Divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalsta cīņu par tiesiskumu un klimatu

Jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena bija pietiekami skaidra Eiropas Parlamenta priekšā, kad viņa paziņoja jaunās Komisijas prioritātes: darba kārtības augšgalā ir tiesiskums un klimata pārmaiņas. Tā ir laba ziņa eiropiešiem. 

Tomēr Eiropā, kurā valstis veido savu ekonomiku uz oglekļa emisiju balstītu rūpniecību un kurā dažas pārkāpj savu iedzīvotāju pamattiesības un brīvības, pārkāpjot tiesiskumu, ar labām ziņām nepietiek. 

Dažus lēmumus Eiropā pieņem Eiropadome, un tiem jābūt vienprātīgiem. Tas attiecas uz lēmumiem piemērot sankcijas ES valstīm, kuras pārkāpj ES vērtības. Tāpēc nav grūti saprast, cik maz ticams, ka ES valstis vienotos par šādu jautājumu. Noteikti būtu vismaz viena valsts, kurai būtu veto tiesības attiecībā uz šo lēmumu.

Ko var darīt situācijas uzlabošanai?

Eiropas iedzīvotāji var palīdzēt Komisijai konkrēti un pozitīvi īstenot fon der Leienas prioritātes. Tās to var izdarīt, ne tikai protestējot pret šiem pārkāpumiem, bet arī iesniedzot apstrīdamus politiskus priekšlikumus, izmantojot demokrātiskos instrumentus, ko Eiropa pieļauj.

2019. gadā Eumans — jauna, nevardarbīga Eiropas pilsoņu kustība, kas darbojas tiešā demokrātijā, kopā ar aktīvistiem no visas Eiropas — strādāja pie divām Eiropas pilsoņu iniciatīvām. 

Viens ir Likums par mūsu tiesībām, kura mērķis ir panākt tiesiskuma ievērošanu visās ES valstīs. Otra — apturēt globālo sasilšanu — ir paredzēta, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu Eiropas līmenī, ieviešot oglekļa cenas un izmantojot ieņēmumus, lai samazinātu ekoloģiskās pārejas izmaksas Eiropas darba ņēmējiem ar zemiem ienākumiem.

Likums par mūsu tiesībām (“Tiesiskuma ievērošana Eiropas Savienībā”)

Tiesību aktā par mūsu tiesībām ir ierosināts ieviest pastāvīgu, objektīvu uzraudzības sistēmu, lai pārbaudītu, kā visas ES valstis piemēro Eiropas Savienības vērtības.

Pārredzama procedūra apvienojumā ar objektīviem kritērijiem var labvēlīgi ietekmēt savstarpējas uzticēšanās veidošanu starp ES valstīm un starp iedzīvotājiem un Eiropas iestādēm. Tādējādi valstu valdības tiktu sauktas pie atbildības par tiesiskuma īstenošanu savās valstīs.

Patiešām, Likums par mūsu tiesībām nozīmē stiprināt Līguma par Eiropas Savienību 7. panta noteikumus par iespējamiem ES vērtību pārkāpumiem. Tas var arī palīdzēt īstenot Eiropas tiesību aktus par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (piemēram, Eiropas apcietināšanas orderi).

Apturēt globālo sasilšanu (“Oglekļa cena cīņai pret klimata pārmaiņām”)

Apturēt globālo sasilšanu ierosina ieviest oglekļa emisiju minimālo cenu — no EUR 50 par tonnu 2020. gadā līdz EUR 100 par tonnu līdz 2025. gadam — un atcelt pašreizējo bezmaksas kvotu sistēmu ES piesārņotājiem. Ar šo iniciatīvu tiek ierosināts ieviest pielāgošanas mehānismu uz robežām attiecībā uz importu no trešām valstīm, lai līdzsvarotu zemākas cenas oglekļa emisijām, kas ienāk ES.

Ieņēmumi no šīs jaunās Eiropas oglekļa cenu noteikšanas sistēmas tiktu sadalīti saskaņā ar Eiropas politiku, kas atbalsta energotaupību, veicina atjaunojamos energoresursus un samazina nodokļu uzlikšanu zemākiem ienākumiem, — abpusēji izdevīgā perspektīvā, kurā gan iedzīvotāji, gan Eiropas ekonomika galu galā var gūt labumu no videi draudzīga pasākuma.

Abas iniciatīvas gada sākumā tika reģistrētas Eiropas Komisijā. Parakstu vākšana sākās pagājušā gada septembrī.

Lūk, videoklips, kurā iedzīvotāji tiek mudināti parakstīties.

Jūs varat atrast vairāk un parakstīties iniciatīvu oficiālajās tīmekļa vietnēs:

Akts par mūsu tiesībām https://www.formyrights.eu/

Apturēt globālo sasilšanu https://www.stopglobalwarming.eu/