Aizsargātu darbu bezmaksas koplietošana, vienlaikus kompensējot autoriem

Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Brīvība kopīgot” mērķis ir legalizēt datņu kopīgošanu personīgiem mērķiem, mainot autortiesības un blakustiesības un izveidojot mehānismu autoru un citu tiesību subjektu taisnīgai atlīdzībai.

Mēs esam pilsoņi no astoņām dažādām ES valstīm, un mēs pieprasām reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “Brīvība kopīgot”, pieprasot tiesības kopīgot datnes, tostarp radošos darbus. Mēs uzskatām, ka kopīgošana ir viena no pamattiesībām un ir pelnījusi tādu pašu cieņu kā autoru tiesības. Mēs strādājam, un drīz sāksim vākt parakstus: ja mēs savācam vienu miljonu parakstu, Eiropas Komisijai būs jāieņem nostāja par mūsu iniciatīvu. Esiet gatavs atbalstīt iniciatīvu “Brīvība kopīgot” un izvirzīt cilvēku tiesības dalīties Eiropas politikas centrā!

Kopīgošana ir aukle, tā mums liek justies labi un uzlabo mūsu dzīvi; tā ir dziļi cilvēciska, dabiska darbība. Tas pats attiecas arī uz datņu koplietošanu. Tāpēc, sākot no 90. gadiem, kad jaunās datnes kopīgošanas tehnoloģijas (Napster, Gnutella, Freenet, BitTorrent u. c.) cilvēkiem ļoti atviegloja datņu apmaiņu, daudzi entuziastīgi apsveica šo inovāciju. Visbeidzot, jums bija iespēja tiešsaistē atrast vēlamo dziesmu, lejupielādēt to un noklausīties to. Vai atrodiet filmu un noskatieties to; vai arī atrodiet grāmatu un izlasiet to. Neprasot atļauju nevienam! Un, vēl aizraujošāk, ja tu gatavojaties dziesmu, filmu vai grāmatu, varat to darīt pieejamu citiem, kas dalās ar savu aizrautību.

Tomēr ne visi bija apmierināti ar šo inovāciju.

Majors, paužot bažas par risku zaudēt peļņu un zaudēt savu kontrolējošo starpnieku lomu, stingri iebilda pret tādu datņu koplietošanu, kurās ir ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāti darbi (mūzika, filmas, grāmatas u. c.). No savas puses tiem ir “bug” tiesību aktos: autortiesību un blakustiesību tiesību akti, kas izstrādāti iepriekšējos gadsimtos analoģiskajai pasaulei un laika gaitā pakāpeniski pielāgoti, neļauj koplietot datnes. Tāpēc mūsdienās ir aizliegts koplietot datnes, kas satur ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātus darbus, izmantojot datņu koplietošanas tehnoloģijas. Tas tā ir, pat ja autortiesības un blakustiesības būtu jāīsteno, ņemot vērā darbu lietotāju pamattiesības, jo īpaši tiesības uz zinātni un kultūru, līdzsvarojot tās ar darbu autoru pamattiesībām.

Tieši to mēs prasām iniciatīvā “Brīvība kopīgot”.

Mēs vēlamies, lai autortiesības reglamentētu datņu koplietošanu, līdzsvaroti īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 10. decembrī pasludinātās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. panta divus punktus, no kuriem pirmais paredz tiesības uz zinātni un kultūru ikvienam un otrais — autoru tiesības:
“(1) Ikvienai personai ir tiesības brīvi piedalīties kopienas kultūras dzīvē, baudīt mākslu un piedalīties zinātnes attīstībā un tās ieguvumos.
2 Ikvienai personai ir tiesības uz tādu morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas izriet no jebkāda zinātniska, literāra vai mākslinieciska rakstura, kura autors viņš ir.”

Daudzi zinātnieki piekrīt: datņu kopīgošanu var legalizēt, mainot autortiesības un blakustiesības. Tas ir vienkārši: ja autori un citi tiesību subjekti (tostarp majors) saņem taisnīgu atlīdzību, var atļaut datņu koplietošanu personīgām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, ir iespējams paredzēt atteikšanos no autortiesībām personām, kuras dalās ar datnēm personīgiem mērķiem, ja tiesību subjekti saņem naudu. Atlīdzību tiesību īpašniekiem varētu panākt dažādos veidos. Piemēram, paredzot nelielu pārmaksu, kad cilvēki maksā par interneta pieslēgumu; vai pieprasot, lai personas, kas vēlas izmantot datņu koplietošanas tehnoloģijas, maksātu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas pārstāv tiesību subjektus. Tomēr līdz šim šīs vienkāršās izmaiņas autortiesību un blakustiesību jomā, kas nāktu par labu ikvienam, nav īstenojušās nekur pasaulē.

Datņu koplietošanas tehnoloģijas ļauj darbus izplatīt ārkārtīgi efektīvā veidā; tomēr tiesību subjekti nekad nav varējuši izmantot šo tehnoloģiju potenciālu. Diemžēl mēs saskaramies ar tipisku tirgus nepilnību piemēru: tiesību subjekti atrodas cietumnieku dilemmas situācijā un nespēj vienoties, ka lietotāji var kopīgot savus darbus. Tādēļ ir nepieciešami likumdošanas pasākumi, lai atrisinātu šo situāciju, kas kaitē sabiedrībai kopumā, piespiežot tiesību subjektus un lietotājus izmantot nevajadzīgus starpniekus. Šis jautājums šodien ir vēl aktuālāks. Datņu koplietošanas aizlieguma 20 gadu laikā tirgus dalībnieki tika mudināti izveidot tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzējus (Spotify, Netflix u. c.), kuriem ir priviliģēta piekļuve lietotāju datiem un kuriem tādējādi ir pilnvaras kontrolēt un profilēt ES iedzīvotājus. Diemžēl situācija nemainījās pēc tam, kad tika apstiprināta Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas ir direktīva, kura tika pieņemta 2019. gadā, lai atrisinātu autortiesību problēmas digitālajā jomā, bet kura ir vīlusies daudziem cilvēkiem. Šī direktīva reglamentē tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniegšanu, bet nepieļauj datņu apmaiņu starp ES iedzīvotājiem. Šodien maksātā cena ir nepieņemama slīpa lidmašīna par labu izplatīšanas platformām, kurām ir pilnvaras kontrolēt un profilēt lietotājus.

Datņu kopīgošana ir mūsu tiesības. Mēs to pieprasām!

Drīz sāksim vākt parakstus, lai ES Komisijai būtu jāieņem nostāja par mūsu iniciatīvu.

Apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni un atstājiet mums savu kontaktinformāciju. Mēs jūs informēsim, kad sāksies parakstu vākšana. Pastāstiet mums arī tad, ja vēlaties piedalīties kampaņā: būs prieks dalīties šajā cīņā, lai pieprasītu tiesības dalīties!

Marco Ciurcina stāsts Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Brīvība kopīgot” organizatoru vārdā