Dažādas vietējās iniciatīvas Spānijā ir iesaistījušas iedzīvotājus, lai apzinātu risinājumus digitālās plaisas novēršanai, kas ir kopienas problēmu centrā. Viņiem ir rakstiski manifesti sieviešu, migrantu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti digitālai iekļaušanai. Viņi vērš vietējo pašvaldību un kaimiņvalstu uzmanību uz nepieciešamību novērst šo plaisu. Tomēr digitālo pamatprasmju un interneta piekļuves trūkums zināmā mērā joprojām nav atrisināts ne tikai Spānijā, bet arī Eiropas mērogā. Vietējās pilsoņu iniciatīvas ir pirmais solis lielāka instrumenta izveidē, lai pieprasītu labāku piekļuvi un zināšanas digitālo pakalpojumu izmantošanai.
Saskaņā ar nesenajiem novērtējumiem digitālā plaisa Eiropā joprojām ir liela: ES iedzīvotāji ar digitālajām pamatprasmēm 2020. gadā joprojām veido tikai 58 % iedzīvotāju. Turklāt vidēji 9,5 % ES iedzīvotāju nekad nav piekļuvuši internetam. 54 % no viņiem ir personas ar invaliditāti, kas ir attiecība pret katru trešo personu. Tomēr Ziemeļeiropas valstis ievērojami atšķiras no Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm. Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē un Luksemburgā digitālā analfabētisma īpatsvars joprojām ir mazāk nekā trīs procenti iedzīvotāju. Tomēr Bulgārijā, Grieķijā, Portugālē un Horvātijā tā svārstās no 18 % līdz 24 %. Spānijā šis īpatsvars vidēji ir 8 %.
Spānijā dažādas pašvaldības ir izstrādājušas populāras iniciatīvas saistībā ar sociālās līdzdalības programmām, projektiem un darbsemināriem. Paši cilvēki ir apvienojušies, meklējot risinājumus digitālās plaisas novēršanai, ko viņi uzskata par vienu no viņu kopienu būtiskākajām problēmām. Piemēram, kaimiņu kopiena, kas atrodas Alkobendasā (Madrides ziemeļos), piedalījās pilsētas domes atbalstītā projektā “Train, Organization and Act”. Šajā sakarā viņi ir uzrakstījuši “manifesto telemātikas pakalpojumu stiprināšanai”, lai pieprasītu labākus digitālos pakalpojumus pilsētā. To mērķis ir mudināt visus iedzīvotājus sadarboties, lai sasniegtu šos mērķus.
Savukārt Valensijā, kas ir rūpniecības pilsēta ar gandrīz diviem miljoniem iedzīvotāju, 30 NVO apvienojušās kopā, lai popularizētu iniciatīvu “Internets ir tiesības”. Viņi ir rakstījuši “Digitālās iekļaušanas manifestu”, lai pieprasītu pasākumus digitālās plaisas novēršanai un dzimumu nevienlīdzības problēmas risināšanai saistībā ar piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem un to izmantošanu.
Ir skaidrs, ka šīs vietējās iniciatīvas palielina informētību par digitālās plaisas nozīmi cilvēces attīstībā, iekļautībā un digitālo kompetenču uzlabošanā. Šie manifesti attiecas uz vienu un to pašu problēmu, lai gan tos spontāni ierosināja divi dažādi sabiedrības slāņi.
Šādi manifesti veicina lielāku informētību, bet tajos trūkst konkrētu pasākumu, kas valdībām būtu jāīsteno, un ko varētu efektīvi sasniegt ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Digitālās plaisas dimensija reģionā var būt iespēja izstrādāt plašāku priekšlikumu, ņemot vērā to, ka digitālo tiesību darbības joma un apjoms pārsniedz valstu robežas un ietver Eiropas līmeņa digitālo tīklu. Turklāt pašreizējā kontekstā mērķis “digitālāka un iekļaujošāka sabiedrība” Eiropas sociālo tiesību pīlāra centrā norāda uz nepieciešamību krīzes atveseļošanas plāna darba kārtībā par prioritāti noteikt stratēģiju izstrādi digitālās plaisas novēršanai.
Turklāt Eiropas Komisijas juridiskā kompetence ierosināt īpašus pasākumus, piemēram, izveidot īpašus fondus vai subsīdijas piekļuvei digitālajiem pakalpojumiem un to izmantošanai, ir motivācija saistīt šīs vietējās iniciatīvas ar Eiropas instrumentu, kura pamatā ir pilsoņu prasības, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu.
Visbeidzot, pilsoņi no noteiktas Eiropas teritorijas pilsētas, pilsētas vai valsts var vadīt pasākumus Eiropas mērogā, pamatojoties uz tiesībām piekļūt internetam un izmantot to. Tādējādi tiek atzinīgi vērtēti komentāri par EPI priekšlikumu par digitālo subsīdiju, kas jāintegrē katras dalībvalsts sociālās aizsardzības sistēmā (jo īpaši tiem, kuri atrodas sociālās atstumtības vai nabadzības riska situācijā).
Autori
Ana Milena Carranza Carranza CarranzaAna Milena Carranza Carranza ir juriste. Viņai ir doktora grāds tiesiskuma un globālās pārvaldības jomā un tiesību un valsts politikas ekonomiskās analīzes maģistra grāds Salamankas Universitātē. Viņa ir brīvprātīga pētniece apvienībā Amigos MIRA España vairākos jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību garantijām, digitālo iekļaušanu un migrantu studijām.
Ierakstīt komentāru
Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.Komentāri