Gandrīz septiņus gadus pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) izveides ir panākta vienošanās, ka, ja tā netiks mainīta, tā drīz būs novecojusi. Pagājušajā gadā Brisele pilsoniskās sabiedrības organizatoriem un Eiropas pilsoņiem pastāstīja, ka viņi vēlas uzlabot situāciju. Pa ceļam bija jāsaskaras ar problēmām. Taču reformu process un kopējais reformu priekšlikums liecina, ka Komisija, Padome un Parlaments vēlas, lai EPI virzītos pareizajā virzienā.
Pirmkārt, reforma novērš daudzās birokrātiskās problēmas un tehniskos trūkumus, par kuriem sūdzas lietotāji un NVO. Komisija pārņems darbu, lai tulkotu ierosināto iniciatīvu tekstus. Tagad var reģistrēt daļu no iniciatīvām. Tehniskās un juridiskās prasības parakstu vākšanai tiks racionalizētas un padarītas pieejamākas, un organizatori būs labāk aizsargāti pret atbildības riskiem.
Otrkārt, reforma apstiprina Eiropas pilsoņu iniciatīvas forumu, kas jau ir izveidots un darbojas. Šī ir tiešsaistes sadarbības platforma, kas palīdz iedzīvotājiem organizēt iniciatīvas.
Treškārt, uzklausīšanas process būs plašāks, un Eiropas Parlamentam būs lielāka nozīme. Piemēram, tā ir grozījusi savu reglamentu, lai nodrošinātu, ka veiksmīgie projekti tiek apspriesti atklātās Parlamenta plenārsēdēs. Kopumā reforma būs skaidrs uzlabojums, un cilvēkiem būs vieglāk risināt jautājumus politiskajā darba kārtībā.
EPI lēnām ļauj jauniešiem pievienoties.
Lai gan EPI nebūs tik tālu kā Komisijas priekšlikums, tā būs atvērta jauniešiem. Dalībvalstis var samazināt vecumu no 18 līdz 16 gadiem, ja tās to vēlas. Šis nelielais solis varētu šķist ne tik liels, bet tas varētu radīt lielas pārmaiņas, iesaistot vairāk jauniešu Eiropas līmenī.
Tas ir labs solis uz priekšu. Kā mēs uzrādījām mūsu politikas kopsavilkumā, ja vēlaties padarīt Eiropas Savienību iedzīvotājiem draudzīgāku un mazināt skepsi par ES, ir jāiesaista vairāk jauniešu. ES aptaujas liecina, ka jaunieši ir ļoti apņēmušies atbalstīt Eiropas ideju. Tomēr to jauniešu skaits, kuri piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir strauji samazinājies, tāpēc ES ir vēl svarīgāk risināt šo problēmu. Ir pienācis laiks dalībvalstīm kaut ko darīt.
Quo vadis: vai ES līdzdalība?
Lielāka iedzīvotāju līdzdalība, lielāka jauniešu līdzdalība... Šī reforma varētu būt sākums tam, lai ES kļūtu atvērtāka un apsvērtu jaunus veidus, kā iedzīvotāji varētu iesaistīties. Visbeidzot, jauna “līdzdalības arhitektūra” var dot ES pilsoņiem piekļuvi citiem līdzdalības veidiem. Laikā, kad pieaug nacionālisms, tie ir vajadzīgi.
Respondenti
Dr. Dominik Hierlemann, Dr. Christian Huesmann
Dominik Hierlemann ir projekta “Dalība Eiropā” vadītājs un Bertelsmann Stiftung vecākais eksperts. Viņš māca Vācijas Konstancas Universitātē par jauniem veidiem, kā cilvēki var iesaistīties.
Programmu “Demokrātijas nākotne” Bertelsmann Stiftung vada par projektiem atbildīgais Christian Huesmann.
plašāka informācija pieejama šeit: https://howisland.com/
- Categories
- EPI sūtņi
Ierakstīt komentāru
Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.