Pāriet uz galveno saturu
Eiropas pilsoņu iniciatīvas forums

Otrā reize laimīgs: kā iniciatīva “Stop Cruelty Stop Slaughter” izmantoja iepriekšējo EPI pieredzi, lai iegūtu 1,325 miljonus parakstu;

Atjaunināšanas datums: 23 October 2025

Remo Nannetti, organiser of the ‘Stop Cruelty Stop Slaughter’ initiative

Remo Nannetti ir aktīvists, kas sadarbojas ar Itālijas fondu “Glābiet cāļus”. Viņaprāt, Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) ir vērstas uz prāta maiņu, nevis tikai parakstu vākšanu, cerot ietekmēt politiku. Kad 2025. gada septembrī noslēdzās gadu ilgais parakstu vākšanas process, EPI Stop Cruelty Stop Slaughter, ko Remo organizē kopā ar kolēģiem, bija uzkrājusi nedaudz vairāk nekā 1,325 miljonus parakstu. Pirms galīgā numura apstiprināšanas šie paraksti jānosūta kompetentajām valsts iestādēm pārbaudei. Mēs runājām ar Remo dažas dienas pēc tam, kad kolekcija bija beigusies. Viņš ir gandarīts par rezultātu, bet reālistisks par nākotni. “Šis ir tikai pirmais posms,” viņš saka. 

“Iniciatīva neapstājas, jo idejai vajadzētu būt pastāvīgai attiecībās ar cilvēkiem.”

Tas arī nav sākums. Save the Chickens 2022. gadā atbalstīja EPI End The Slaughter Age, aicinot ES izslēgt lopkopību no darbībām, par kurām ir tiesības saņemt lauksaimniecības subsīdijas, iekļaut ētiskas un videi draudzīgas alternatīvas un stimulēt augu izcelsmes produktu ražošanu un pārdošanu, kā arī tādu produktu ražošanu un pārdošanu, kas ražoti, izmantojot šūnu lauksaimniecību. 

Viņi savāca gandrīz 868 000 parakstu un, iespējams, sasniedza atbalsta slieksni deviņās valstīs, kas ir par divām vairāk nekā nepieciešamais minimums. Iespaidīgs mēģinājums, bet joprojām trūkst nepieciešamā 1 miljona.

Šoreiz ar iniciatīvu Stop Cruelty Stop Slaughter nedaudz atšķirīga organizatoru grupa mēģināja vēlreiz, aicinot stimulēt augu izcelsmes proteīnu ražošanu un pakāpeniski samazināt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu Eiropā, līdz visas saimniecības un kautuves tiks slēgtas.

Jaunie organizatori izmantoja iepriekšējās EPI izveidoto organizatoru tīklu.

Organizatori tagad cer, ka būs sasnieguši valsts sliekšņus tajās pašās deviņās dalībvalstīs, kurās tika īstenota iepriekšējā EPI: Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande un Slovākija (robežvērtības novērtē pēc dalībvalsts pārbaudes). Bet šoreiz skaitļi bija ievērojami lielāki, pārsniedzot 1 miljonu atzīmi par vairāk nekā 325 000 parakstu. 

Tīkls palīdzēja, bet Remo uzskata, ka tas ir arī rezultāts izmaiņām perspektīvās attiecībā uz dzīvnieku tiesību jautājumiem un ideoloģijām. 

“Iedzīvotāju informētība par šo jautājumu kopš pēdējās reizes, iespējams, ir palielinājusies,” viņš saka. “Mēs ticējām, ka varēsim sasniegt vienu miljonu, jo redzējām, ka pieņemam to, ko darījām.”

Prāta maiņa

Organizatoru galvenā prioritāte ir attieksmes maiņa. Atzīstot, cik svarīga ir Eiropas politikas veidošana, lai rosinātu reālas pārmaiņas, EPI organizatori ir reālistiski, ka 1,325 miljoni parakstu nenozīmē, ka Eiropas Komisija noteikti izlems rīkoties pietiekami stingri, lai izbeigtu dzīvnieku kaušanu.

Dzīvnieku tiesību aktīvisms ir skaitļu spēle, jo īpaši pašreizējā politiskajā gaisotnē, kad pilsoņu aktīvisms ir zems.

Animal rights activism
Potential supporters of vegetarian, vegan and animal-rights causes may make up around 5-10% of the EU population

Lasiet vairāk par Eiropas pilsoņu iniciatīvām dzīvnieku tiesību jomā:

Vēlaties komentēt? Reģistrējieties forumā un dariet mums zināmu, ko jūs domājat!

Pašlaik Remo lēš, ka potenciālie veģetāru, vegānu un dzīvnieku tiesību atbalstītāji ir aptuveni 5–10 % ES iedzīvotāju, kas veido 22–45 miljonus cilvēku. 

Miljona cilvēku iesaistīšana vienas EPI parakstīšanā ir grūts darbs. Miljons cilvēku ir neiespējams skaits, ar ko runāt un sazināties tieši, bet tiešsaistes kampaņās skati parasti tiek pārvērsti par parakstiem tikai par ļoti zemām cenām. 

Lai pārvarētu izredzes, organizatori sāka izvirzīt mērķi, kas atbilstu lielākajai daļai cilvēku, formulējot EPI prasības.

Lai to izdarītu, viņi pulcēja aptuveni 20 aktīvistu grupu ar dažādām ideoloģijām, universitātes profesoru un divus juristus. Debates bija sarežģītas, taču tām izdevās vienoties par diviem galvenajiem mērķiem: dzīvnieku kaušanas pilnīga izbeigšana un finansēšanas sistēmu maiņa par labu augu un šūnu alternatīvām, kas būtu pievilcīgas Eiropas iedzīvotājiem.

Pēc tam organizatori konstatēja, ka vietējās grupas atbalsta iniciatīvu visās 27 ES dalībvalstīs. Dažās valstīs tām palīdzēja esošās organizācijas. Citos gadījumos organizatoriem bija jāizveido vietējās grupas, izmantojot savus personīgos tīklus. 

Dažādu iemeslu dēļ tas dažādās valstīs deva atšķirīgus rezultātus. Piemēram, organizatori uzskata, ka Itālijā dažādās dzīvnieku tiesību grupas ir sadrumstalotas, apgrūtinot sadarbību. Dažos jautājumos tās pat ir pretējas viena otrai. Tas ir trūkums, ko organizatori cer pārvarēt ar laiku. Viņiem pieejas atšķirībām ir mazāka nozīme nekā tam, lai mainītu pēc iespējas vairāk cilvēku attieksmi pret dzīvniekiem. “Ikviens cilvēks, pie kura mēs vēršamies un ar kuru dalāmies savā pamatidejā, ir mūsu mērķis,” saka Remo. 

Šeit būtiska nozīme ir skaidrai ziņojumapmaiņai. Lai nodrošinātu, ka brīvprātīgie izplata skaidru vēstījumu, organizatori izveidoja emuāru koordinācijai, kurā reģistrētie brīvprātīgie varētu atrast vēstījumu vairākās valodās, kā arī ieteicamos komunikācijas mērķus. Organizatori vēlējās, lai viņiem būtu skaidrs vēstījums, kurā apkopoti visi EPI pārstāvētie viedokļi. Bet Remo - tās ir tikai organizatoriskas detaļas. 

Galvenais bija atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus un saglabāt viņu iesaisti.

Pēc tam, gatavojoties parakstu pārbaudei, ko veic valsts iestādes, organizatori turpinās iesākto, turpinot kampaņu, kas ietvers vēstījuma izplatīšanu radio un televīzijā, kā arī izglītojošu saturu.

“Ir svarīgi virzīties uz priekšu,” saka Remo. Un viņa veiksmes recepte? “Tikai liels personiskais darbs, ko veic ikviens, kurš ir dalījies ar mūsu idejām.”


Par autoru:

Goda Naujokaitytė

Goda Naujokaitytė

Goda Naujokaitytė ir ārštata žurnāliste, kas specializējas Eiropas politikā un raksta par Eiropas pilsoņu iniciatīvu “ProMedia”.  Viņas darba pamatā ir pieredze Briselē gan ES iestādēs, gan ārpus tām, kā arī laiks, kas pavadīts, dzīvojot dažādās Eiropas valstīs. Viņa galvenokārt pievēršas ES digitālajai, zaļajai un konkurētspējas politikai, kā arī pētniecībai un inovācijai Eiropas Savienībā. 

Lasiet citus stāstus no Goda:

 

Ierakstīt komentāru

Lai varētu pievienot komentārus, jums ir jāautentificējas vai jāreģistrējas.