Atziņas, kas gūtas astoņu gadu pieredzē saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu

Pirmo gadu laikā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir veidojusies. ES uzskatu, ka tā kļūst konkrētāka arī attiecībā uz mērķiem, ko tā var izmantot kā līdzdalības instrumentu ES darba kārtības noteikšanas kanālu sarakstā. Ir skaidrs, ka EPI nav instruments ātru pārmaiņu veikšanai. Tas ir ilgs process, un tā priekšrocība ir tāda, ka organizatoriem un iestādēm ir pietiekami daudz laika, lai iepazītos cits ar citu, salīdzinātu savus mērķus un sagatavotos iespējamām pārmaiņām. EPI var radīt dziļu kompromisu par dažādiem juridiskiem jautājumiem, ja tiek pilnībā izmantots tās potenciāls un ja to interpretē kā pozitīvu instrumentu likumdošanas ciklā. Mans galvenais novērojums ir vēl viens, vēl viens, kas attiecas uz nesaistošajām kompetencēm. Man ir paveicies novērot EPI no institucionālā viedokļa kopš tās pirmsākumiem. Vienmēr ir bijis skaidrs, ka pēc vārda un noklusējuma EPI pieder pilsoņiem, bet pilsoņi nerīkojas spēkā neesoši. Tās arī izvēlas šo instrumentu, lai ietekmētu, ietekmētu, palielinātu interesi un sasniegtu to, lielam skaitam dažādu ieinteresēto personu jāizrāda interese un atbalsts. Tāpēc mana galvenā mācība šajā komentārā būs “sadarbība”. Lai gan EPI pieder ES pilsoņiem, kas ir literāri līdzekļi, mums visiem, joprojām ir iespējams uzlabot sadarbību starp pašām iestādēm, starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, starp EPI organizatoriem un starp valstu valdībām. Atkarībā no kompetences iestādes vēlas parādīt, kā tās atbalsta EPI, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vēlas saviem locekļiem pierādīt savu individuālo ieguldījumu utt., taču patiesībā EPI var būt sekmīga tikai tad, ja tie atsevišķie pilsoņi, kas tic savam mērķim, saņem tādu pašu palīdzību neatkarīgi no sākotnējā kontaktpunkta, pie kura viņi vēršas. Institucionālā ziņā situācija uzlabojas – mēs esam izveidojuši starpiestāžu tīklu, kurā EPI administratori regulāri apmainās ar informāciju, bet tas ir tikai nejaušs sākums. ES novēroju, ka no pilsoniskās sabiedrības puses veidojas arī dziļāka izpratne par sadarbības vērtību, jo neviena atsevišķa organizācija nevar palīdzēt visām EPI. Aktīvi pilsoņi rīkojas visur, viņi atrod īsākus vai garākus veidus, kā atrast EPI kontaktus iestādē, EPI tīklos vai EPI forumā. Tāpēc mana mācība (un mana vēlme) par EPI ir draudzīgāka un pārredzamāka sadarbība un blīvs EPI kopienas tīkls, lai veicinātu aktīvu un labi informētu pilsoniskumu.

Viens mācību punkts (vai vēl viens atgādinājums) no EPI pieredzes ir tas, cik svarīgas ir dalībvalstis. Piemēram, Francija pagājušā gada beigās atcēla savas apgrūtinošās identifikatora prasības, kam bija liela ietekme uz EPI šajā valstī. Joprojām ir vēl citi uzlabojumi, ko dalībvalstis varētu panākt EPI pārvaldības ziņā, un tām ir arī daudz pozitīvāk jāveicina EPI. Dalībvalstu līmenī ir veikti pasākumi, bet, lai īstenotu EPI potenciālu, ne tikai ES iestādēm ir jāturpina attīstīt savu pieeju. Svarīgāk ir tas, lai dalībvalstis pilnībā pieņemtu un veicinātu EPI.

Eiropas pilsoņu iniciatīva var būt vienkāršāka vietējo iniciatīvu pārlūkošanai – pašvaldības iniciatīvas dienests

0