Gandrīz septiņus gadus pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) ieviešanas ir panākta vienošanās, ka, ja tā netiks reformēta, tā kļūs novecojusi. Pagājušajā gadā Brisele pastāvīgi apliecināja pilsoniskās sabiedrības organizatoriem un Eiropas pilsoņiem par savu nodomu to uzlabot. Protams, pa ceļam bija klupšanas bloki. Tomēr reformu process un kopējais reformu priekšlikums liecina, ka Komisijas, Padomes un Parlamenta nodoms ir EPI spert soli pareizajā virzienā.
Pirmkārt, reforma novērš lietotāju un NVO kritizētos ievērojamos birokrātiskos šķēršļus un tehniskos trūkumus. Komisija pārņems atbildību par ierosināto iniciatīvu tekstu tulkošanu. Iniciatīvas tagad var reģistrēt daļēji. Tehniskās un juridiskās prasības parakstu vākšanai tiks saskaņotas un kļūs mazāk apgrūtinošas, un organizatoriem būs lielāka aizsardzība attiecībā uz atbildības riskiem.
Otrkārt, reforma iedibina un apstiprina jau izveidoto un funkcionējošo Eiropas pilsoņu iniciatīvas forumu — tiešsaistes sadarbības platformu, kas iedzīvotājiem piedāvā atbalstu iniciatīvu organizēšanā.
Treškārt, būs plašāks uzklausīšanas process, un Eiropas Parlamentam būs lielāka nozīme. Piemēram, tā ir grozījusi savu reglamentu, lai nodrošinātu, ka par sekmīgām iniciatīvām tiek rīkotas publiskas parlamentārās plenārsēdes debates. Kopumā reforma būs taustāms uzlabojums, un iedzīvotāji varēs vieglāk iekļaut jautājumus politiskajā darba kārtībā.
EPI (pakāpeniski) ir atvērta jauniešiem
Lai gan EPI nav tik tālejoša kā Komisijas priekšlikumā, tā būs atvērta jauniešiem. Dalībvalstis varēs brīvi samazināt līdzdalības vecumu no 18 līdz 16 gadiem. Šis šķietami nelielais solis varētu radīt lielas pārmaiņas, veicinot jauniešu lielāku līdzdalību Eiropas līmenī.
Tas noteikti ir solis pareizajā virzienā. Kā mēs pierādījām savā politikas kopsavilkumā: ja plānojat padarīt Eiropas Savienību iedzīvotājiem draudzīgāku un cīnīties pret ES skepticismu, jums ir jāpalielina jauniešu līdzdalība. ES aptaujas liecina, ka gados jauni ES pilsoņi stingri atbalsta Eiropas ideju. Tomēr jauniešu vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir krasi samazinājusies, tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai ES risinātu šo problēmu. Tagad ir pienācis laiks dalībvalstīm rīkoties.
Quo vadis: vai ES līdzdalība?
Lielāka iedzīvotāju līdzdalība, lielāka jauniešu līdzdalība... Eiropas Savienībā — šī reforma varētu būt sākums tam, lai atvērtu sevi vairāk un vairāk apsvērtu jaunus pilsoņu līdzdalības veidus. Visbeidzot, var rasties jauna “līdzdalības arhitektūra”, kas dod ES pilsoņiem piekļuvi citiem līdzdalības veidiem. Šajos nacionālisma pieauguma laikos tie noteikti ir vajadzīgi.
Autori
Dr. Dominik HierlemannDominik Hierlemann ir Bertelsmann Stiftung vecākais eksperts un projekta “Dalība Eiropā” vadītājs. Viņš lekcijas par jaunām pilsoņu līdzdalības metodēm Konstancas Universitātē Vācijā.
Christian Huesmann ir projekta vadītājs Bertelsmann Stiftung programmā “Demokrātijas nākotne”.
Ierakstīt komentāru
Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.