātu pārredzamību ES pārtikas aprites riska novērtēšanas procesā. Priekšlikums paredz automātisku nozares pētījumu publicēšanu, kas iesniegti produktu atļaujas saņemšanai, un pastiprina noteikumus par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veikto pētījumu pārvaldību.

Pēc sarunām starp Eiropas Parlamentu un Padomi jaunie pārredzamības noteikumi tika pieņemti un tiek piemēroti kopš 2021. gada 27. marta. Tā rezultātā ar pārtiku saistītus produktus, tostarp pesticīdus, vairs nevar atļaut, pamatojoties uz anonīmiem nozares pētījumiem. Visi pētījumi, kas iesniegti saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām, tagad ir jādara publiski pieejami, ļaujot veikt neatkarīgu zinātnisku analīzi. Visā šajā procesā NVO koalīcija turpināja aktīvi iesaistīties, rūpīgi uzraugot sarunas un strādājot pie tā, lai nodrošinātu pārredzamības priekšlikuma vērienīgumu.

Pat pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas oficiālās noslēgšanas koalīcija uzturēja kontaktus un informēja savus partnerus un atbalstītājus. Partnerorganizācijas un individuālie atbalstītāji tika informēti par kampaņas rezultātiem pa e-pastu un mudināti turpināt iesaistīties. Koalīcija turpināja sadarboties ar tās dalīborganizācijām un aizstāvēja jautājumus, kas saistīti ar iniciatīvas mērķiem.

Lai gan šī koordinētā darbība laika gaitā pakāpeniski palēninājās, kampaņas laikā izveidotie tīkli saglabājās. Organizatori turpināja uzturēt kontaktus ar atbalstītājiem un mobilizēt viņus, kad radās attiecīgas politiskas diskusijas. Kā viņi paskaidroja, “atbalstītājiem bija izšķiroša nozīme vēlākā posmā”, jo īpaši tad, kad Eiropas Parlamentā tika apspriesti saistīti jautājumi.

Mobilizācija, ko izraisīja iniciatīva "Aizliegt glifosātu", turpinājās arī pēc parakstu vākšanas perioda beigām un veicināja ilgtermiņa sadarbību pesticīdu regulējuma un zinātniskās pārredzamības nodrošināšanā.

Uzziniet vairāk par to, kā iniciatīva “Aizliegt glifosātu” izraisīja nelielu revolūciju 

Veidojiet stabilu atbalstītāju bāzi.

Sagatavošana jāsāk labu laiku pirms reģistrācijas. Liela un aktīva atbalstītāju bāze ļauj ātri mobilizēties, tiklīdz sākas parakstu vākšanas posms.

Nodrošiniet pienācīgu finansējumu.

Ilgstošām kampaņām ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi. Mudiniet iesaistītās organizācijas aktīvi piesaistīt līdzekļus, lai atbalstītu informēšanas, koordinācijas un komunikācijas pasākumus visā parakstu vākšanas periodā.

Pievērsiet īpašu uzmanību termiņiem.

Stratēģiska plānošana ir svarīga. Iniciatīvas uzsākšanas saskaņošana ar notiekošajām likumdošanas debatēm var palielināt tās pamanāmību, politisko nozīmi un vispārējo ietekmi.

Izvēlieties efektīvus saziņas kanālus.

Skaidrai un mērķtiecīgai komunikācijas stratēģijai ir liela nozīme. Nosakiet kanālus, kas vislabāk sasniedz jūsu mērķauditoriju, un izmantojiet tos konsekventi, lai radītu un uzturētu impulsu.

Ja jums par iniciatīvu ir kādas neskaidrības, sazinieties ar mūsu ekspertiem!

Papildu informācija par iniciatīvu “Aizliegt glifosātu” ir pieejama organizatoru tīmekļvietnē un šai iniciatīvai veltītajā Komisijas tīmekļa lapā.