“Ja mēs neko nemainīsim, viss mainās” — paralēles un atziņas no līdzdalības demokrātijas prakses Austrijā un Eiropā

Austrijā līdzdalības demokrātijas instruments “Volksbegehren” (lūgumraksts referendumam) ļauj pilsoņiem pieprasīt Parlamentam obligāti pārskatīt savu pieprasījumu, ja to atbalsta vismaz 100 000 parakstu. Klimata krīzes laikā lūgumraksts par referendumu par klimata aizsardzību viegli pārsniedza šo atzīmi un tagad ir Parlamenta rokās. Kādas ir cerības par to, kas notiks turpmāk? Kā Austrijas “Volksbegehren” salīdzina ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu? Kāda ir to iespējamā sinerģija?

Šajā rakstā Austrijas EPI vēstnieks Patrick Tobiaschek intervēja “Klimavolksbegehren” (lūgumraksts referendumam par klimata aizsardzību) [1] locekli Hannes Kramml par lūgumraksta problēmām un panākumiem un atšķirībām salīdzinājumā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Hannes pēta ekoloģiju pēc tam, kad bija strādājusi par tehnisko projektu vadītāju. Viņam ir plaša interese par sociālpolitiskiem jautājumiem, un tādēļ viņš ir iesaistīts bezpeļņas organizācijās, piemēram, šajā lūgumrakstā referendumam un permakultūras projektā, lai izpētītu alternatīvus lauksaimniecības veidus.

Pirmais lūgumraksts par referendumu Austrijā notika 1964. gadā, un kopš tā laika tas ir kļuvis par Austrijas politikas neatņemamu sastāvdaļu [2]. Kā jūs vērtējat šo līdzdalības demokrātijas veidu? Vai uzskatāt, ka ietekme uz Parlamentu ir pietiekami liela?

Tas ir vissvarīgākais tiešās demokrātijas instruments, kas ļauj iedzīvotājiem tieši vērsties Parlamentā ar politiskiem jautājumiem. Taču vēsture liecina, ka lūgumraksts par referendumu diemžēl reti ir izraisījis izmaiņas tiesību aktos. Jo īpaši, ja šis jautājums neatbilst to pušu gaitai, kuras pašlaik atrodas valdībā. Ņemot vērā brīvprātīgo un finansiālo ieguldījumu, ir žēl, ka apspriedes un diskusijas Parlamenta komitejās notiek tālu no sabiedrības viedokļa.

Iedzīvotāju prasība ir pakļauta saistošai attieksmei, bet galu galā bieži vien parlamentārais statuss “nav ņemts vērā”. Jebkurā gadījumā mēs cenšamies nodrošināt, ka šoreiz tas tā nav.

Vai bija grūti pārliecināt cilvēkus piedalīties lūgumrakstā par referendumu par klimata aizsardzību? Vai ir kādi šķēršļi paziņojumu par atbalstu iesniegšanai?

Vīnē, kur es piedalījos pasākumos vai demos, nosaukums “Klimavolksbegehren” bieži vien bija pietiekams, un daudzi jau bija gatavi to atbalstīt. Taču atbalsts diemžēl nenozīmē automātisku parakstu. Vēršanās administratīvajā birojā noteikti ir šķērslis, bet tad, kad reģistrācijas periods tuvojās beigām, piemēram, reģistrācijas nedēļā, šis šķērslis kļuva mazāks un mazāks. “Mobilā tālruņa paraksts” ir laba alternatīva, lai gan to izmanto dažādā biežumā iedzīvotāju vidū. Protams, bija arī kritiķi un denjēri, bet tie bija mazākumā, lai gan mans novērojums, iespējams, nebija reprezentatīvs.

Turklāt daudzi vēlējās atbalstīt lūgumrakstu par referendumu, bet diemžēl neatbilda prasībām. Tas bija īpaši sāpīgi personām, kuras ilgstoši dzīvoja Austrijā, bet (vēl) nebija ieguvušas pilsonību dažādu iemeslu dēļ.

Iespējams,nebija viegli sasniegt prasīto 100 000 parakstu apjomu. Pirms sākt vākt paziņojumus par atbalstu, referendums ir jāreģistrē [3]. Vai esat saskārušies ar kādiem šķēršļiem reģistrācijas procesā?

Cik man zināms, nebija būtisku grūtību salīdzinājumā ar citām problēmām, ar kurām nācies saskarties. Piemēram, kad mēs uzņēmām attēlus par cilvēkiem, kuri vēlas parakstīt lūgumrakstu, bet atrodas vienā rindā pie administratīvajiem birojiem un dažkārt tiek nosūtīti uz mājām pārslogotu serveru dēļ. Tas ir īpaši sāpīgi.

Lūgumrakstā par referendumu iedzīvotāji galvenokārt pamana pašu reģistrācijas nedēļu, bet, protams, pirms tā notiek daudz. Mūsu asociācija pastāv jau vairāk nekā divus gadus. Sākumā, ilgi pirms reģistrācijas, bija jāapspriež un jāvienojas par zinātniski pamatotām prasībām cīnīties pret klimata pārmaiņām, ņemot vērā daudzas dažādas perspektīvas. Un tad ir ļoti žēl, ka paraksti ir nevajadzīgi pazaudēti. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tā nav pirmā reize, kad šādi iebildumi tiek izvirzīti.

Pēc reģistrācijas seko atbalsta posms, kura mērķis ir savākt 8401 paziņojumus par atbalstu. Tad var iesniegt procedūras sākšanas pieprasījumu un sākt astoņu dienu reģistrācijas procedūru (reģistrācijas nedēļa) [3]. Kā jūs organizējāt parakstu vākšanu reģistrācijas nedēļā?

2019. gada augustā mēs sākām atbalsta posmu un uzreiz sākām lielisku sākumu. Pirmajā dienā mēs saņēmām vajadzīgo skaitu balsstiesīgo vēlētāju uz vienu milimetru. Pēc vairākkārtējas atlikšanas mēs iesniedzām procedūras sākšanas pieprasījumu 2020. gada martā. Mēs bijām viens no četriem Austrijas lūgumrakstiem par referendumu, kas atbalsta posmā vien, t. i., vēl pirms reģistrācijas nedēļas 2020. gada jūnijā, sasniedza 100 000 parakstu.

Šāda referenduma pamatā ir liela kampaņa. Milzīgu ieguldījumu šajos panākumos sniedza vairāk nekā 1000 brīvprātīgo, kuri nenogurstoši devās uz visiem rajoniem un tik daudzām vietām visā Austrijā. Ar skrejceļiem, ielu darbībām un daudz ko citu. Turklāt bez tiešsaistes kampaņām un sabiedriskajām attiecībām mēs, iespējams, nebūtu sasnieguši savus mērķus. Atbalsta summa ir cieši saistīta ar plašsaziņas līdzekļu klātbūtni. Iniciatīvām vienmēr jānodrošina, lai laikraksti un citi plašsaziņas līdzekļi pievērstos šim jautājumam un vairotu informētību.

Foto: MLG Mike, KVB

Jūs noteikti guvāt ļoti lielus panākumus! Lūgumraksts par referendumu par klimata aizsardzību ir acīmredzami pārsniedzis nepieciešamo parakstu skaitu. Tagad Austrijas parlamentam ir jārisina klimata jautājumi un jūsu prasības. Vai varat man pastāstīt vairāk par pašreizējo statusu?

Esam saņēmuši gandrīz 400 000 parakstu. Tas ir insāns, jo īpaši pašreizējā situācijā Covid-19 dēļ. Un papildus parakstiem, kas nāk tieši no iedzīvotājiem, ir izveidota alianse, kurā ietilpst daudzas NVO, uzņēmumi un ievērojamas personas. Tas viss nodrošināja nepieciešamo atbalstu, lai apmierinātu mūsu prasības Parlamenta komiteju sanāksmēs. Nesen notika ekspertu uzklausīšanas Vides komitejā; dažādie parlamentārie klubi uzaicināja mūsu iniciatorus, zinātniekus un ekspertus.

Pirmo reizi komitejā tas tika darīts publiski, straumējot un reģistrējot tiešraidi. Tas ir veicinājis konstruktīvas debates, un mums ir izredzes iesniegt daudzpartiju priekšlikumu mūsu mērķu īstenošanai. Kā rezumēja mūsu runaspersona Katharina Rogenhofera, mums ir izdevies nodrošināt svarīgu soli ceļā uz progresīvu klimata politiku visās pusēs. Nākamā sanāksme ir paredzēta marta sākumā. Tad mēs redzēsim, vai tas ir tikai nesaistošs aizskārums, vai arī mēs tuvojamies politiskai īstenošanai.

Kādas problēmas jums bija jārisina, un kā jūs finansējat šādu lūgumrakstu referendumam?

Lai sasniegtu ievērojamu cilvēku skaitu, ir vajadzīga nauda! Tagad mēs varam sev jautāt, cik demokrātisks ir šis svarīgais tiešās demokrātijas instruments, kad gandrīz viss ir atkarīgs no finanšu resursiem...

Vai valsts nesniedz finansiālu atbalstu?

Nē, nemaz nav. Taču mēs varējām piesaistīt daudz partneru, mēs rīkojām tādus pasākumus kā labdarības izsole, un bija daudz privātu līdzekļu devēju, kas mūs finansiāli atbalstīja. Papildus iepriekš minētajām servera kļūmēm mums bieži vien bija jābūt ļoti elastīgiem laikā attiecībā uz iestādēm. Jo īpaši saistībā ar Covid-19 pandēmiju, jo nebija skaidrs, vai un kad notiks mūsu reģistrācijas nedēļa. Tā rezultātā bija pastāvīgi jāpielāgo kampaņas temati un mūsu finansiālā nepārtrauktība. Turklāt apgrozījuma svārstību rādītājs ir attiecīgi augsts. Mēs visi šeit strādājam brīvprātīgi papildus mūsu darbam, studijām un citām lietām.

Kad runāsim par problēmām, virzīsimies uz kaut ko pozitīvu: Kāds bija labākais brīdis personīgi “Klimavolksbegehren” laikā?

Tas noteikti notika jūnija beigās. Reģistrācijas nedēļa tikko beidzās, un mēs sarīkojām noslēguma mītni Heldenplatcā, Vīnē. Ņemot vērā plašo izplatību Austrijas federālajās zemēs, apmaiņa starp dalībniekiem parasti notika tiešsaistē. Mīkla laikā jūs pirmo reizi redzat daudzus no šiem cilvēkiem un beidzot iepazinies cits citu personīgi. Mēs visi esam izsmēluši intensīvo posmu, bet esam arī pilnīgi apmierināti par paziņotajiem panākumiem.

Foto: Innes Futterknecht, KVB

Eiropas Komisija ir arī centusies risināt klimata krīzi un vēlas cīnīties pret zaļo kursu. Pēc jūsu prasībām — ko jūs vēlētos darīt Eiropas līmenī?

Svarīgs jautājums, proti, valsts, ir svarīgs, taču daudzas lietas var atrisināt, tikai izmantojot daudz plašāku pieeju. Daudzas no mūsu prasībām varētu turpināties augstākā līmenī. Daži no šiem apsvērumiem ir iekļauti arī zaļajā kursā, piemēram, saistošs CO2 budžets, ko pārbauda neatkarīga struktūra. Pēc tam sabiedriskā transporta attīstība Eiropā, lai radītu nozīmīgu alternatīvu gaisa transportam. Neatkarīgi no mūsu prasībām ir vajadzīgas daudzas citas lietas. Emisijas kvotu tirdzniecības un Eiropas lauksaimniecības politikas pārskatīšana, kas ir divi piemēri.

Tiesības iesniegt pilsoņu iniciatīvu ir juridiski nostiprinātas Līgumā par Eiropas Savienību, kas pēdējo reizi tika pielāgots Lisabonā 2007. gadā [4]. Vai esat kādreiz dzirdējis par Eiropas pilsoņu iniciatīvu? Vai jūs un jūsu kolēģi kādreiz runājāt par to?

ES noteikti atbalstu jebkādu demokrātiskas līdzdalības iespēju. Un jā, es jau iepriekš esmu dzirdējis parEiropas pilsoņu iniciatīvu. Taču patiesība ir tāda, ka tai nebija nekādas nozīmes mūsu darbībās Klimavolksbegehren, vai arī es par to nezinu. Iespējams, pastāv arī zema informētības līmeņa problēma. Ja daudziem no mums nav pašsaprotami zināt EPI, acīmredzami ir iespējami uzlabojumi.

Cerams, ka šī intervija būs neliels solis, lai uzlabotu informētību. Eiropas pilsoņu iniciatīvas procedūra [5] atšķiras no Austrijas lūgumraksta par referendumu. Organizatoru grupā jābūt vismaz 7 ES pilsoņiem, kas dzīvo 7 dažādās ES valstīs. Vai tas jums būtu bijis liels šķērslis?

ES neuzskatu, ka tas mums būtu bijis liels šķērslis, jo klimata kustība ir attīstījusies jau ilgi pirms Austrijas “Klimavolksbegehren”. Tāpēc Eiropā jau ir plašs tīkls, un esmu pārliecināts, ka ar to ir iespējams labi sadarboties. Sabiedrība lielā mērā ir jutīga pret klimata krīzi, un noteikti ir vieglāk paziņot par šādu tematu visā Eiropā nekā nezināmiem jautājumiem.

Organizatoru grupai seko iniciatīvas reģistrācija Eiropas Komisijā. Pēc tam varat sākt savākt 1 miljonu parakstu papīra formātā vai tiešsaistē [6], un jums ir 12 mēneši laika, lai to izdarītu. Vai, jūsuprāt, tas ir viegli pārvaldāms salīdzinājumā ar 100 000 solījumiem sniegt atbalstu, kas nepieciešams Austrijā? Vai jau esat atbalstījis kādu Eiropas pilsoņu iniciatīvu?

Izmantojot TTIP un CETA, es sazinos ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu, bet baidos, ka līdz šim neesmu atbalstījis nevienu iniciatīvu. Tomēr esmu pārliecināts, ka drīzumā mainīsies!

Salīdzinot iedzīvotāju skaitu, šķiet, ka viens miljons parakstu visā Eiropā ir iespējams. Taču, izņemot lielākus organizatoriskos centienus, es nevaru novērtēt, vai tas ir vieglāk vai grūtāk, salīdzinot ar 100 000 parakstu populārajā lūgumrakstā Austrijā. Grūtības varētu radīt vismaz minimālais parakstu skaits, kas vajadzīgs, lai valsts būtu derīga.

Kad esat sasniedzis 1 miljonu parakstu, viņiem 3 mēnešu laikā ir jāsaņem pārbaude attiecīgajās iestādēs katrā ES valstī. Austrijas lūgumrakstā par referendumu šis izskatīšanas posms nav nepieciešams, taču šie papildu centieni arī paver daudz plašākas iespējas, lai vērstos pret cilvēkiem.

Ja šī pārbaude ļauj paziņojumus par atbalstu iesniegt tieši uz vietas, papildu centieni jebkurā gadījumā ir pamatoti. Iespējams, mēs būtu varējuši iegūt papildu balsis, ja oficiālais kanāls nebūtu vienīgais risinājums. Eiropas pilsoņu iniciatīvas parakstu vākšanas process šķiet daudz vienkāršāks. Un es uzskatu, ka ir tikpat labi un svarīgi, lai šie paraksti tiktu oficiāli pārskatīti.

Pēc sekmīgas izskatīšanas iniciatīva tiek iesniegta Eiropas Komisijai. Pēc tam Eiropas Parlaments izskatīs šo jautājumu, un organizatoriem būs iespēja iepazīstināt ar iniciatīvu atklātā uzklausīšanā. Kāda pašreizējā Eiropas pilsoņu iniciatīva [7] Eiropas Parlamentam, jūsuprāt, būtu pilnībā jāpārskata?

Iniciatīva “Beznosacījumu pamatienākumu (UBI) ieviešana visā ES”, kas nodrošinātu materiālo eksistenci un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē neatkarīgi no ienākumiem. Otrkārt, lai atjaunotu bioloģisko daudzveidību, piešķirtu prioritāti maza mēroga ilgtspējīgai lauksaimniecībai un atbalstītu lauksaimniekus šajā pārejā, iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus! Virzība uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi” būtu liels ieguvums sabiedrībai. Un, lai risinātu dažus jau minētos jautājumus, es atbalstītu iniciatīvu “VOTERS WITHOUT BORDERS. Pilnas politiskās tiesības ES pilsoņiem”.

Vai ir kaut kas cits saistībā ar pilsoņu iniciatīvām, uz kurām jūs vēlētos norādīt?

Manuprāt, tā ir problēma, kad jauniešiem, kurus klimata krīze skars visvairāk, nav iespējas balsot par šo tematu. Tāpēc mēs esam sākuši iniciatīvu un plakāti pasākumos, kuros bērni eternalizējas ar roku, ja viņi vēlas to atbalstīt. Tādējādi pat tie cilvēki, kuriem nav atļauts piedalīties savas pilsonības trūkuma dēļ, varēja balsot vizuāli. Iedzīvotāji, kuri tur dzīvojuši ilgu laiku, bet kuriem nav atļauts piedalīties politiskos pasākumos, jau tagad ir ievērojama mūsu sabiedrības daļa.

Foto: Jolly Schwarz, KVB

Ļoti laba ideja! Pievērsīsimies pēdējam jautājumam: ko jūs vēlaties zināt lasītājiem kā klimata aizsardzības un līdzdalības demokrātijas atbalstītājam?

Uzņemties iniciatīvu. Jo īpaši pēdējos gados esam parādījuši, ko mēs panākām, pateicoties iedzīvotāju spiedienam. Ja mēs neko nemainīsim, viss mainās!

Par “Klimavolksbegehren”:

Kā neatkarīga un starppartiju balss mēs pārstāvam visus cilvēkus, kuri pieprasa politiķiem veikt konkrētus pasākumus klimata krīzes pārvarēšanai.  Mēs saprotam, ka klimata aizsardzība ir nevis indivīdu atbildība, bet gan visas sabiedrības atbildība. Tādēļ politiķiem ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas mūsu bērniem nodrošinās arī taisnīgu nākotni, kas ir vērtīga.

Sīkāka informācija par prasībām atrodama tīmekļa vietnē:

https://klimavolksbegehren.at/forderungen/m

Ārējās saites:

[1] https://klimavolksbegehren.at/

[2] https://www.bmi.gv.at/411/Alle_Volksbegehren_der_zweiten_Republik.aspx

[3] https://www.bmi.gv.at/411/

[4] https://www.europarl.europa.eu/factsheets/en/sheet/149/european-citizens-initiative

[5] https://citizens-initiative.europa.eu/how-it-works_en

[6] https://citizens-initiative.europa.eu/online-collection-system_en

[7] https://citizens-initiative.europa.eu/find-initiative_en

https://www.bmi.gv.at/411/Volksbegehren_der_XX_Gesetzgebungsperiode/Klimavolksbegehren/start.aspx