Uzņēmumiem būtu jāmaksā augstāka maksa par ūdeni nekā mājsaimniecībām

Lai gan pasaules iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies, 20. gadsimtā ūdens resursu izmantošana ir palielinājusies seškārtīgi. Tajā pašā laikā, lai gan daži no ierobežotajiem ūdens resursiem tiek patērēti ātri un neapzināti industrializācijas un straujas urbanizācijas rezultātā, daži no tiem ir kļuvuši piesārņoti un neizmantojami un rada kaitējumu videi. Tā rezultātā vairāk nekā 1 miljardam cilvēku pasaulē pašlaik trūkst tīra dzeramā ūdens. Vairāk nekā 2 miljardiem cilvēku nav veselības un sanitārijas vajadzībām nepieciešamā ūdens.

Viena no globālajām problēmām ir tāda, ka ūdens resursi uz zemes nav vienādi sadalīti laikā un telpā. Dažās teritorijās ir liels ūdens daudzums, bet citās — ūdens trūkums. Piemēram, ūdens daudzums, kas no Amazones upes uz Atlantijas okeānu plūst vienā minūtē, ir vienāds ar Ņujorkas pilsētas ūdens patēriņu trīs gadus.

Ņemot vērā situācijas nopietnību, ANO Tūkstošgades deklarācijā līdz 2015. gadam tika izvirzīts mērķis uz pusi samazināt to pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem nav droša dzeramā ūdens, un rīcības plānā, kas publicēts Pasaules ilgtspējīgas attīstības samita rezultātā (log9), mērķis uz pusi samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem nav veselības aprūpei un sanitārijai nepieciešamā ūdens, un ANO dalībvalstu organizācijas un visas ieinteresētās personas tiek aicinātas pielikt pūles, lai sasniegtu šos mērķus.

Vēl viens iemesls, kāpēc ūdens ir bijis starptautiskās darba kārtības augšgalā pēdējos gados, ir tas, ka dažu valstu, dažādu ideju laboratoriju, akadēmisko aprindu un dažu nevalstisko organizāciju (NVO) sagatavotie ziņojumi un scenāriji liecina, ka daži no konfliktiem 21. gadsimtā radīsies ūdens un ūdens trūkuma dēļ. Ir bijuši viedokļi un apgalvojumi, ka konflikti apdraudēs stabilitāti un mieru pasaulē. Vienlaikus ir paātrināti pētījumi par mehānismiem iespējamu turpmāku ūdens krīžu pārvaldībai un konfliktu novēršanai.

Būs lietderīgi izvērtēt Pasaules Trešo ūdens forumu un ministru konferenci, kas notika Kioto 2003. gada 16.–23. martā un ko rīkoja Japāna sadarbībā ar Pasaules Ūdens padomi (WWC), ņemot vērā šos notikumus. Vairāk nekā 6000 cilvēku ārpus Japānas, 182 valstīm, vairāk nekā 100 ministriem, 43 starptautiskām organizācijām un simtiem NVO no valstīm ārpus Japānas pat Irākas kara apstākļos izgaismoja to, cik liela nozīme ir piešķirta ūdens jautājumiem forumā un ministru konferencē, kam pasaules sabiedrība piešķir lielu nozīmi.