Pāriet uz galveno saturu
Eiropas pilsoņu iniciatīvas forums

The European Citizens’ Initiative: a European Public Sphere?

Autors: Inactive user |
Atjaunināšanas datums: 16/07/2020 |
Skatījumu skaits: 939

In 2017, the European Commission described the European Citizens’ Initiative (ECI) as ‘helping to build a European public sphere’ which ‘contributes to bringing citizens closer to the Union’ in a working document accompanying the document Proposal for a Regulation on the European citizens' initiative. Three years on, to what extent has the ECI contributed to this endeavour?  How do we assess what a European public sphere might be?

According to the political scientist Marianne Van de Steeg, ‘public spheres emerge through the public debate of controversial issues…the more we debate issues, the more we engage each-other in our public discourses, the more we actually create political communities’ (Van de Steeg, 2010, p.39).   Maximilian Conrad, head of the Faculty of Political Sciences at the University of Iceland (2016) draws a distinction between campaigns which challenge the EU polity as a whole, and those which challenge aspects of EU policy. In specific interpretation of this work, among the former would include four initiatives whose registration was refused on the grounds of being outside of the scope of EU treaties: ‘A Europe of Solidarity’ (cancel Greek Debt); to ‘hold a confidence vote in EU government’; ‘Abolish the European Parliament’; and (initially) ‘STOP TTIP’, with its wider anti-globalisation critique.  Examples of initiatives which challenge specific policies include Ban GlyphosateOne of UsStop Vivisection, and Free Vaping. These all fulfil the criteria of Andreas Follesdal (Professor at PluriCourts, Oslo) of offering ‘competing policy positions based on a contested conception of the European interest’ (Follesdall, 2015, p.261), but the wider question is to whether measures which contest the EU polity, such as Eurosceptic driven proposals, really can help to create a European public sphere.

In assessing the impact of ECI’s at national level, the European Commission noted in 2018 that in the four cases at that time where the signature threshold has been passed, there was a common element: Germany, Italy and Spain all exceeded the national quotas, with Germany notably ‘in front’ with 2.3 million signatures collected. ‘Minority Safe Pack’ notably drew most of its signatures from Hungary and Romania, where there are issues about the treatment of these nationals in the other country, and attracted signatures from regions where national identity and linguistic minorities is an issue (e.g. Sud Tirol).  75% of the signatures collected for the ‘Right2\water’ campaign were from Germany, where a comedian gave the issue a high public profile through a TV show and a YouTube video which went viral as Julian Plottke (Political Scientist at the University of Passau) highlighted in 2016 . The campaign later gained a high saliency in Ireland, following the decision of the Irish government to introduce water charges for the first time (Greenwood and Tuokko, 2017).  Lowest of all in the signature collection tally for the four measures is Estonia, with a meagre 6,023 signatures collected.  These factors suggest the presence of ‘segmented national spheres’ rather than a common ‘European public sphere’.

Commission Executive Vice-President Timmermans has already declared that the ECI is not a tool of direct democracy, but an agenda setting measure and a tool for participation (European Commission, 2017).  Thus, a final consideration here is whether the ECI could better be classified as a contribution to a European political public sphere as referred to by Alvaro Oleart (Free University of Amsterdam) and Luis Bouza (College of Europe) in 2017 and by Erik Longo (University of Florence) in 2019. The measure is used most by those who already have a strong EU orientation and knowledge as found by Anna Kandyla (European University Institute) and Sergiu Gherghina (University of Glasgow) in 2018, while there is low coverage of the ECI in the traditional media (highlighted by the Bertelsmann foundation in 2018).  All of the five initiatives which reached the threshold required for institutional consideration were created by established organisations.  These factors suggest that the ECI mostly makes a contribution to debate in Brussels, and in localities acutely affected by the topic of an ECI, rather than an EU wide public sphere.

Thus, in conclusion, the contribution of the ECI to a ‘European public sphere’ seems much more limited to  a series of national contexts where an ECI is of particularly acute local relevance, rather than to stimulating EU wide debate, and to where debate is more restricted to a European political public sphere concentrated around the ‘Brussels bubble’. 

Author

Justin Greenwood is Emeritus Professor of European Public Policy at the Robert Gordon University, Aberdeen, UK, and a Visiting Professor at the College of Europe.  He has contributed articles on the European Citizens’ Initiative to the peer reviewed journals Comparative European Politics, European Politics and Society, and Interest Groups and Advocacy

0
Balss

Ierakstīt komentāru

Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.

Komentāri

Inactive user | 18/07/2020

Dažādi autori Eiropas publisko sfēru definē dažādi.

Saskaņā ar Čenevala un Nicolaidis (2016. gads) sniegto informāciju Eiropas kopējā sabiedriskā telpa nav paredzēta, lai radītu unikālus Eiropas iedzīvotājus, bet gan lai nodrošinātu katrai politiskajai telpai resursus tādu jautājumu risināšanai, kas ir svarīgi attiecīgajai sabiedrībai un veicina demokrātiskas nacionālās sarunas, kuru pamatā ir demokrātijas savstarpēja savienošana (Cheneval & Nicolaidis (2016. gads) The Social Construction of demoicracy in the EU, 21. lpp.).

ES personīgi dodu priekšroku Sicakkan (2016) definīcijai, saskaņā ar kuru Eiropas publisko sfēru veido Eurosfēra un daudzas dažādas publiskās telpas ar to dalībniekiem un to mijiedarbība. Viņš atbalsta sabiedrisko vietu daudzveidību publiskajā telpā un iespēju veidot sadrumstalotu un segmentētu publisko sfēru.

 

Kopumā pastāv vienprātība, ka Eiropas publiskajai sfērai ir spēcīga ietekme uz Eiropas identitātes kā diskusiju telpas attīstību, kurā tiek veidota kolektīvā identitāte un veidotas politiskās kopienas (Hennen, 2020).

Kā darba kārtības noteikšanas instruments ES līmenī man šķiet loģiski, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) izraisīs debates Eiropas sabiedriskās sfēras Eirosfērā, jo īpaši saistībā ar veiksmīgām iniciatīvām. Tomēr es uzskatu, ka pašreizējās Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietekmē debates dažādās sabiedriskās vietās bezsaistē valsts un vietējā līmenī un tiešsaistē.

Piemēram, iniciatīvai “End the Cage Age” izdevās pārsniegt robežvērtību 21 Savienības dalībvalstīs. To nevarētu panākt, ja debates notiktu tikai Eurosfērā.

Lai gan ir acīmredzams, ka šis instruments dalībvalstīs ir jāpopularizē, tendence ir pozitīva. ECAS pēdējos divos interneta semināros šā gada maijā un jūnijā par to, kā reģistrēt EPI un tās kampaņu, piedalījās 270 pilsoņi, no kuriem aptuveni 12 % atradās Beļģijā, bet pārējie – 19 dažādās dalībvalstīs.

 

Inactive user | 23/07/2020

Eiropas pilsoņu iniciatīvu neuzskatīja par tiešu demokrātisku instrumentu, bet drīzāk par veidu, kā stiprināt publiskās sfēras lomu pārstāvības un līdzdalības demokrātijas līdzsvara uzturēšanā (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, 2015).

Jürgen Habermas uzskata, ka viena no galvenajām sabiedriskās sfēras priekšrocībām ir tā, ka tā ļauj pilsoņiem atzīt, ka viņiem ir kopīgas intereses, kuras valsts nepietiekami apmierina. Šo kopīgo interešu atzīšana veicina pozitīvas sociālās pārmaiņas un demokrātijas stiprināšanu (Habermas, 1962).

Lai veicinātu publisko sfēru, ir nepieciešams nepārtraukts ieguldījums un rezultāts. Šajā sakarā būtu jādara vairāk, lai pievērstu regulāru Eiropas pilsoņu uzmanību, tādējādi nodrošinot to personu ieguldījumu EPI kampaņās, kuras veido publisko sfēru. Turklāt Komisijai būtu jāuzņemas sava loma rezultātu veidošanas procesā, izrādot lielāku vēlmi iekļaut EPI priekšlikumus tiesību aktos.

Tādējādi, lai gan EPI joprojām ir kājas, tā ir būtisks solis ceļā uz sadarbību ar Eiropas pilsoņiem publiskajā telpā. Nākotnē ir svarīgi, lai šī EPI nodrošinātā ideju apmaiņa tiktu atbalstīta un veicināta Eiropā, lai publiskā sfēra varētu sniegt būtisku ieguldījumu politikas veidošanā un demokrātijā ES.

Inactive user | 15/04/2021

Godātais Džastin,

es vēlos Jūs informēt par šo iniciatīvu (kas šovakar parādīsies, pat ja tā ir nedaudz pēdējā brīdī, bet tikai sākums) jums varētu būt svarīga:


Rīkosim 9. VAR Eiropas dienu “EU SIGN DAY”(un joprojām organizēsim savus pasākumus Eiropas dienai un konferences par Eiropas nākotni sākšanai). Piedalīsimies

atklāšanas sanāksmē, kurā ES SIGN DAY tiks prezentēta 2021. gada 15. aprīlī plkst. 6:00 pēc Centrāleiropas laika, lai uzzinātu, kā jūs varat

tiešsaistē: Tālr . https://zoom.us/s/97771031515
Valodas: Tiešais tulkojums tiks nodrošināts itāļu un angļu valodā (jūs redzēsiet ikonu “Tulkojums” Zoom, ja būsit lejupielādējis jaunāko versiju).

Šogad jūs kā persona un organizācijas, apvienības, tīkli, pie kuriem piederat, var darīt kaut ko īpašu, lai atzīmētu Eiropas dienu: jūs varat atbalstīt 14 pilsoņu komitejas, kas pašlaik nodarbojas ar vienu no lielākajām problēmām un iespējām, kas pieejamas Eiropas pilsoņiem: Eiropas pilsoņu iniciatīva – vienīgais institucionālās līdzdalības demokrātijas instruments, kas iedzīvotājiem ir pieejams, lai paustu savu viedokli ES iestādēs un faktiski liktu viņiem rīkoties konkrētos jautājumos.

 

2021. gada 9.maijā ES SIGN DAY būs pašorganizēta iniciatīva, kuras mērķis ir informēt pēc iespējas vairāk Eiropas pilsoņu par viņu tiesībām veidot Eiropas nākotni ar vienu (vai vairākiem parakstiem) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

 

Šīs iniciatīvas veicinātāji15. aprīlī no plkst. 6.00 pēc Centrāleiropas laika līdz plkst. 7.15 pēc Centrāleiropas laika to iepazīstinās ar visiem interesentiem aktīvi veicināt Eiropas demokrātiju pasākumos, kas jau tiek rīkoti Eiropas dienas svinībām.

 

Darba kārtība

Kāpēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas ir spēcīgs instruments (konferencei par Eiropas nākotni)?

Kāpēc Eiropas publiskajai videi ir vajadzīga lielāka informētība par Eiropas pilsoņu iniciatīvām

ES SIGN DIENAS prezentācija

Kā organizācijas, tīkli un privātpersonas var atbalstīt ES SIGN DIENU


Diskusijas dalībnieki:

Virginia Fiume, koordinatore Eumans un StopglobalWarming.eu, Stopglobalwarming.eu, Stopglobalwarming.eu, Helwig Fenner, Unconditional Basic Income European Citizens Initiative, Tony Venables — Voters Without Borders, Ella Jakubowska, “Eckace”, Andreea Belu, Atbrīvojiet savu Ekselenci no Eiropas – Fronte – European Future — Alales Als Al-Mal Fronts – Reclaim your Freger, Open Freqace of European — Clara Cavalcanti, Alales Alstrihter, Ella Jakubowska, Erés-OfO" at the European Open Creqace – European Monal Initiative – Alale-Machnings Alal Alliance at the European Freqace – Reclaim your Facee: Reclaim your Freger, Open Face of European Friede:
 

 

Sanāksme būs atklāta un tiks ierakstīta – Zoom Info:Https:

//zoom.us/s/97771031515 Sīkākai informācijai: Virdžīnija Fiume virginia.fiume@eumans.eu —


+ 32493158956 ES SIGN DAY ARE ORGANISRI

 

Eiropas pilsoņu iniciatīvas
(kuras jau varat parakstīt un kopīgot)
— Stopgloblawarming.eu https://stopglobalwarming.eu

—Beznosacījumu pamatienākumi https://eci-ubi.eu/

— Vēlētāji bez robežām https://voterswithoutborders.eu/

— Saglabāt bites un lauksaimniekus https://www.savebeesandfarmers.eu/

— Stop Finning https://stop-finning-eu.org/

— Atprasiet savu tēzi https://reclaimyourface.eu/

— Kopīgošanās brīvība https://freesharing.eu/ES SIGN DIENAS

oficiālajā tīmekļa vietnē atradīsiet VISUS notiekošās Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kuras jūs jau varat pārskatīt šeit


Organizācijas

Eumans
Citizens Take over Europe coalition
The ECI Campaign
Alliance for Europe
Democracy International
Europe Future Fringe

Atruna: EPI forumā paustie viedokļi atspoguļo tikai to autoru uzskatus un nekādā gadījumā nav uzskatāmi par Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības nostāju.