Demokrātiska rīcība var aizsargāt ES demokrātiju no biometriskās masveida novērošanas

Tā kā Eiropas likumdevēji šomēnes ir iecerējuši ierosināt vēsturisku jaunu tiesību aktu mākslīgā intelekta (MI) reglamentēšanai, nepieciešamība ES iedzīvotājiem iesaistīties jauno tehnoloģiju ietekmes uz sabiedrību risināšanā ir steidzamāka nekā jebkad agrāk, un to piedāvā mūsu Eiropas pilsoņu iniciatīva. Cilvēkiem var būt grūti zināt, kā viņu viedokļi var ietekmēt šķietami tālejošu lēmumu pieņemšanas procesu. Pašlaik biometriskās tehnoloģijas, piemēram, sejas atpazīšana, visā Eiropā tiek izmantotas veidā, kas var apdraudēt demokrātiju un pārkāpt cilvēku brīvības. Reaģējot uz to, iniciatīva “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīva par biometriskās masveida novērošanas prakses aizliegšanu” izmanto plaša mēroga pilsoņu rīcības iespējas, lai aicinātu veikt reālas izmaiņas tiesību aktos.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2020. gada beigās veiktajā aptaujā tika konstatēts, ka “lielākā daļa eiropiešu (92 %) visās dalībvalstīs pieprasa, lai iedzīvotāju viedoklis tiktu vairāk ņemts vērā, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni”. Demokrātija — tautas griba — ir viens no pīlāriem, uz kuriem balstās ES. Ideja, ka kopā Eiropas valstis ir spēcīgākas un ka mēs varam sadarboties, lai panāktu mieru, stabilitāti, labklājību un brīvību, ir nonākusi ES pastāvēšanas pašā pamatā. No ārpuses ES procesi var šķist iebiedējoši — nav viegli panākt vienošanos pāri politiskajām, kultūras un ģeogrāfiskajām robežām, tāpēc ir tik svarīgi, ka ES iesaista cilvēkus, lai nodrošinātu, ka lēmumi, kas ietekmē mūsu dzīvi, ir taisnīgi, likumīgi un iekļaujoši.

Šā gada aprīlī gaidāmais Eiropas Komisijas priekšlikums par ES mēroga tiesību aktu par mākslīgo intelektu aizsāks ES likumdevēju (tostarp Eiropas Parlamenta deputātu un katras ES dalībvalsts pārstāvju) daudzgadu apspriežu procesu. Domājams, ka ES vēsturi padarīs par pirmo reģionu pasaulē, kas visaptveroši regulēs MI tehnoloģijas. Tomēr, lai gan Eiropas Komisija pagājušajā gadā norādīja, ka vēlas “plašas publiskas debates” par šo MI tehnoloģiju izmantošanu mūsu sabiedrībā, realitāte ir tāda, ka daudzas grupas nav iesaistījušās diskusijās, un zināšanas par to, kas ir mākslīgais intelekts un kā tas var ietekmēt mūsu sabiedrību, ir vājas. Jo īpaši mēs redzam, ka rasistiski cilvēki Eiropā, visticamāk, tiks pakļauti MI lēmumiem un dažādiem uzraudzības veidiem, bet vismazāk — lēmumu pieņemšanā par tiesību aktiem, kas reglamentē MI izstrādi un izmantošanu.

Šajā sakarā debatēs sākas Eiropas mēroga kampaņa “Reclaim Your Face” (“Reclaim Your Face”), kuras mērķis ir aizliegt biometriskās masveida novērošanas praksi. Lai gan eksperti ne vienmēr piekrīt “mākslīgā intelekta” definīcijai, Eiropas Komisija ir norādījusi, ka biometriskās tehnoloģijas, piemēram, sejas atpazīšana, tiks iekļautas gaidāmā mākslīgā intelekta tiesību akta darbības jomā, kura mērķis ir paredzēt noteikumus plašam instrumentu un tehnoloģiju klāstam, kas parasti veic datu statistisko analīzi, izmantojot algoritmus, lai pieņemtu lēmumus vai prognozes.

Eiropas digitālās tiesības (EDRi), kas ir 44 digitālo tiesību organizāciju tīkls, pēdējos gados ir mobilizējušās, jo — visā Eiropā — valdības un korporācijas arvien vairāk izmanto biometriskās masveida novērošanas tehnoloģijas. Biometriskās tehnoloģijas ir tehnoloģijas, kas apstrādā datus par jūsu ķermeni, uzvedību vai citām sensitīvām identifikācijas pazīmēm. Reaģējot uz pieaugošo cilvēku biometrisko datu izmantošanu ikdienas dzīvē, lai novērotu potenciāli ļoti kaitīgus veidus, EDRi kopā ar 11 citām digitālo tiesību organizācijām uzsāka iniciatīvu “Reclaim Your Face”. Koalīcija līdz šim ir paplašinājusies līdz 58 grupām, tostarp arodbiedrībām, diskriminācijas novēršanas grupām un cilvēktiesību iniciatīvām, kas darbojas valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī.

Jo īpaši “Reclaim Your Face” (Ryf) cīnās pret biometrisko tehnoloģiju konkrētu izmantošanu sabiedriskās vietās, kas netaisnīgi izceļ cilvēkus un pret ikvienu izturas kā pret aizdomās turētajiem tikai par ikdienas dzīvi. Tie ir masveida novērošanas veidi, un juridiskā analīze liecina, ka tie nav saderīgi ar ES cilvēktiesību noteikumiem. Kā piemērus var minēt sejas atpazīšanas dronu izmantošanu pret protestētājiem; pseidozinātnisku agresijas detektoru izmantošana uz ielas; vai pircēju identifikāciju, pamatojoties uz viņu žetonu (kā tie pārvietojas).

“Reclaim Yace” koalīcija ir nobažījusies par šādiem MI tehnoloģijas lietojumiem, jo, kā nesen apgalvoja EDRi, tie rada ideālu infrastruktūru nelikumīgai masveida novērošanai, ko veic valstis un korporācijas, pret tām izmantojot katras personas unikālo identitāti. Piemērā, kad pret protestētājiem tiek izmantoti biometriskās novērošanas droni, policijas spēki var iebiedēt cilvēkus un atturēt viņus no viedokļa paušanas pret netaisnību vai korupciju, baidoties no sekām vai tiekot dēvētiem par “trauksmajiem”.

Agresijas atklāšanas piemērā vietējās pašvaldības ir izmantojušas pseidozinātniskas, eksperimentālas tehnoloģijas, lai iejauktos gadījumos, kad kāds, iespējams, ir agresīvs, neraugoties uz to, ka krāsu cilvēki ar algoritmiem konsekventi un neprecīzi tiek interpretēti kā agresīvāki nekā baltie cilvēki. Vai lielveikala piemērā katru pirkumu un mijiedarbību var izsekot, summēt, reģistrēt slepenā datnē par katru personu un, ja apsargs nepatīk, kā izskatās persona, varbūt pat izmantot, lai aizliegtu viņu no citiem vietējiem veikaliem.

Visos šajos piemēros cilvēki zaudē savu anonimitāti sabiedriskās vietās. Šīs tiesības saglabāt savu privāto dzīvi un netikt izsekotām laikā un vietā ir ļoti svarīgas demokrātijai. Tā aizsargā trauksmes cēlējus un žurnālistikas avotus, kas nodrošina brīvu Eiropas presi, kurai var būt tiesības saukt pie atbildības. Tas ļauj mums droši dzīvot autentisku dzīvi, piemēram, publiski paust savu reliģiju, seksualitāti vai dzimumidentitāti, neapdraudot, ka tā tiks izmantota pret mums. Tas ļauj mums gūt labumu no nevainīguma prezumpcijas un tikt pakļautiem uzraudzībai tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Veselīga sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā mēs esam brīvi un varam darboties autonomi. Mūsu demokrātijai ir būtiski, lai mēs ievērotu šādas brīvības.

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Your Face”, “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīva par biometriskās masveida novērošanas prakses aizliegšanu” ir izstrādāta, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta likumdošanas procesā tiek pārstāvēta cilvēku griba, jo īpaši tādos jautājumos kā biometriskā masveida novērošanas prakse, kam var būt tik milzīga ietekme uz demokrātiju un cilvēku dzīvi. Mēs vēlamies, lai mēs varētu apturēt visnelabvēlīgākos tehnoloģiju lietojumus, pirms tie pēkšņi tiek izmantoti visur, un lielākā daļa cilvēku tos neīsteno.

Tā kā eiroskepticisms saņem nepareizu apstiprinājumu no Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir tas, lai eiropieši justos pārliecināti par Eiropas projektu. Viens no galvenajiem veidiem, kā tas notiks, ir apzināties, ka mūsu viedoklis tiek uzklausīts un uztverts nopietni un ka mūsu demokrātija darbojas ikvienam, nevis tikai tiem, kam ir vara. Tas nozīmē, ka jāturpina ieguldīt tiešajos demokrātiskajos procesos, piemēram, EPI, un jāpalielina informētība par tiem, jo īpaši kopienās, kuras vēsturiski ir izslēgtas no ES lēmumu pieņemšanas procesa. Kritiski tas nozīmē arī tādas prakses pārtraukšanu kā biometriskā masveida novērošana, kas var radīt eksistenciālu apdraudējumu mūsu spējai protestēt, paust sevi vai meklēt informāciju. Cīņa par biometriskās masveida novērošanas prakses aizliegšanu galu galā ir cīņa, lai saglabātu ES kā demokrātijas pamatu.

Atruna: EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.