Iepazīstieties ar brīvprātīgajiem, kas virza pārmaiņas Eiropā: Lana, Andreas, un Siro dalīties ar saviem stāstiem

Viena miljona parakstu vākšana gadā nav pastaiga pa parku, pat ja cēlonis ir dziļi iedvesmojošs. Tomēr visu sabiedrības slāņu iedzīvotāji pievēršas šim izaicinājumam, kura pamatā ir cerība, pārliecība un pārliecība, ka viņu viedoklis var veidot Eiropas nākotni.

• Jaunums Eiropas pilsoņu iniciatīvā? Uzzināt būtiskākos šeit

Studenti, zinātnieki, lauksaimnieki, aktīvisti un profesionāļi — katrs ar unikālu stāstu un motivāciju — veido Eiropas pilsoņu iniciatīvu kampaņu neredzamo armiju. Viņiem netiek maksāts, un lielākā daļa žonglē darbu, studijas vai aprūpi ar savu brīvprātīgo darbu. Tomēr viņi joprojām atrod laiku, lai dotu visu: organizēt iniciatīvas, vākt parakstus uz ielas, atbalstīt pasākumus, vadīt sociālos medijus, veidot saturu un atbildēt uz e-pastiem vēlu vakarā. Viņu daudzveidīgā pieredze un kopīgā apņemšanās turpina virzīt uz priekšu Eiropas pilsoņu iniciatīvas. Pat mākslīgā intelekta laikmetā cilvēka dzinulis, kas balstīts uz dzīviem apstākļiem, joprojām ir neaizstājams. Šajā stāstā mēs izgaismojam cilvēkus, kas ir kampaņu pamatā, proti, parastos iedzīvotājus, kuri veic neparastu darbu.

Neticamu sabiedroto piesaistīšana

Lana Čop ļoti smaida. Viņas iniciatīva “My Voice, My Choice”, kas cīnās par tiesībām uz abortu, tikko bija nodrošinājusi un pārsniegusi nepieciešamo vienu miljonu parakstu, un pārliecinoši devās uz pārbaudes posmu.

Lana ir locekle Institūtā “The 8th of March Institute”, kas ir Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā bāzēta sieviešu tiesību organizācija, kura uzsāka EPI “My Voice, My Choice”.

Dzīvojot Strasbūrā, viņa koordinē kampaņu Francijas Elzasas reģionā, kā arī kampaņu Briselē.

“Meklēju brīvprātīgo grupu, tāpēc devos uz dažādām universitātēm, lai prezentētu “Mana balss, mana izvēle”, uz pasākumiem un sociālajiem medijiem,” atgādina Lana.

“Es nonācu pie 10 apbrīnojamu meiteņu grupas, kas nolēma rīkot kampaņas kopā ar 1500 citiem cilvēkiem, kuri aktīvi darbojas visā Eiropā,” viņa piebilst.

Lasiet vairāk no “My Voice My Choice” organizatora: Spēļu maiņas stratēģijas un iekšējie padomi EPI partneru tīkla paplašināšanai

Viena no pirmajām lietām, ko komanda paveica, bija parakstu vākšanas punktu izveide un neskaitāmas stundas ilgas sarunas par kampaņu. 

“Mēs meklējām partnerorganizācijas un citus iedzīvotājus, kuri vēlējās iesaistīties. Patiešām interesanti bija tas, ka mēs mēģinājām iet tālāk par mūsu ierasto burbuli,” skaidro Lana.

Panākumu noslēpums — tiekšanās uz mazticamiem sabiedrotajiem.

“Strasbūrā, piemēram, mūsu kampaņu atbalstīja vilkšanas karaliene — skaista kopiena. Viņi mūs uzaicināja uz visām viņu izrādēm, kurās mēs iepazīstinājām ar manu balsi, manu izvēli,” saka Lana. 

Lasiet par sadarbību starp EPI “Mana balss — mana izvēle” un “Reklāmguvumu prakses aizliegums”

Vācijā viņiem izdevās iesaistīt vecu dāmu grupu, kas viņiem pievienojās kampaņas organizēto ielu protestu laikā.

“Mana balss, mana izvēle” tika veiksmīgi popularizēta arī tiešsaistē, ietekmētājiem ierakstot īpašu (un negaidītu) daudzveidīgu saturu, piemēram, gatavojot videoklipus.

“Tas ir ļoti apmierinoši. Es domāju, ka dalība šajā skaistajā kustībā, iespējams, mainīja manu dzīvi un to, kā es redzu sabiedrību.”

Nekad nepadoties

Andreas Dikomitis uzskata, ka brīvprātīgais darbs saistībā ar EPI padarīja viņa dzīvi citādu. Pēc 15 gadu darba Eiropas Komisijā viņš tagad ir pensionārs, kas pavada laiku pilsētā, kura kļuva par viņa otro dzīvesvietu — Briselē.

Tieši viņa bijušais priekšnieks Armel Prieur uzaicināja viņu pievienoties kampaņai “Air-Quotas” — iniciatīvai, kas veicina iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos gaisa piesārņojuma samazināšanā Eiropā.

Uzziniet vairāk par galamērķi Air-Quotas

Andreass, dzimis Kiprā, vāc parakstus Beļģijā, Grieķijā un savā dzimtajā salā par EPI, kuras mērķis ir pārliecināt Eiropas Savienību ieviest personīgo ceļojumu tirdzniecības sistēmu, kas būtu līdzīga ES kvotām lielajām piesārņojošajām nozarēm.

Viņš katru dienu pavada vismaz divas stundas, nosūtot e-pastus un aizstāvot šo jautājumu — darbu, kas pilnīgi atšķiras no tā, kas viņam bija iepriekš, aiz ES ierēdņa galda.

Viņš nepiekrīt, ka brīvprātīgais darbs ir paredzēts tikai jauniešiem, sakot, ka nav vecuma ierobežojuma, lai kļūtu par iesaistītu pilsoni.

“No jauniem līdz ļoti veciem cilvēkiem viņi var iesaistīties mūsu kampaņā. Mums ir jādara vairāk vides labā. Man ir mazbērni, un mēs vēlamies viņiem nodrošināt labāku nākotni. Mēs vēlamies glābt vidi, pasauli. Mums kaut kas ir jādara.”

Kopīgo vērtību spēks

Siro Romano ir Šveices valsts brīvprātīgais darbs EPI HouseEurope! Pilnvaras veikt renovāciju.

“Es pētu arhitektūru, un pēdējos gados, lai samazinātu CO2 emisijas, šajā jomā ir notikusi pāreja uz renovāciju, nevis nojaukšanu. Būvniecības nozare rada aptuveni 30 % no visām emisijām. Mums tur viss ir jāmaina, un tāpēc es palīdzu HouseEurope veicināt viņu iniciatīvu,” viņš saka.

Romano iesaistījās EPI ar sava Cīrihes ETH universitātes profesora starpniecību, kurš ir viens no HouseEurope iniciatoriem!

“Mēs piedalāmies ielu pasākumos, vācam parakstus un ceļojam, lai popularizētu iniciatīvu,” skaidro Siro.

Tā kā Romano nav ES pilsonis, viņš nevar pats parakstīt iniciatīvu, bet viņš ir aktīvi iesaistīts koordinēšanā starp vēstniekiem un locekļiem Šveicē un Berlīnē, kur kampaņa gūst impulsu.

Viņam dalība kampaņā nozīmē veltīt divas dienas nedēļā (biežāk trīs dienas, ieskaitot naktis), kuru laikā viņš veido saturu sociālajiem medijiem — videoklipus, intervijas ar cilvēkiem — un publicē tos, lai kustībai piešķirtu balsi.

“Semestris ir intensīvs, jo pārējās trīs nedēļas dienās man ir eksāmeni un viss pārējais,” viņš atzīst. 

“Tas ir patiešām interesanti, jo jūs esat daļa no lielas kustības, un jums ir ietekme uz to, kas notiek. Jūs varat atstāt savu nospiedumu un palīdzēt. Es varu arī mācīties, runāt ar cilvēkiem un uzlabot sevi.”

Būdams šveicietis, Siro tiek izmantots referendumos.

“Mums tas ir normāli. Referendums Šveicē ir tikai tautas — tiešās demokrātijas — balss,” viņš saka. 

“Šveicē vēstules par dažādiem referendumiem nonāk katrā mājsaimniecībā, un vienīgais, kas jums jādara, ir tās jāparaksta. Tas ir ļoti vienkārši. Šeit jums ir jārunā ar cilvēkiem — jums nav kaut kas, kas sasniegtu ikvienu, tāpēc jums ir jādara darbs.”

Pēc vienas dienas Briselē Siro dodas uz Antverpeni, kur House Europe organizē pasākumu Antverpenes Universitātes arhitektūras skolā.

“Mums ir daudz formātu: filmu demonstrēšana, materiālu koplietošana, diskusijas. Ir ļoti interesanti būt daļai no starptautiskas kustības. Man patīk filmēt un strādāt ar cilvēkiem, strādājot komandā. Izceļošana no Šveices uz Eiropu — tas ir patiešām forši.” 

Tādu brīvprātīgo kā Lana, Andreas un Siro aizrautība un aizrautība ir būtiska Eiropas pilsoņu iniciatīvu panākumiem. Viņi ir šo kampaņu virzītājspēks, kas pamet savu ceļu, lai palielinātu informētību, savāktu parakstus un aizstāvētu pārmaiņas. Viņu stāsti apliecina individuālās rīcības spēku un pilsoņu potenciālu veidot Eiropas nākotni.

Par autoru:

Yovka Dimitrova ir Bulgārijas žurnāliste, kas specializējas Eiropas lietās. Būdama Briseles korespondente jau no paša Bulgārijas pievienošanās ES sākuma, kad tā bija pirmā Padomes prezidentvalsts, viņa cieši sekoja līdzi ES iestāžu darbam saistībā ar vadošajiem Bulgārijas plašsaziņas līdzekļiem un specializētām starptautiskām publikācijām. Pēc kāda laika Eiropas Parlamentā viņa atgriezās žurnālistikā, koncentrējoties uz cilvēku stāstiem, kas ir ES politikas pamatā. Strādājot ProMedia, 2025. gada EPI dienās Briselē Yovka tikās ar brīvprātīgajiem, kas virza Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kuras vēlas uzzināt, kas iedvesmo gan šos jaunos, gan pieredzējušos pilsoņus veltīt savu laiku un enerģiju Eiropas līdzdalības demokrātijas mērķim.