Pieredze, kas gūta no vietējām/valsts pilsoņu iniciatīvām, kuras var atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas

Manuprāt, ir jāsāk no pamatiem. Pirmais solis ir vairot uzticēšanos demokrātijai vietējā un valsts līmenī. Politiskās socializācijas process notiek valsts līmenī. Šajā ziņā liela nozīme ir pilsoniskajai izglītībai vidusskolās. Pamatojoties uz to, tiek veidota izpratne par aktīvu pilsoniskumu. Aktīvam pilsoniskumam ir vajadzīgs laiks, resursi, iesaistīšanās. Daudzi cilvēki nevar atļauties aktīvu pilsoniskumu. Ir vajadzīgas iespējas privātpersonai, pilsonim. Nākamais galvenais līmenis ir pilsoniskā sabiedrība/NVO. Ir jāstiprina NVO attīstība un profesionalizācija Slovēnijā. Veicināt integrāciju Eiropas tīklos un spēju veidošanu, lai kļūtu par daļu no Eiropas koalīcijām, kas vāc parakstus pilsoņu iniciatīvām. Tas Slovēnijā radīs spējas un vajadzību pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas.

Visā pasaulē 34 valstis no 107 vēlēšanu demokrātijām, kas iekļautas tiešās demokrātijas-Navigatora datubāzē, zina programmas iniciatīvas līdzdalības instrumentu valsts līmenī.
Darba kārtības iniciatīva – tāpat kā Eiropas pilsoņu iniciatīva – aicina pilsoņus ierosināt Parlamentam vai kompetentajai iestādei tiesību aktus vai pasākumus par konkrētiem jautājumiem. Parasti tiesību aktos ir noteikts minimālais parakstu skaits, kas jāvāc noteiktā termiņā, un citi oficiāli noteikumi, kas jāievēro, līdz sekmīga darba kārtības iniciatīva tiks iesniegta iestādēm.

Viens no būtiskākajiem šā tiesiskā regulējuma jautājumiem ir tas, ka lēmumu par priekšlikumu joprojām pieņem tikai likumdevējs.

Piemēram, Spānijā laikposmā no 1983. līdz 2019. gadam Spānijas iedzīvotāji iesniedza vairāk nekā 170 programmas iniciatīvas. Tomēr parlaments beidzot pieņēma tikai vienu priekšlikumu.

Spānijas piemērs ļoti skaidri parāda darba kārtības iniciatīvas vājo punktu. Šķiet, ka EPI gadījumi neatšķiras no lietām citās valstīs. Ilgtermiņā šī pieredze var izraisīt cilvēku neapmierinātību un rūgtumu.

No otras puses, būtu alternatīva: Pilsoņu iniciatīva, kurā pilsoņi ierosina konkrētu pasākumu un visbeidzot var par to lemt. Spilgtākais piemērs ir Šveice. Laikā no 1996. līdz 2016. gadam Šveices vēlētāji 86 reizes nobalsoja par pilsoņu ierosinātajiem priekšlikumiem. Ne visi beidzot kļuva par likumu. Bet cilvēki varēja izlemt.

Pieredze visā pasaulē rāda:

Tam ir vajadzīga

— pietiekami daudz laika, lai pilsoņi varētu izpildīt prasības, kas izriet no tiesību akta par tiešās demokrātijas instrumentu (piemēram, parakstu vākšana)

Viegla piekļuve instrumentam (provizoriskas, formālas prasības utt.)

Un vissvarīgākais: aktīvi piedalīties arī galīgo lēmumu pieņemšanas procesā.

Attiecībā uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu tas var nozīmēt, ka

— pagarināt parakstu vākšanas laiku vai pat atturēties no termiņa ierobežojuma

Pēc sekmīgas Eiropas pilsoņu iniciatīvas iesniegšanas: ieviest vairāk iespēju cilvēkiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, piemēram, izveidojot pilsoņu žūrijas un/vai dodot cilvēkiem iespēju iesniegt savu lūgumu Eiropadomē.

Sveiki! Šis nav surogātpasts, nekas nav jādara, lai gan, ja kopīgojat sociālajos tīklos, tas noteikti ir pluss. ES palīdzu cilvēkam, un es tev pajautāju to pašu. Neviens neliek tev ko darīt, tikai paskaties, tu to vari publicēt, jo vairāk cilvēku zina, jo labāk. Saitei nav vīrusu, un jums nekas nav jālejupielādē.https://gogetfunding.com/neuroblastoma-of-the-left-adrenal-gland/