Darbs pilsonisko tehnoloģiju jomā jau vairāk nekā piecus gadus man ir devis plašas iespējas domāt par cilvēku motivāciju iesaistīties, balsot un paust savu attieksmi, izmantojot dažādus digitālos un nedigitālos līdzekļus. Kad rodas diskusijas par neizmantotu iesaistes potenciālu ES līmenī, bieži vien pietiekami daudz cilvēku norāda, ka aktīva ES pilsoņa motivācija, visticamāk, izriet no viņa pieredzes vietējās demokrātijas vingrinājumos vai nu savā valstī vai pilsētā, vai pat uz ielas, kurā viņi dzīvo.
Šī vēl nepierādītā teorija liek domāt, ka tikai tad, ja cilvēki jūtas spējīgi mainīt vai ietekmēt apkārtējos apstākļus, viņi jūtas spējīgi paust savu attieksmi pret jautājumiem un politiku, kas saistīta ar Eiropu. Piemēram, paust savu viedokli par bitēm labvēlīgu lauksaimniecību vai par biometriskās masveida novērošanas prakses aizliegumu. Abas Eiropas pilsoņu iniciatīvas pašlaik aktīvi tiek vāktas kopā ar divpadsmit citām iniciatīvām.
Tas viss man lika uzdot jautājumu — vai neveiksmes vietējā iedzīvotāju aktīvismā varētu ietekmēt mūsu iesaistīšanos jautājumos, kas ir daudz tālāk no mums ES līmenī?
Motivācija piedalīties
Lai vēl vairāk risinātu iespējamās attiecības starp dažādiem līdzdalības līmeņiem, būtu lietderīgi aplūkot vispārējo motivāciju un faktorus, kas veicina cilvēku aktivitāti. Akadēmiķi ierosina vairākus faktorus, kas veicina iedzīvotāju vēlmi iesaistīties sabiedrisko labumu radīšanā un pārdalīšanā, tostarp paužot savu politisko viedokli par konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, dažādas kopienas un tīkli, pie kuriem indivīds pieder, dabiski (piemēram, piedzimstot konkrētā ģimenē) vai brīvprātīgi (piemēram, universitātē vai reliģiskā kopienā) var ietekmēt motivāciju un radīt vairāk iespēju personai paust savu viedokli vai mēģināt ietekmēt lēmumus, kā to 2019. gada pētījumā “Individuālā un kolektīvā līdzdalība kopienai un sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā” uzsvēra Latvijas pētnieks J. Nikisins.
Vēl viena pieeja, lai izprastu J. Nikisins ierosināto aktīvisma motivāciju, ir tāda, ka cilvēki rīkojas un cenšas panākt pārmaiņas tuvākajā vai plašākā kaimiņreģionā, reaģējot uz problēmu vai jaunām vajadzībām, kas ietekmē indivīdu kā sociālās grupas pārstāvi. Būtībā cilvēki kļūst aktīvi tur, kur viņi jūt plaisu starp vēlamo un reālo situāciju un ar to saistīto neapmierinātību.
Tomēr esmu pamanījis, ka neviena no šīm teorijām neliecina par plašu atšķirību starp aktivitāti dažādos mērogos un dažādos līmeņos. Tie tikai pastiprina vispārējus motivējošus faktorus, lai cilvēki varētu iesaistīties. Nav svarīgi aizstāvēt cilvēku tiesības konkrētā pašvaldībā vai reģionā, kurā viņi dzīvo. Tas ne vienmēr attiecas uz personas iepriekšējo vietējo pieredzi. Vēl jo vairāk runa ir par vispārēju motivāciju piedalīties, lai mainītu lietas par labāku.
Ja persona tādā vai citādā veidā jūt impulsu iesaistīties pilsoniskajā aktīvismā, tā var to darīt arī ES vai pasaules līmenī. Protams, tas vienmēr ir atkarīgs no konkrētās aktīvisma formas, jo daži no tiem var nozīmēt personas personīgo resursu, piemēram, laika vai pat naudas, upurēšanu. Šādu resursu trūkums var būt šķērslis turpmākai iesaistei pilsoniskajās darbībās. Taču ļoti svarīgs ir tas, ka trūkst informācijas par aktuālajiem politiskajiem jautājumiem, kas skar konkrētas grupas vai sabiedrību un ietekmē tos, kā arī iespējas iesaistīties diskusijās par tiem.
ES jautājumu risināšana vietējā līmenī
Kad mēs uzskatām, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir īpašs pilsoņu aktivitātes veids ES līmenī, pieejamības un sasniedzamības jautājumi vienmēr ir radījuši bažas ES un Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai.
Un jautājums par to, kā uzlabot Eiropas pilsoņu iniciatīvas efektivitāti un sasniedzamību, nekad nav bijis aktuālāks nekā līdz šim, kad Eiropa izmisīgi meklē veidus, kā tuvināties saviem pilsoņiem.
Viens no veidiem, kā informācijas nodošana varētu darboties efektīvāk, būtu augšupēja pieeja, kas visu informāciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvām novirzītu galvenokārt valstu pilsoniskajās platformās. No tehniskā viedokļa raugoties, tas nozīmētu, ka katrā ES dalībvalstī būtu ļoti labi funkcionējošas un uzticamas valstu platformas, kurām būtu pievienota Eiropas dimensija. Mazināt garīgos šķēršļus starp valstu jautājumiem, kas skar tikai to pilsoņus, un ES līmeņa jautājumiem, kas, šķiet, attiecas tikai uz lēmumu pieņēmējiem.
Šajā modelī valstu līmeņa platformas kalpotu kā tilts starp dalībvalstīm un ES. Problēma, kas jārisina šajā jomā, iespējams, nav motivācijas trūkums. Trūkst informācijas par pašreizējām ES līmeņa pilsoņu iniciatīvām un to, kāpēc tās ir būtiskas cilvēku ikdienas dzīvē. ES līmeņa pazemināšana līdz vietējam līmenim un ES jautājumu integrēšana digitālajā vidē, ko viņi jau zina un saprot, var ievērojami palielināt līdzdalības līmeni. Tā var palīdzēt iesaistīt iedzīvotājus ES līmeņa jautājumu risināšanā, kad viņi savā dzimtenē turpina ikdienas pilsonisko darbību.
Dažas kopienas, kas atbalsta iniciatīvas, jau veic labu darbu, izmantojot savus tīklus, lai uzsāktu informācijas plūsmu vairākās dalībvalstīs. Piemēram, iniciatīva par bitēm draudzīgu lauksaimniecību ir izveidojusi tīklu ar atbalsta organizācijām gan tematiskā, gan infrastruktūras ziņā. Tas šīm organizācijām nodrošina interaktīvus logrīkus iniciatīvas parakstīšanai. Šos logrīkus var izvietot valsts vai vietējā līmenī, un tie var kalpot par infrastruktūru, lai ievērojami palielinātu savākto parakstu skaitu.
Autori
Annija EmersoneAnnija ir pieredzējis digitālās demokrātijas un pilsonisko tehnoloģiju speciālists. Viņai ir vairāk nekā 5 gadus ilga vadības pieredze kādā no vadošajām Eiropas digitālās demokrātijas organizācijām MyVoice, kas atrodas Latvijā. Viņai ir papildu zināšanas par kopienas iesaisti, komunikāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Ilgtspējas aktīvists pēc sirds.
Sazinieties ar viņu forumā!
Ierakstīt komentāru
Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.