Eiropas pilsoņu iniciatīva praksē: mācoties no iepriekšējās un pašreizējās pieredzes saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu

2018. gada 8. novembrī plkst. 13.30–17.30 Eiropas Komisijas pārstāvniecība Francijā Parīzē

Eiropas pilsoņu iniciatīvaturpina ceļu pa Eiropu un Parīzē ir apstājusies pusdienu ilgu zināšanu apmaiņas semināru par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, lai tiktos ar pilsoņiem, kas aktīvi darbojas līdzdalības demokrātijas jomā. Darbseminārs ir daļa no Eiropas pilsoņu iniciatīvas ceļa, kura mērķis ir palielināt ES pilsoņu informētību par šo rīku. Ceļvedis jau ir apmeklējis Bulgāriju, Lietuvu, Poliju un Čehiju un līdz 2018. gada beigām beigsies Portugālē un Austrijā.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas grupa organizēja pusdienu ilgu zināšanu apmaiņas semināru, kurā piedalījās pārstāvji no iepriekšējām un pašreizējām iniciatīvām. Tā bija iespēja dalībniekiem, kas aktīvi darbojas līdzdalības demokrātijas jomā, tikties ar šiem pārstāvjiem un mācīties no savas pieredzes saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Darbsemināram bija trīs daļas: viktorīna, kas iepazīstina ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu, paneļdiskusija par šo rīku un noslēguma sanāksmes par praktiskiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Viktorīnu vadīja Eiropas Komisijas pārstāve Olga Kurpisz. Viktorīnā Olga Kurpisz uzdeva jautājumus par rīka galvenajiem elementiem un ļāva dalībniekiem pārbaudīt savas zināšanas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Olga Kurpisz arī uzsvēra uzlabojumus, kas ierosināti Eiropas pilsoņu iniciatīvas reformā.

“Eiropas pilsoņu iniciatīva nav tikai lūgumraksts”

Paneļdiskusijā, ko atklāja iniciatīvas “End the Cage Age” pārstāve Léopoldine Charbonneaux, tika runāts par pilnvarām, ko Eiropas pilsoņu iniciatīva piešķir ES pilsoņiem. Charbonneaux vēlējās uzsvērt, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir daudz kas vairāk nekā tikai lūgumraksts. Tā rada reālu iedzīvotāju iesaisti valsts un ES līmenī.

Pēc tam viņa runāja par savu pieredzi kā notiekošas pilsoņu iniciatīvas pārstāvei. Viņa apsprieda problēmas un šķēršļus, ar ko sava komanda un pati saskaras, cenšoties savākt vienu miljonu parakstu.  Lielākā konstatētā problēma ir reize. Organizatoru rīcībā ir viens gads, lai sasniegtu 1 miljona parakstu slieksni. Léopoldine Charbonneaux paskaidroja, ka organizatoriem ir jāiztur viss kampaņas ilgums un jāturpina veicināšanas pasākumi visa gada garumā. “Viens nedrīkst zaudēt kampaņas sākuma entuziasmu,” viņa teica. Viņas ierosinātais risinājums ir iepriekš nodrošināt labu organizāciju, kas nozīmē, ka ir jāidentificē partneri, jāsagatavo komunikācijas materiāli, jāizstrādā tīmekļa vietne parakstu vākšanai utt. Lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku, darbam jābūt izstrādātam.

Vēl viena problēma, ko minēja Charbonneaux, ir saistīta ar potenciālo parakstītāju skepsi. Daži cilvēki dažkārt nevēlas dalīties ar saviem personas datiem, un tas organizatoriem rada papildu problēmas. Risinājums ir iesniegt pareizos argumentus, sniegt skaidru skaidrojumu un argumentus, lai pārliecinātu parakstītājus.

“Eiropas pilsoņu iniciatīva ir iespēja paust vēstījumu un tikt uzklausītai”

Nākamajā paneļdiskusijā uzstājās iniciatīvas “STOP FRAUD un ES FUNDS ļaunprātīga izmantošana” pārstāvis Bernard Guille. Bernard Guille savā runā vērsa uzmanību uz problēmām, kas saistītas ar parakstu vākšanu un rastajiem risinājumiem.

Viens no viņa izvirzītajiem elementiem ir tiesiskais regulējums, kurā iniciatīvai jāatrod pamats. Patiesībā dažkārt ir grūti saprast un identificēt iniciatīvas juridisko pamatu. Viņš paskaidroja, ka daudziem ES pilsoņiem, kuri nezina Eiropas Komisijas kompetenci un ES tiesību aktus kopumā, var būt grūti atrast juridisko pamatu un pat to, vai Komisijai ir kompetence rīkoties konkrētā jomā.

Bernard Guille uzsvēra, ka būtu interesanti un lietderīgi piedāvāt juridisko palīdzību Eiropas pilsoņu iniciatīvas organizatoriem. Olga Kurpisz šim punktam piebilda, ka juridiskas konsultācijas ir iespējams saņemt ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas foruma starpniecību.

Guille kgs arī uzsver iniciatīvas iespējamo ietekmi. Viņš paskaidroja, ka tas, kas tiek darīts ES līmenī, nav tas pats, ko dara vietējā līmenī. Eiropas pilsoņu iniciatīva ļauj ES pilsoņiem apvienoties un strādāt, lai veidotu Eiropas politiku, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi valsts līmenī. Šis rīks ir “iespēja izteikt vēstījumu un tikt uzklausītam”. Bernards Guille noslēdza savu runu, norādot, ka pat tad, ja pilsoņu iniciatīva nav sekmīga, tā ļauj uzsākt kustību un likt bumbu ap ideju, kas pēc tam sekos līdzi savai virzībai.

“Eiropas pilsoņu iniciatīva rada Eiropas sinerģiju”

Paneļdiskusiju noslēdza Anne-Marie Perret, veiksmīgās iniciatīvas “Right2Water” pārstāve — viena no četrām iniciatīvām, kas sasniegusi 1 miljonu parakstu slieksni. Perret iepazīstināja ar savu kampaņas pieredzi un paskaidroja, ka tas ir ilgs un sarežģīts ceļš, taču tas varētu radīt “reālu Eiropas sinerģiju”. Viņa paskaidroja, ka šis rīks ir “pazemojošs” veids, kas prasa iedzīvotāju iesaistīšanos, lai kopīgi cīnītos pretim kopīgam mērķim, pat ja rezultāts nav cerēts.

 Anne-Marie Perret paskaidroja, ka, lai sasniegtu savu mērķi, ir svarīgi būt labi sagatavotiem, pakļautiem profesionāļiem, kuri zina par politiku, tiesībām, administratīvajām procedūrām u. c., un ka ir jābūt gataviem tikties ar ārējiem dalībniekiem, kas var ietekmēt iniciatīvas rezultātus, piemēram, lobijiem. Viņa piekrita, ka kampaņas laikā viņiem bija jāsaskaras ar lobijiem, kuru mērķis bija vājināt viņu vēstījumu. Lai to novērstu, viņa iesaka izveidot spēcīgas partnerattiecības ar ietekmīgām organizācijām, kas var piesaistīt organizatorus, izmantojot savu tīklu, un, kas ir pats svarīgākais, izmantot savus rīkus, lai palielinātu vēstījuma ietekmi. 

Sadarbība, lai dalītos pieredzē un zināšanās

Paneļdiskusijai sekoja trīs noslēguma sesijas ar nosaukumu “Eiropas pilsoņu iniciatīva” praksē: kā dalīties zināšanās par to, kas darbojas?”

Kā piesaistīt līdzekļus jūsu kampaņai? (Moderators: Bernard Guille)

Diemžēl, tā kā pārtraukuma sesijas netiek iedalītas, katrs dalībnieks var brīvi izvēlēties tematu, kuram viņi dod priekšroku, tāpēc dalībnieki šajā sesijā nepiedalījās. Noslēguma sesijas moderators un darbsemināra moderators iesaistījās un apsprieda galvenos jautājumus par šo tematu. 

Kā meklēt partnerus, lai atbalstītu jūsu iniciatīvu un kampaņu? (Moderators: Anne-Marie Perret)

Grupa noteica, ka, meklējot partnerus, izpratnes veicināšana ir galvenā problēma. Galvenie risinājumi, ko tās izstrādāja diskusiju laikā, bija šādi:

• Izveidot kopīgu vērtību kopumu, lai varētu sasniegt iedzīvotājus un patērētājus (attiecībā uz ūdeni šeit);
• Izveidot tīklu (nevis lobiju), kas apvieno dažādas izcelsmes dalībniekus (pilsoņus, labdarības organizācijas, NVO u. c.);
• Izveidot centrus ar noteiktiem partneriem, lai tie uzņemtos atbildību par iniciatīvas vēstījuma nodošanu.

Pēc tam grupa apsprieda Parlamenta deputātu lomu. Viņi paskaidroja, ka organizatoriem ir jāizmanto EP deputātu ietekme un auditorija, kā arī viņu atbalsts un zināšanas, bet organizatoriem ir jāuzmanās, lai viņi uz viņiem nepaļautos pārāk lielā mērā. Tie nav vienīgie nozīmīgie partneri, kas var panākt pārmaiņas.

Grupa izstrādāja ideju, ka pirms iniciatīvas uzsākšanas būtu ieteicams veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu ūdeņus un noskaidrotu, vai pastāv interese par 7 līdz 10 valstīm, tādējādi atvieglojot parakstu vākšanu. Tā ir gandrīz ekonomiska pieeja, bet var būt ļoti noderīga, lai garantētu sekmīgu iniciatīvu. To darot, organizatori var redzēt, vai partneri būtu ieinteresēti popularizēt vēstījumu savā tīklā.

Grupa vienojās, ka labākā pieeja ne vienmēr ir vērsta uz lielajām valstīm, kurās intereses varētu būt lielākas, bet kurās kvotas ir daudz lielākas. Ieteicams pievērsties mazām valstīm, kurām ir mazākas kvotas. 

Grupas izstrādātā galīgā ideja ir tāda, ka partneri ir jāidentificē pašā kampaņas sākumā. Uzdevums ir apliecināt komitejas uzticamību, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir tas, ka organizatori ir daļa no lielāka tīkla (piemēram, Eiropas asociācija, kas pārstāv citas apvienības).

Kā popularizēt jūsu pilsoņu iniciatīvu? (Moderators: Léopoldine Charbonneux)

Grupa nolēma pievērsties jautājuma atrisināšanai, apzinot ļoti praktiskus iniciatīvas veicināšanas veidus, no kuriem daži ir šādi:

Informatīva izdevuma izveide, lai nodrošinātu iniciatīvas labāku popularizēšanu vietējā līmenī;

• Izveidojot digitālu platformu, organizatoriem ir maksimāli jāizmanto digitālais laikmets, kurā mēs dzīvojam;
• Organizēt izpratnes veicināšanas pasākumus;
• Partneru tīkla izveide;
• Pašu iniciatīvas parakstītāju iesaistīšana;
• Ietekmētāju identificēšana;

Pēc tam grupa apzināja problēmas, ar kurām saskaras iniciatīvas organizatori. Tika apzinātas divas galvenās problēmas: 

• Visa gada garumā:

Galvenais uzdevums ir saglabāt veicināšanas pasākumus visu gadu un nezaudēt kampaņas sākuma dinamiku. Galvenais apzinātais risinājums ir labi sagatavots pirms iniciatīvas uzsākšanas. Galvenais uzdevums ir izstrādāt strukturētu un detalizētu plānu visam gadam. Ja organizatori ir labi sagatavoti, viņi var apturēt šo problēmu. Léopoldine Charbonneaux paskaidroja, ka ļoti svarīgi ir izstrādāt labu tirgvedības plānu, izstrādāt pamatotus argumentus un apvienot partnerus.

• Uzrunāt plašu iedzīvotāju loku, nevis nišu:

Šeit runa ir ne tikai uz iedzīvotājiem, kuri jau ir izrādījuši interesi par kampaņas vēstījumu, bet gan par to, lai sasniegtu plašāku auditoriju. Tādēļ ir svarīgi šo vēstījumu vienkāršot, saprātīgi sazināties ar pretējām grupām, lai iniciatīvai piešķirtu starptautisku dimensiju.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas minēts, ir vairot uzticēšanos iniciatīvai. Iesniegt faktus, argumentus, sarunas, debates u. c. 

Grupa izstrādāja trīspakāpju koncepciju “Sagatavoties, apvienoties un vairot uzticēšanos”.